Pārtikas cenas

Šonedēļ lielās tirdzniecības ķēdes Latvijā sākušas piedāvāt lēto pārtikas produktu grozus. Tie komplektēti no apmēram 50 precēm, kas iekļautas maija beigās parakstītajā memorandā par pārtikas cenu samazināšanu, vēsta 360TV Ziņas.

Latvijā mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums šogad maijā, pēc kalendāri koriģētajiem datiem, salīdzināmajās cenās samazinājies par 2% salīdzinājumā ar 2024.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Jau šobrīd lielākajos veikalu tīklos pieejami pirmie zemo cenu pārtikas produktu piedāvājumi, aģentūru LETA informēja Ekonomikas ministrija (EM).

Pārtikas cenu salīdzināšanas rīks “letapartika.lv” rāda, ka vislētākie rīsi Latvijā nopērkami "Rimi" veikalos – 800 gramu rīsu iepakojums maksā 1,19 eiro. Pirmajā acumirklī tiešām izskatās lēti. Tas, ko šīs cenu salīdzināšanas rīks gan nerāda, – Igaunijas "Rimi" to pašu rīsu paciņu tirgo trīsreiz lētāk – par 0,39 eiro, konstatējis Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, kurš par to raksta interneta vietnē "makroekonomika.lv". Arī Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzskata, ka "Latvijas problēma ir pārtikas cenas, sektorā pietrūkst konkurences".

Memorands par pārtikas cenu samazināšanu veikalos varētu sākt atspoguļoties šī mēneša laikā, pirmdien intervijā Latvijas Radio sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Latvijā ir izteikti dārgākas cenas nekā pārējās Baltijas valstīs tieši pārtikas preču zemo cenu segmentā, ceturtdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" norādīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Latvijā pārtikas tirdzniecības nozarē acīmredzot ir tirgus līderi, kas nav gatavi iesaistīties konkurences cīņā, un nosaka augstās pārtikas cenas, otrdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Pārtikas cenu inflāciju varētu risināt ar konkurences veicināšanas instrumentiem, ceturtdien, tiekoties ar ekonomikas ministru Viktoru Valaini (ZZS) un Konkurences padomes priekšsēdētāja pienākumu izpildītāju Ievu Šmiti, teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Ekonomikas ministrs un pārtikas tirgotāji parakstījuši memorandu par pārtikas cenu samazināšanu. Tirgotāji ir apņēmušies cenas samazināt paši, lai pār viņu galvām nenāktu negodīgas konkurences apkarošanas likuma bardzība.

Pārtikas cenu samazinājums reālās cenās varētu atspoguļoties divu nedēļu laikā, otrdien memoranda par pārtikas cenu samazināšanu parakstīšanas pasākumā sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Lai veicinātu pamata pārtikas preču pieejamību, palielinātu vietējās izcelsmes preču sortimentu un uzlabotu sadarbību starp mazumtirgotājiem un ražotājiem tika parakstīts memorands par pārtikas cenu samazināšanu.

Kamēr pēc ilgstošajām lietavām dabā viss ir sulīgi zaļš, zemnieku sirdīs mājo bažas. Pēdējo dienu spēcīgās lietusgāzes varētu atsaukties pircēju naudas makos jau rudenī. Ir applūduši kartupeļu lauki, un zemnieki ar satraukumu lūkojas nākotnē, jo mitrais laiks pamatīgi kavē kartupeļu attīstību un rada augstu puves risku. Diemžēl tas varētu nozīmēt, ka šogad kartupeļi veikalos kļūs dārgāki.

Latvijas iedzīvotājiem cenu slogs pārtikai ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā un tas ir jāsamazina pēc iespējas ātrāk, trešdien, 21.maijā, sprieda Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā. Sēdes dalībnieki diskutēja par inflācijas pieaugumu un pārtikas cenu kāpuma iespaidu uz to.

Augstās pārtikas cenas pēdējā laikā ir kļuvušas par sāpīgu tēmu daudziem Latvijas iedzīvotājiem. Inflācijas rādītāji pārtikai un ekonomistu prognozes par cenu kāpumu nākotnē daudziem liek saraukt pieri. Taču pagājušajā nedēļā parādījās cerība ar ekonomikas ministra Viktora Valaiņa paziņojumu par to, ka vienošanās ar tirgotājiem par pārtikas cenu samazināšanu ir teju panākta un drīzumā tiks parakstīts memorands. Bet ko tad īsti paredz šis ilgi gaidītais dokuments? Vairāk stāsta 360TV Ziņas.

Šonedēļ varētu parakstīt vienošanos ar tirgotājiem, lai piebremzētu pārtikas cenu kāpumu - tā paziņojis ekonomikas ministrs Viktors Valainis. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, patēriņa cenas Latvijā turpina pieaugt, gada laikā palielinoties par teju četriem procentiem, vēsta "360TV Ziņas".

Atbildīgajām institūcijām, tostarp Latvijas Bankai un Konkurences padomei, ir jāizanalizē pārtikas cenu kāpuma cēloņi un jānāk klajā ar saviem priekšlikumiem, nevis jānodarbojas ar atbildības "futbolu", trešdien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) žurnālistiem uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Šonedēļ būs zināms par nozares gatavību vienošanās ceļā samazināt pārtikas cenas, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Inflācijas pieaugums šogad bremzēsies, bet pārtikas cenas turpinās augt, norāda banku ekonomisti.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) statistikas vākšanas struktūrvienības “Eurostat” datiem, indekss, kas raksturo cenu tendences pārtikas preču ķēdē, Latvijai, Lietuvai un Igaunijai ir tikpat kā vienāds. Tātad nebūs taisnība, ka Latvijā šogad pārtikas cenas augušas daudz straujāk nekā kaimiņos – informācija, kas par šo tēmu izplatās sociālajos tīklos, nav patiesa.

Ilgstoši politiķi aktualizē jautājumu par pārtikas cenu kāpumu. Pašlaik plānots ieviest dažādus regulējumus un ierobežojumus, kas sadārdzinās tirdzniecības procesu un gala rezultātā pieaudzēs cenas slēptā formā, vienlaikus pa ceļam iznīcinot mazos tirgotājus, kuriem dažādu administratīvu šķēršļu ieviešana ir dārgāka un sarežģītāka. “Latiņa, kurai globālais tirgotājs var pārkāpt ar vienu soli, mazajam prasa milzīgu piepūli. Kā man augstlēkšanā ar savu 1,69 nesacensties ar manu draugu Vili, kuram augums 1,96.”, salīdzina LTA prezidents Henriks Danusēvičs.