Latvijas skolotāju darba samaksa ir viena no zemākajām starp OECD valstīm

Latvijas skolotāju darba samaksa ir viena no zemākajām starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm, secināts OECD ikgadējā pārskatā "Īsumā par izglītību 2024", kas ietver izglītības rādītājus OECD valstīs un partnervalstīs.

Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV) otrdien preses konferencē norādīja, ka jautājums par skolotāju atalgojumu ir nozīmīgs arī pašreizējā budžeta diskusijas kontekstā.

"Ja mēs ejam uz pilnvērtīgu, kvalitatīvu izglītību, tad nevaram ignorēt to, ka atslēgas cilvēks šajā stāstā ir skolotājs, un svarīgākais, ko mēs varam darīt, ir panākt skolotāju atalgojumu taisnīgu sadalījumu, ko skaidri definē arī jaunais finansēšanas modelis," sacīja Čakša.

IZM informē, ka Latvijas pirmsskolas izglītības skolotāju, kuri 2022./2023. mācību gadā strādāja pilnu slodzi jeb 40 stundas nedēļā, vidējā faktiskā darba samaksa bija zemākā citu OECD valstu pirmsskolas izglītības skolotāju vidū. Arī pamatizglītības skolotāju, kuri 2022./2023. mācību gadā strādājuši pilnu slodzi (30 stundas nedēļā) un vairāk, vidējā faktiskā darba samaksa Latvijā bija viena no zemākajām starp OECD dalībvalstīm. Sākumskolas skolotāju vidū tikai Ungārijā tā bija zemāka nekā Latvijā.

Tāpat IZM norāda, ka, pieaugot izglītības pakāpei, kurā skolotāji māca, palielinās arī faktiskā darba samaksa - pamatizglītības otrā posma skolotājiem Latvijā 2022./2023. mācību gadā faktiskā vidējā darba samaksa bija augstāka nekā skolotājiem Ungārijā, Grieķijā un Čīle, bet vidējās izglītības skolotājiem tā bija augstāka nekā vidējās izglītības skolotājiem Ungārijā, Grieķijā, Čīlē un Igaunijā.

Atbilstoši OECD metodoloģijai gada faktisko bruto darba samaksu veido regulējumā noteiktā bruto pamatalga un citas papildu piemaksas, piemēram, piemaksas par piedalīšanos skolas attīstības projektos vai īpašās aktivitātēs, piemaksas par citiem veiktajiem pienākumiem - par daļas vadītāja vai skolotāju koordinatora darbu vai par izcilību mācību darbā.

IZM Izglītības departamenta direktore Edīte Kanaviņa norādīja, ka IZM vairākkārt atgriezusies pie jautājuma par izglītības iestādes ilgtspēju un efektīvu izglītības iestādes ekosistēmu pašvaldībā.

Kanaviņa akcentēja, ka, raugoties uz OCED datiem, Latvijā vērojama pozitīva dinamika attiecībā uz vidējo klases lielumu, proti, skolēnu skaits klasēs ir audzis. Vidējais klases lielums Latvijas pašvaldību pamatskolās 2013.gadā bija 15 skolēni, taču 2022.gadā - 17 skolēni. Vienlaikus Lietuvā šajā laikposmā skolēnu skaits klasēs palielinājies no 16 uz 18, bet Igaunijā - no 18 uz 19 skolēniem. OECD vidēji tas saglabājās nemainīgs - vidēji 21 skolēns sākumskolas klasē.

Tāpat viņa vērsa uzmanību, ka vidējais klases lielums nav vienmērīgs visā Latvijas teritorijā - ārpus galvaspilsētas areāla vienā ceturtajā daļā sākumskolas klašu mācās vidēji tikai deviņi skolēni.

Kanaviņa pauda, ka arī šis pētījums pierāda, ka ir korelācija starp pedagoga atalgojumu, pedagoga slodzes sastāvu un vidējo klases lielumu.

"Situācija, kad vidējais klases lielums ir zems, sasniegt augstus rādītājus gan pie pedagoga atalgojuma, gan pie pedagoga slodzes sastāva ir izaicinoši," viņa sacīja.

IZM informē, ka, lai arī saistīts ar vidējo klases lielumu, skolēnu skaits uz vienu skolotāju ir atšķirīgs rādītājs, kas parāda izglītībā ieguldītos skolotāju resursus. Šo rādītāju iegūst, dalot skolēnu skaitu noteiktā izglītības pakāpē ar pilna laika ekvivalenta skolotāju skaitu, kuri māca šajā izglītības pakāpē. Latvijā šis rādītājs pakāpeniski tuvojas OECD vidējam lielumam, kas nozīmē, ka kopumā skolotāju resurss ir pietiekams, taču reģionos nevienmērīgi sadalīts, norāda IZM. Sākumskolas posmā Latvijā 2022.gadā bija 12 bērni, pamatizglītības otrajā posmā jeb 7.-9. klašu posmā - deviņi bērni uz vienu skolotāju. Salīdzinājumam OECD valstīs vidēji šī proporcija bija attiecīgi 14 un 13 bērni.

