Jā Polijā PVN pārtikai ir 6%. Un? Bet Latvija var! Mums vajag naudu, naudu, naudu! Bet kur to ņemt? Attīstīt uzņēmējdarbību negribam, gluži pretēji to smacējam nost, bet naudu, naudu mums vajag. Tad kur to ņemt? Drīzāk PVN ir nevis jāsamazina, bet jādublto vai pat jātrīskāršo. Mūsu tauta notrausīs asariņu un maksās, jo valdība teiks, ka vajag, tad vajag! Galu galā, tautai taču tīk valdība, jo tā par to balso. Un kurš neiet uz vēlēšanām sakot, ka tam nav par ko balsot de fakto pēc vēlēšanu likuma arī balso par šo valdību. Tātad, kungi un dāmas, kur problēma? PVN ir nevis jāsamazina, bet jāceļ, jo valstij vajag naudu, daudz naudas, daudz, daudz, daudz naudas. Tāpēc maksāsim PVN ar prieku un nekādu samazinājumu, tikai paaugstinājumu!
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Interesenti ar to var iepazīties NRA arhīvā komentāros par rakstu "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."(Bens Latkovskis)
Es aicinu visus pārtraukt jebkādas diskusijas ar šo nacistu un trolli!
Ņemot vērā nelielo konkurenci starp pārtikas tirgotājiem, tad PVN samazināšana neko īsti nedod, izņemot papildus peļņu pārtikas tirgotājiem. Kā jau ir pētīts, Latvijā, pēc PVN samazinājuma notiektām pārtikas grupām, cenas samazinājās neilgi vai pat nemaz, un, kad prasīja tirgotājiem, kāds ir iemesls tad iemesli bija tādi paši, kā vienmēr: algu palielinājums, inflācija, nodokļi.
Zemniekiem arī nekas te netiks, jo cenu nosaka tirgotājs un piespiedīs atdot pa tādu cenu, kādu gribēs.
Bet budžetam būs milzīgs robs. Jo nebūs jau tā, ka nosacito burkānu, ja viņš pat maksātu par 10% lētāk, mēs pēkšņi ēdīsim 2x vairāk.
Vienīgais, kā var ietekmēt pārtikas cenas, ir balsot ar saviem maciņiem un pirkumiem - nepirkt to, kas ir neizdevīgs un uzlecis cenā. Samazināt pirkumu apjomus - varbūt atlikt kādu našķi, vairāk iegādāties veselīgu pārtiku un vairāk gatavot pašiem. Vairāk audzēt pašiem.
Cik redzu veikalos, vismaz tajos kurus apmeklēju, cilvēki jau sen balso ar saviem maciņiem, pērk to ko var atļauties nevis ko gribas. Ieteikums nāk par vēlu.
Kādām pārtikas grupām tika samazināts PVN? Dārzeņiem, augļiem, ogām? Atvainojos, neesmu veģetārietis, gribu maizi un kādreiz, tas ir ja sanāk reizi nedēļā arī gaļu. Bet tam visam PVN 21%, par ko runājam?
Nu tad iesaku apskatīties, ko līdzcilvēki pērk. Lai arī cenas iet uz augšu, lētāko cenu pārtiku grozos redzu ļoti maz. Pārsvarā, cilvēki domā, ka lētākāki zīmoli un produkti noteikti nozīmē arī sliktāku kvalitāti vai daudz E vielu. Taču realitātē tā nav. Ja vērtē produktu sastāvu, tad šeit nav korelācijas un daudzi lētāki produkti ir pat mazāk bagāti ar visādiem biezinātājiem un irdinātājiem, kas padara smukākus dārgos produktus. Bet daudziem no mums ir slinkums to izpētīt, bet vieglāk ir paņemt kādu dārgāk palikušu "Eksporta Krējumu", kam glauna etiķete, iepakojums mazāks un uzskatīt, ka tā es palīdzu sev ēst kvalitatīvāku pārtiku. Un uz to ražotāji un veikali arī vinnē. Un, beigās sanāk, ka ar vienādu PVN, Latvijā ražotas preces piem. Lietuvā, ir dārgākas nevis tāpēc, ka tur mazāki nodokļi, bet tāpēc, ka Latvijas iedzīvotājs labprāt atdod vairāk par iedomāti labāku preci, un tirgotājs arī jūt un aprēķina, ka šādām precēm cenu var celt.
