Kāda iedzīvotāja mikroblogošanas vietnē twitter publicējusi ierakstu, kurā vēsta, ka piecu dienu laikā kādā no pārtikas tirdzniecības vietām Latvijā krietni pieaugusi majonēzes cena.
Pārtikas tirgus nākamā gada sākumā kļūs stabilāks un prognozējamāks, un jau šobrīd atsevišķām pārtikas precēm ir vērojams cenas samazinājums, salīdzinot ar septembri, trešdien Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Inflācija: toreiz un tagad" teica Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe.
Ražotāju cenu pieauguma temps pārtikas rūpniecībā sasniedzis savu augstāko punktu pašreizējā ekonomikas cikla ietvaros, kam var sekot jauns sadārdzinājums arī veikalu plauktos.
Pēdējo mēnešu laikā ievērojams cenu kāpums novērojams ne vien energoresursiem, bet arī šķietami ikdienišķi produkti veikalu plauktos kļuvuši krietni dārgāki. Kamēr veikali domā, kā noturēt esošo klientu loku, tikmēr iedzīvotāji mikroblogošanas vietnē twitter diskutē par to, kā ietaupīt.
Veicot cenu pētījumu pārtikas lielveikalos Latvijā un Lielbritānijā, LTV Ziņu dienests secināja, ka vairums Latvijā aplūkoto pārtikas produktu ir dārgāki nekā veikalos Lielbritānijā.
Pārtikas produktu cenas pasaulē jūnijā trešo mēnesi pēc kārtas nedaudz samazinājušās, taču joprojām saglabājas augstā līmenī Ukrainā notiekošā kara dēļ, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Pārtikas cenu samazinājums varētu būt gaidāms rudenī pēc apkures sezonas sākuma, mazinoties iedzīvotāju pirktspējai, ceturtdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pauda Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Ingūna Gulbe.
2021. gadā, salīdzinot ar 2020. gadu, lauksaimniecības cenu indekss palielinājās par 16,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati. Vienlaikus pārtikas iegādei tiek tērēts vien par 0,9% vairāk nekā iepriekš. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ir centušies iepirkties pārdomātāk un izvēlēties lētākus produktus.
Ģimenēm Latvijā pārtikas iegāde izmaksā aptuveni ceturto daļu no mājsaimniecības budžeta, turklāt iedzīvotājiem ar zemākiem ienākumiem ēšanai nākas tērēt vēl lielāku daļu no saviem ienākumiem. Ikdienas produktu sadārdzinājums, kādu gada laikā piedzīvojusi Latvija, trūcīgos skar jo īpaši skarbi.
Pārtikas produktu cenas pasaulē pērn vidēji pieaugušas par 28% un sasniegušas augstāko līmeni pēdējos desmit gados, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Cenu kāpums pārtikai šogad gaidāms daudz lielāks, nekā pieredzēts iepriekšējos gados. To Latvijas Radio intervijā sacīja Agroresursu un ekonomikas institūta Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja Inguna Gulbe.
Banku ekonomisti ir vienisprātis – patēriņa cenas turpinās palielināties. Visstraujākais cenu kāpums varētu būt pārtikas precēm. Tiesa, ekonomisti šaubās, vai pārtikas inflācija varētu sasniegt 2008. gada līmeni, kad tā tika mērīta ar divciparu skaitli.
Neatkarīgās aptaujātie eksperti jau pirms vairākiem mēnešiem prognozēja, ka deflācija Latvijā nav uz ilgu laiku un nākotnē gaidāma inflācija. Šīs patērētāju maciņiem drūmās prognozes ir piepildījušās – Latvijā ir atsācies cenu kāpums, kas nākotnē būs vēl straujāks.
Pārtikas produktu cenām pasaulē novembrī reģistrēts straujš kāpums, un tās sasniegušas augstāko līmeni kopš 2014.gada decembra, ziņo ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO).
Kaut gan valsts solījusi pieskatīt pārtikas cenas, lai tās krīzes ietekmē nekāptu, trīs mēnešu laikā pārtikas produktu cenas tomēr ir sadārdzinājušās. Kāpums nav dramatisks, turklāt ažiotāžā pārpārēm pirktie griķi palikuši pat lētāki. Vismaz tā secināja Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra speciālisti. Oficiālā statistika gan griķu cenu kritumu kopš krīzes sākuma nav fiksējusi.
Kopš marta vidus Latvijā tiek veikts pārtikas preču cenu monitorings, lai krīzes ietekmē nepieļautu cenu kāpumu. Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija liecina, ka pārtikas cenas martā, salīdzinot ar februāri, ir nedaudz pieaugušas. Tiesa, griķi sadārdzinājušies vien par trim centiem kilogramā, bet citroni martā pat bijuši lētāki nekā februārī.
Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.
No pārtikas precēm gada laikā straujākais cenu pieaugums bijis šampinjoniem, kamēr visstraujāk samazinājušās burkānu cenas, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotie dati.