Vai arī pedagogiem draud atalgojuma iesaldēšana? Skaidro premjere

Premjerministre Evika Siliņa (JV) plāno aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai, vienlaikus uzsverot, ka ierobežotā budžeta dēļ būs jāmeklē "saprātīgi risinājumi".

Vaicāta, vai pedagogi arī varētu būt tie, kam gaidīt atalgojuma iesaldēšanu, premjere TV3 raidījumam "900 sekundes" teica, ka budžets šobrīd ir negatīvs un tiek meklēts finansējums, lai nosegtu iekšējās un arējās drošības vajadzības.

"Mēs redzam, kas notiek uz mūsu robežām. Mums ir svarīgi, lai varam nosargāt Latviju. Lai viņa mums paliktu brīva un droša," skaidroja Siliņa.

Attiecībā uz publisko pārvaldi ir skaidri definēts, ka visa algu fonda pieaugums nedrīkst būt lielāks par 2,6%, viņa atgādināja.

Tomēr premjere norādīja, ka viņas izaicinājums būs aicināt Finanšu ministriju un īpaši Izglītības un zinātnes ministriju rast līdzekļus jaunā pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa "Programma skolā" ieviešanai.

Viņa gan atzina, ka būs jāsameklē saprātīgi risinājumi, jo "budžets ir tāds, kāds tas ir".

Vaicāta, kā viņas teikto attiecībā uz algām tulkot pedagogiem, Siliņa uzsvēra, ka jāgaida budžeta piedāvājums, vēlreiz atkārtojot, ka visa publiskajā pārvaldē algu pieaugums nevar būt lielāks par 2,6%.

Kā vēstīts, lai turpinātu celt skolotājiem minimālo algu atbilstoši grafikam un ieviestu jauno finansēšanas modeli "Programma skolā", nākamā gada budžetā būtu jāatrod 111 miljonus eiro, atzinusi izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Valdība pērn pavasarī apstiprināja grafiku, atbilstoši kuram pedagogi no 2025.gada saņemtu vismaz 10,35 eiro par vienu darba stundu.