Es nerakstīju par to, kurām preču grupām bija vai ir samazināts PVN, bet par to, ka samazināts PVN Latvijā nozīmēs:
1. Papildus peļņu tirgotājiem;
2. Mazākus ieņēmumus budžetā;
Nekādu ietekmi uz gala cenām tas neatstās. Ja tirgotājs apreķinās, ka Jānis / Pēteris par burkānu vai cūkgaļu ir gatavs atdot konkrētu summu, tad tāda summa būs arī cenā. Jo mazāks PVN, jo lielāka peļņa tirgotājam. Ja Latvijā būtu liela konkurence, tad kaut kas varbūt mainītos, bet realitātē, veikali tur precēm cenas +/- vienādas, jo vidējais latvietis jau neies uz kādu veikalu, kur lētāk, bet tur kur ērtāk un "līmenis" atbilstošs. Protams, ka pensionāri ir savādāka kategorija, taču tos īpaši neņem vērā, jo to piprktspēja ir maza.
Raidījumu klausījos . Viedokļi tika pausti interesanti un visai plašā diapazonā . Tomēr viens svarīgs aspekts ,var teikt ,kā parasti ,tika apiets. Proti, vai runa ir par Latvijā ražoto pārtikas preču cenām ,vai no tirgotajiem prasot zemākas cenas netiek pieprasīts iepirkt un importēt otrās vai zemāku šķiru preces. Esmu ievērojis ,ka praktiski nekad uz etiķetes nav rakstīs - I šķira ,allaž II šķira.
pirms rakstu vienmēr atveru statistiku . Par š.g. I pusi Tabula RUA030c. ziņo ,ka Latvijā ir ražota pārtika 1,145 miljardu eiro vērtībā , nav teikts vai te ir ieskaitīti dzērieni ,jo tabula IKP170 izdala atsevišķi tikai pārdoto pārtiku ,bezalkoholiskos dzērienus un alkoholiskos dzērienus . Minēts ,ka gaļas izstrādājumi šogad eksportēti 33,1% apjomā no ražotā gada I pusē ,bet piens izvests pat 38,8% apjomā . Veidojas situācija ,ka mazumtirdzniecībai tiek piegādāti produkti tikai par 1,7 eiro 1 cilvēkam vidēji dienā !!! To svarīgi zināt ,jo diskutanti runā par vietējo produktu nokļūšanas veikalu plauktos grūtībām ! Kādas grūtības ,ja produkti nav izaudzēti un ražoti . Pārdod 1 cilvēkam dienā vidēji pārtiku ,bez dzērieniem par 6,45 eiro ! 6,45 - 1,7 = 4,75 ! Tātad tirdzniecībā atrodas apmēram 27% vietējās pārtikas . Dzīvojam uz importa rēķina un aicinām iepirkt zemākas šķiras pārtiku lai cenas būtu zemākas ! Kā to saprast ?
Runājot par šķirām, tur viss kārtībā. Eiropa ir izdevusi regulas, ka pirmās šķiras augls dārzenis var būt tikai dažas stundas no dārza, tas pats ar gaļu, tai jābūt tiko no lopkautuves, gandrīz vai siltai, bet nekādi tā nedrīkst būt saldēta, tas pats ar zivīm. Tad kur var rasties pirmā šķira veikalā?