Tāpat Kanaviņa norādīja, ka mācību un mācīšanas stundu slodze Latvijas skolēniem un skolotājiem ir viena no mazākajām starp OECD valstīm. Proti, 2022./2023. mācību gadā vidējais mācīšanas laiks sākumskolas skolotājiem bijis 439 astronomiskās stundas, pamatizglītības otrā posma skolotājiem - 457 stundas, bet vidējās izglītības skolotājiem - 475 stundas. Līdzīgi kā Polijā, tas ir mazākais mācīšanas laika apjoms gadā starp OECD valstīm.

Sākumskolā Latvijā obligāto mācību stundu slodze ir 3504 astronomiskās stundas, bet pamatizglītības otrajā posmā - 2334 astronomiskās stundas mācību gadā. Salīdzinājumam, OECD vidēji tās ir attiecīgi 4830 un 2748 stundas.

IZM norāda, ka dažādu izglītības sistēmu mācību gada garumi ir atšķirīgi, un gadā skolēni skolā pavada atšķirīgu nedēļu skaitu. Brīvlaiku nedēļu skaits izglītības sistēmās vidēji gadā ir 14, Dānijā sākumskolā tās ir 11 nedēļas, savukārt Latvijā - 17 nedēļas gadā, kas ir lielākais brīvlaika nedēļu skaits starp OECD valstīm. Vasaras brīvlaiki, kas nodala vienu mācību gadu no nākamā mācību gada, ir visgarākie. Taču dažos Šveices kantonos tie ilgst tikai četras nedēļas, kamēr atsevišķos Itālijas reģionos un Latvijā - 13 nedēļas, kas ir lielākais vasaras brīvlaika ilgums starp OECD valstīm, informēja IZM.

IZM valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ilze Saleniece atklāja, ka Latvija ir viena no septiņām OECD valstīm, kurā agrīnās izglītības un aprūpes pakalpojumus ģimenes var saņemt bez pārrāvuma, jo bezmaksas agrīnā izglītība sākas tūlīt pēc apmaksāta bērnu kopšanas atvaļinājuma beigām.

"Šeit jāsaka ļoti liels paldies arī sadarbībai ar pašvaldībām, kas nodrošina šo pakalpojumu, un tādā veidā valsts kopā ar pašvaldību rūpējas par to, lai šis agrīnais posms, domājot par vienlīdzīgām iespējām iegūt augstas kvalitātes izglītību, būtu nodrošināts un sakārtots," sacīja Saleniece.

Kā norāda ministrijā, no 2015. līdz 2021.gadam ieguldījumi pirmsskolas izglītībā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Latvijā pieauga par 40%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem OECD valstīs minētajā laika posmā. Vienlaikus OECD Izglītības un prasmju departamenta Politikas analīzes un īstenošanas nodaļas analītiķis Kristofers Olivaress atzīmēja, ka lielāki ieguldījumi izglītībā nav panaceja visām problēmām, un daudz ir atkarīgs no tā, cik tiek ieguldīts, kādām programmām un resursiem.

Savukārt Saleniece atzīmēja, ka Latvija pārskatā izcelta kā viena no četrām valstīm līdzās Kanādai, Igaunijai un Dienvidkorejai, kurā, ja bērns ir ar salīdzinoši zemu sociāli ekonomisko statusu, viņam tāpat ir iespējams sasniegt augstus akadēmiskos sasniegumus. Proti, pārskatā secināts, ka Latvijas skolas sekmīgi mazina sociāli ekonomisko atšķirību ietekmi skolēnu sasniegumos un nodrošina, ka lielāka daļa skolēnu nekā OECD valstīs vidēji sasniedz pamata un augstākus prasmju līmeņus galvenajās kompetencēs.

Tāpat Saleniece akcentēja, ka būtiski skolēna akadēmisko sniegumu ietekmē arī vecāku izglītības līmenis. Viņa norādīja, ka tikai 13% no iedzīvotājiem vecuma grupā no 25 līdz 64 gadiem, kuru vecākiem nav vidējās izglītības, paši ir ieguvuši augstāko izglītību.

Līdztekus attiecībā uz taisnīguma un vienlīdzīgu iespēju rādītājiem pārskatā secināts, ka 2023.gadā starp Latvijas iedzīvotājiem 25-34 gadu vecumā tikai 34% vīriešu bija augstākā izglītība, salīdzinot ar 57% sieviešu. Tikmēr OECD valstīs vidēji 41% vīriešu un 54% sieviešu ir augstākā izglītība. Tomēr, kā norāda IZM, neskatoties uz Latvijas augstajiem sociālekonomiskā taisnīguma rādītājiem, nevienlīdzība aizvien pastāv akadēmiskajos sasniegumos, ko ietekmē skolēnu dzimums. Proti, meitenēm un sievietēm ir labāki izglītības rezultāti.

Kā norāda IZM, pētījums "Īsumā par izglītību" ir pasaulē nozīmīgākais ziņojums par izglītības procesu kvalitāti OECD dalībvalstīs un partnervalstīs. Pārskats sniedz datus par izglītības sistēmu struktūru, finansēm un sniegumu OECD dalībvalstīs un organizācijas partnervalstīs. Ziņojuma informācija ir būtiska nacionālās izglītības sistēmas uzlabošanas darbā, pētniecībā, kā arī izglītības praktiķu darbā, atzīmē IZM.