Tabula IKP170 ziņo ,ka mājsaimniecību gala patēriņā gadā pārtikai izlieto 18,5% no visa tērētā ,bezalkoholiskiem dzērieniem - 2,5% ,bet alkoholam - 4,3% ,tabakai - 2,56% . Transporta iegādei un ekspluatācijai tērē - 7,17% ! Ir tabula ATB010c. , tur eksports un imports sadalīts preču grupās , nepārstrādātas pārtikas produktu eksports rūpnieciskai pārstrādei Nepārstrādātu produktu eksports mājsaimniecību patēriņam un tāds pats grupējums pārstrādātiem produktiem . Ja pārtikas produktus kopā pērn esam eksportējuši 3,670 miljardu vērtībā ,tad pārstrādi produkti mājsaimniecībām no tā ir bijuši 2 miljardu eiro vērtībā . Pārstrādātu produktu imports mājsaimniecībām ir sasniedzis 2,234 miljardu eiro summu ,bet kopā produktu imports ir bijis 3,389 miljardu vērtībā . Šo situāciju ir nepieciešams zināt ,jo tā atklāj ,ka vietēji ražotā pārtikā visai liels ir importa sastāvs ,kas būtiski ietekmē ražotāju cenu līmeni .
Un ko šīs tabulas pasaka? NEKO! Tabulas ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Nesalīdzināsim ierēdni ar algu vairākos tūkstošos un Maximas pārdevēju un viņu abu tēriņus. Kādreiz tabulas ir laba lieta, kādreiz no tām jēga kā zaķim no stopsignāla. Jautājums ir cits: kāpēc tirgotājiem ir izdevīgi ievest un tirgot lētāku maizi un pienu no kaimiņiem nevis tirgot lētāku pašu produktu? Paradokss, bet fakts: daudziem zemniekiem ir izdevīgāk pārdot pienu kaimiņvalstīs kur par to maksā vairāk, savukārt tirgotājam ievest gatavo produkciju par ,zemāku cenu no kaimiņvalstīm uz kurām pirmprodukts ir eksportēts par lielāku vērtību. Ko par to saka jūsu tabulas? Domāju, šai gadījumā tabulas klusē. Bet vienalga, kā tā? Gribetu dzirdēt jūsu viedokli, ar un bez tabulām.
Savulaik UNI esmu kārtojis 4 dažādus eksāmenus statistikas teorijā un praksē , no šejienes mana cieņa pret tabulās rakstīto ,jo ticu ,ka kopumā statistika visai precīzi atspoguļo reālo situāciju . Dažādība ceļas no skaitļu interpretācijām ,jo cilvēku uzskati ir ļoti dažādi ,ko nosaka dažādā ekonomiskā un politiskā pieredze un uzskatu sistēmas. Turklāt katram laikmetam ir sava dominējošā ekonomiskā teorija. Mums mācīja marksismu ,sākot no 90-jiem nācās apgūt pamatā neoklasisko teoriju ,bet šobrīd jau dominē "Complexity Economiks" ,ko es tulkoju ar vārdiem "Ekonomiskās sarežģītības teorija". Nedzirdu ,ka teorijas postulāti tiktu izcelti mūsu ekonomistu ,kur nu vadošo politiķu līmenī . Mans viedoklis ir skarbs ,ja nezini ekonomikas vēsturi ,nepārzini galvenos mūsdienu ekonomiskās teorijas postulātus , pieņemt pareizus un valstiskus lēmumus attīstības un labklājības jautājumos ,nav iespējams.
Esmu apmierināts ,ka manis rakstīto kāds izlasa un izsaka par to savu viedokli . Tiek teikts ,ka tabulas neizsaka neko ,it kā "vidējo temperatūru slimnīcā " . Atveriet nodaļu "darbs", tur desmitiem tabulu jautājumā arī par darba samaksu . Tabula DSN010m. uzrāda datus pa sektoriem 12 algu grupās ,tur var izlasīt kā tiek maksāts atalgojums Sabiedriskajā sektorā . Ir arī citi grupējumi . Savukārt tabulā DSN060m. uzzinām atalgojumus pa darbības veidiem . Tirdzniecībā ,,piemēram , algu līdz 200 eiro maijā ir saņēmuši 2951 darbinieks, līdz 1500 eiro mēnesī saņēmusi 33707 darbinieki tie ir 27,8% no tirdzniecībā nodarbinātajiem , ir 1250 kuri saņēmuši virs 6000 eiro mēnesī ,kas ir 1% . Lai precīzi raksturotu ienākumu saņēmēju skaitu dažādās grupās , kopā neviens neskaita ,jo ir citi mērījumu paņēmieni . Piemēram , deciļu (pa 10%) grupas . Šie dati atklāj visai augsto nevienlīdzības situāciju starp ienākumu saņēmēju grupām Latvijā . Statistisko datu skaits mērāms desmitos tūkstošu ,tie ir jāpēta un jāinterpretē ,tas nav viegli lasāms teksts un emocionāli izsaukumi te ir lieki .
Jā , kāpēc tas tā notiek ? Esmu lasījis visdažādāko autoru dažādos laikos rakstītus pētījumus par visdažādākajām politiskās un saimnieciskās dzīves niansēm , konkrētas atbildes nav pilnīgi nevienam. Es varu konstatēt ,ka tādas ir bijušas vēsturiskā sistēmas ,tāda ir šī brīža konkrētika ,kur nu jau dominē tēma par pasaules kartības maiņu . Teic ,ka globalizāciju nomainīšot reģionalizācija, attīstīšoties "ierobežota racionalitāte" , "nelineāra attīstība" ,vispārēja nestabilitāte. Uz Āzijas , Āfrikas , Dienvidamerikas fona Latvija pagaidām dzīvo leiputrijā . Dažādos pētījumos ,Latvija atrodas 38- 46 vietās pasaulē ,vismaz 170 valstis ir aiz mums . Mazajai latviešu ciltij ar 1,3 miljoniem pārstāvju ir patiesi paveicies ,jo ir desmiti tautu kuru miljoniem neatkarība nav dota un to nepieļauj. Viss kas pie mums notiek ir tikai un vienīgi pašu darbību rezultāts. Protams ,lielie un stiprie nosaka daudz. Bet tā jau ir viņu spēle un laiks ,jo nekas nav mūžīgs.
Tas jā. Piekrītu, ka varam būt apmierināti, ka esam attīstīto valstu piecdesmitniekā.
Taču es te domāju kat ko citu. Tu labi orientējies statistikā, daru bāzēs, māki analizēt informāciju. Nu un tad mēs to izpētām, izanalizējam un konstatējam, piemēram, ka pārtikas cenām, salīdzinot ar kaimiņiem jābūt aptuveni vienādām. Bet nav?
Kā meklēt cēloņus? Kurā posmā tas notiek? Vai pie ražotājiem un valsts atbalsta tiem? Vai pie tirgotājiem? Vai citiem faktoriem, kas ietekmē cenu, piemēram energo resursu cenas, konkurence, sarežģīta birokrātija u.t.t.
Protams, problēmas ir visos šajos posmos, bet kur mēs principiāli atšķiramies no kaimiņiem?
Ar ko atšķiramies ? Domāju ,ka ar slimīgu iedomu ,ka visu regulē valsts un politiķu formulēti likumi kurus juridiski noslīpējušu juristu tūkstoši . Šobrīd to uzkrītoši visnedažādi atklāj Tramps . Kā viņš izmētā štatu juristu pūļus un nosaka kas darāms. Mūsu it kā demokrātiem , pilnīgi nepieņemami . Cits moments ir politiķu saaugšana ar birokrātisko ierēdniecību . Faktiski šie divi bloki papildinot un stiprinot viens otru velēšanu kampaņās ,panāk sev domātus rezultātus , kas tikai vārdiski maskējās ar it kā sabiedrības interesēm . Trešie ir ,tā sauktie ,progresīvie . Pēcpadomijā dzimuši un angļu valodā salasījušies idealizētu uzskatu vispasaules gadījumus , viņi mēģina arī Latvijā iedibināt pārprasti idealizētu pasaules kārtību . Turklāt , tie kuri jau varas gaiteņos, ne mirkli neatsakās no bagātīgo atalgojumu saņemšanas iespējām . Mūsu problēma ir divkosīgums ,aizdomīgums ,skaudība un nenovīdība pret visu , kas labumu nes apkārtējiem .
Visi te cenšas kaut ko analizēt. Taču problēma ir tāda, ka mēs esam maza valsts un visu nosaka tirgotāju kartelis, ar kuru netiek galā nedz KNAB, nedz ekonomikas policija, valdība un kas tur vēl nē, kam ar to būtu jātiek galā.
Līdz ar to cenas turpinās augt un būs ilgstosi augstākas kā kaimiņos.
Komentāri: "Nav jāizgudro jauns velosipēds". Ingūna Gulbe atklāj, kā samazināt pārtikas cenas Latvijā
Jā Polijā PVN pārtikai ir 6%. Un? Bet Latvija var! Mums vajag naudu, naudu, naudu! Bet kur to ņemt? Attīstīt uzņēmējdarbību negribam, gluži pretēji to smacējam nost, bet naudu, naudu mums vajag. Tad kur to ņemt? Drīzāk PVN ir nevis jāsamazina, bet jādublto vai pat jātrīskāršo. Mūsu tauta notrausīs asariņu un maksās, jo valdība teiks, ka vajag, tad vajag! Galu galā, tautai taču tīk valdība, jo tā par to balso. Un kurš neiet uz vēlēšanām sakot, ka tam nav par ko balsot de fakto pēc vēlēšanu likuma arī balso par šo valdību. Tātad, kungi un dāmas, kur problēma? PVN ir nevis jāsamazina, bet jāceļ, jo valstij vajag naudu, daudz naudas, daudz, daudz, daudz naudas. Tāpēc maksāsim PVN ar prieku un nekādu samazinājumu, tikai paaugstinājumu!
Godātie draugi !
Iesaku jums neielaisties diskusijās ar subjektu vārdā "ir tāds".
Viņš ir nacists, kas cilvēka piederību noteiktai nācijai vērtē pēc DNS analīzēm (lasi - ādas krāsas, galvaskausa izmēriem, attāluma starp acīm un citām iedzimtām pazīmēm, ko nosaka DNS).
Interesenti ar to var iepazīties NRA arhīvā komentāros par rakstu "Ukrainas Bruņotie spēki sagādā pasaulei milzu pārsteigumu. Šīs brīvdienas būs izšķirošas."(Bens Latkovskis)
Es aicinu visus pārtraukt jebkādas diskusijas ar šo nacistu un trolli!
Ņemot vērā nelielo konkurenci starp pārtikas tirgotājiem, tad PVN samazināšana neko īsti nedod, izņemot papildus peļņu pārtikas tirgotājiem. Kā jau ir pētīts, Latvijā, pēc PVN samazinājuma notiektām pārtikas grupām, cenas samazinājās neilgi vai pat nemaz, un, kad prasīja tirgotājiem, kāds ir iemesls tad iemesli bija tādi paši, kā vienmēr: algu palielinājums, inflācija, nodokļi.
Zemniekiem arī nekas te netiks, jo cenu nosaka tirgotājs un piespiedīs atdot pa tādu cenu, kādu gribēs.
Bet budžetam būs milzīgs robs. Jo nebūs jau tā, ka nosacito burkānu, ja viņš pat maksātu par 10% lētāk, mēs pēkšņi ēdīsim 2x vairāk.
Vienīgais, kā var ietekmēt pārtikas cenas, ir balsot ar saviem maciņiem un pirkumiem - nepirkt to, kas ir neizdevīgs un uzlecis cenā. Samazināt pirkumu apjomus - varbūt atlikt kādu našķi, vairāk iegādāties veselīgu pārtiku un vairāk gatavot pašiem. Vairāk audzēt pašiem.
Cik redzu veikalos, vismaz tajos kurus apmeklēju, cilvēki jau sen balso ar saviem maciņiem, pērk to ko var atļauties nevis ko gribas. Ieteikums nāk par vēlu.
Kādām pārtikas grupām tika samazināts PVN? Dārzeņiem, augļiem, ogām? Atvainojos, neesmu veģetārietis, gribu maizi un kādreiz, tas ir ja sanāk reizi nedēļā arī gaļu. Bet tam visam PVN 21%, par ko runājam?
Nu tad iesaku apskatīties, ko līdzcilvēki pērk. Lai arī cenas iet uz augšu, lētāko cenu pārtiku grozos redzu ļoti maz. Pārsvarā, cilvēki domā, ka lētākāki zīmoli un produkti noteikti nozīmē arī sliktāku kvalitāti vai daudz E vielu. Taču realitātē tā nav. Ja vērtē produktu sastāvu, tad šeit nav korelācijas un daudzi lētāki produkti ir pat mazāk bagāti ar visādiem biezinātājiem un irdinātājiem, kas padara smukākus dārgos produktus. Bet daudziem no mums ir slinkums to izpētīt, bet vieglāk ir paņemt kādu dārgāk palikušu "Eksporta Krējumu", kam glauna etiķete, iepakojums mazāks un uzskatīt, ka tā es palīdzu sev ēst kvalitatīvāku pārtiku. Un uz to ražotāji un veikali arī vinnē. Un, beigās sanāk, ka ar vienādu PVN, Latvijā ražotas preces piem. Lietuvā, ir dārgākas nevis tāpēc, ka tur mazāki nodokļi, bet tāpēc, ka Latvijas iedzīvotājs labprāt atdod vairāk par iedomāti labāku preci, un tirgotājs arī jūt un aprēķina, ka šādām precēm cenu var celt.
Es nerakstīju par to, kurām preču grupām bija vai ir samazināts PVN, bet par to, ka samazināts PVN Latvijā nozīmēs:
1. Papildus peļņu tirgotājiem;
2. Mazākus ieņēmumus budžetā;
Nekādu ietekmi uz gala cenām tas neatstās. Ja tirgotājs apreķinās, ka Jānis / Pēteris par burkānu vai cūkgaļu ir gatavs atdot konkrētu summu, tad tāda summa būs arī cenā. Jo mazāks PVN, jo lielāka peļņa tirgotājam. Ja Latvijā būtu liela konkurence, tad kaut kas varbūt mainītos, bet realitātē, veikali tur precēm cenas +/- vienādas, jo vidējais latvietis jau neies uz kādu veikalu, kur lētāk, bet tur kur ērtāk un "līmenis" atbilstošs. Protams, ka pensionāri ir savādāka kategorija, taču tos īpaši neņem vērā, jo to piprktspēja ir maza.
Raidījumu klausījos . Viedokļi tika pausti interesanti un visai plašā diapazonā . Tomēr viens svarīgs aspekts ,var teikt ,kā parasti ,tika apiets. Proti, vai runa ir par Latvijā ražoto pārtikas preču cenām ,vai no tirgotajiem prasot zemākas cenas netiek pieprasīts iepirkt un importēt otrās vai zemāku šķiru preces. Esmu ievērojis ,ka praktiski nekad uz etiķetes nav rakstīs - I šķira ,allaž II šķira.
pirms rakstu vienmēr atveru statistiku . Par š.g. I pusi Tabula RUA030c. ziņo ,ka Latvijā ir ražota pārtika 1,145 miljardu eiro vērtībā , nav teikts vai te ir ieskaitīti dzērieni ,jo tabula IKP170 izdala atsevišķi tikai pārdoto pārtiku ,bezalkoholiskos dzērienus un alkoholiskos dzērienus . Minēts ,ka gaļas izstrādājumi šogad eksportēti 33,1% apjomā no ražotā gada I pusē ,bet piens izvests pat 38,8% apjomā . Veidojas situācija ,ka mazumtirdzniecībai tiek piegādāti produkti tikai par 1,7 eiro 1 cilvēkam vidēji dienā !!! To svarīgi zināt ,jo diskutanti runā par vietējo produktu nokļūšanas veikalu plauktos grūtībām ! Kādas grūtības ,ja produkti nav izaudzēti un ražoti . Pārdod 1 cilvēkam dienā vidēji pārtiku ,bez dzērieniem par 6,45 eiro ! 6,45 - 1,7 = 4,75 ! Tātad tirdzniecībā atrodas apmēram 27% vietējās pārtikas . Dzīvojam uz importa rēķina un aicinām iepirkt zemākas šķiras pārtiku lai cenas būtu zemākas ! Kā to saprast ?
Runājot par šķirām, tur viss kārtībā. Eiropa ir izdevusi regulas, ka pirmās šķiras augls dārzenis var būt tikai dažas stundas no dārza, tas pats ar gaļu, tai jābūt tiko no lopkautuves, gandrīz vai siltai, bet nekādi tā nedrīkst būt saldēta, tas pats ar zivīm. Tad kur var rasties pirmā šķira veikalā?
Tabula IKP170 ziņo ,ka mājsaimniecību gala patēriņā gadā pārtikai izlieto 18,5% no visa tērētā ,bezalkoholiskiem dzērieniem - 2,5% ,bet alkoholam - 4,3% ,tabakai - 2,56% . Transporta iegādei un ekspluatācijai tērē - 7,17% ! Ir tabula ATB010c. , tur eksports un imports sadalīts preču grupās , nepārstrādātas pārtikas produktu eksports rūpnieciskai pārstrādei Nepārstrādātu produktu eksports mājsaimniecību patēriņam un tāds pats grupējums pārstrādātiem produktiem . Ja pārtikas produktus kopā pērn esam eksportējuši 3,670 miljardu vērtībā ,tad pārstrādi produkti mājsaimniecībām no tā ir bijuši 2 miljardu eiro vērtībā . Pārstrādātu produktu imports mājsaimniecībām ir sasniedzis 2,234 miljardu eiro summu ,bet kopā produktu imports ir bijis 3,389 miljardu vērtībā . Šo situāciju ir nepieciešams zināt ,jo tā atklāj ,ka vietēji ražotā pārtikā visai liels ir importa sastāvs ,kas būtiski ietekmē ražotāju cenu līmeni .
Un ko šīs tabulas pasaka? NEKO! Tabulas ir kā vidējā temperatūra slimnīcā. Nesalīdzināsim ierēdni ar algu vairākos tūkstošos un Maximas pārdevēju un viņu abu tēriņus. Kādreiz tabulas ir laba lieta, kādreiz no tām jēga kā zaķim no stopsignāla. Jautājums ir cits: kāpēc tirgotājiem ir izdevīgi ievest un tirgot lētāku maizi un pienu no kaimiņiem nevis tirgot lētāku pašu produktu? Paradokss, bet fakts: daudziem zemniekiem ir izdevīgāk pārdot pienu kaimiņvalstīs kur par to maksā vairāk, savukārt tirgotājam ievest gatavo produkciju par ,zemāku cenu no kaimiņvalstīm uz kurām pirmprodukts ir eksportēts par lielāku vērtību. Ko par to saka jūsu tabulas? Domāju, šai gadījumā tabulas klusē. Bet vienalga, kā tā? Gribetu dzirdēt jūsu viedokli, ar un bez tabulām.
Savulaik UNI esmu kārtojis 4 dažādus eksāmenus statistikas teorijā un praksē , no šejienes mana cieņa pret tabulās rakstīto ,jo ticu ,ka kopumā statistika visai precīzi atspoguļo reālo situāciju . Dažādība ceļas no skaitļu interpretācijām ,jo cilvēku uzskati ir ļoti dažādi ,ko nosaka dažādā ekonomiskā un politiskā pieredze un uzskatu sistēmas. Turklāt katram laikmetam ir sava dominējošā ekonomiskā teorija. Mums mācīja marksismu ,sākot no 90-jiem nācās apgūt pamatā neoklasisko teoriju ,bet šobrīd jau dominē "Complexity Economiks" ,ko es tulkoju ar vārdiem "Ekonomiskās sarežģītības teorija". Nedzirdu ,ka teorijas postulāti tiktu izcelti mūsu ekonomistu ,kur nu vadošo politiķu līmenī . Mans viedoklis ir skarbs ,ja nezini ekonomikas vēsturi ,nepārzini galvenos mūsdienu ekonomiskās teorijas postulātus , pieņemt pareizus un valstiskus lēmumus attīstības un labklājības jautājumos ,nav iespējams.
Esmu apmierināts ,ka manis rakstīto kāds izlasa un izsaka par to savu viedokli . Tiek teikts ,ka tabulas neizsaka neko ,it kā "vidējo temperatūru slimnīcā " . Atveriet nodaļu "darbs", tur desmitiem tabulu jautājumā arī par darba samaksu . Tabula DSN010m. uzrāda datus pa sektoriem 12 algu grupās ,tur var izlasīt kā tiek maksāts atalgojums Sabiedriskajā sektorā . Ir arī citi grupējumi . Savukārt tabulā DSN060m. uzzinām atalgojumus pa darbības veidiem . Tirdzniecībā ,,piemēram , algu līdz 200 eiro maijā ir saņēmuši 2951 darbinieks, līdz 1500 eiro mēnesī saņēmusi 33707 darbinieki tie ir 27,8% no tirdzniecībā nodarbinātajiem , ir 1250 kuri saņēmuši virs 6000 eiro mēnesī ,kas ir 1% . Lai precīzi raksturotu ienākumu saņēmēju skaitu dažādās grupās , kopā neviens neskaita ,jo ir citi mērījumu paņēmieni . Piemēram , deciļu (pa 10%) grupas . Šie dati atklāj visai augsto nevienlīdzības situāciju starp ienākumu saņēmēju grupām Latvijā . Statistisko datu skaits mērāms desmitos tūkstošu ,tie ir jāpēta un jāinterpretē ,tas nav viegli lasāms teksts un emocionāli izsaukumi te ir lieki .
Jā Artur, taču galvenai ir nevis tas kā tas ir, bet gan kāpēc tā notiek?
Ko par to saka tava statistika?
Jā , kāpēc tas tā notiek ? Esmu lasījis visdažādāko autoru dažādos laikos rakstītus pētījumus par visdažādākajām politiskās un saimnieciskās dzīves niansēm , konkrētas atbildes nav pilnīgi nevienam. Es varu konstatēt ,ka tādas ir bijušas vēsturiskā sistēmas ,tāda ir šī brīža konkrētika ,kur nu jau dominē tēma par pasaules kartības maiņu . Teic ,ka globalizāciju nomainīšot reģionalizācija, attīstīšoties "ierobežota racionalitāte" , "nelineāra attīstība" ,vispārēja nestabilitāte. Uz Āzijas , Āfrikas , Dienvidamerikas fona Latvija pagaidām dzīvo leiputrijā . Dažādos pētījumos ,Latvija atrodas 38- 46 vietās pasaulē ,vismaz 170 valstis ir aiz mums . Mazajai latviešu ciltij ar 1,3 miljoniem pārstāvju ir patiesi paveicies ,jo ir desmiti tautu kuru miljoniem neatkarība nav dota un to nepieļauj. Viss kas pie mums notiek ir tikai un vienīgi pašu darbību rezultāts. Protams ,lielie un stiprie nosaka daudz. Bet tā jau ir viņu spēle un laiks ,jo nekas nav mūžīgs.
Tas jā. Piekrītu, ka varam būt apmierināti, ka esam attīstīto valstu piecdesmitniekā.
Taču es te domāju kat ko citu. Tu labi orientējies statistikā, daru bāzēs, māki analizēt informāciju. Nu un tad mēs to izpētām, izanalizējam un konstatējam, piemēram, ka pārtikas cenām, salīdzinot ar kaimiņiem jābūt aptuveni vienādām. Bet nav?
Kā meklēt cēloņus? Kurā posmā tas notiek? Vai pie ražotājiem un valsts atbalsta tiem? Vai pie tirgotājiem? Vai citiem faktoriem, kas ietekmē cenu, piemēram energo resursu cenas, konkurence, sarežģīta birokrātija u.t.t.
Protams, problēmas ir visos šajos posmos, bet kur mēs principiāli atšķiramies no kaimiņiem?
Sliktākajā nozīmē, protams.
Ar ko atšķiramies ? Domāju ,ka ar slimīgu iedomu ,ka visu regulē valsts un politiķu formulēti likumi kurus juridiski noslīpējušu juristu tūkstoši . Šobrīd to uzkrītoši visnedažādi atklāj Tramps . Kā viņš izmētā štatu juristu pūļus un nosaka kas darāms. Mūsu it kā demokrātiem , pilnīgi nepieņemami . Cits moments ir politiķu saaugšana ar birokrātisko ierēdniecību . Faktiski šie divi bloki papildinot un stiprinot viens otru velēšanu kampaņās ,panāk sev domātus rezultātus , kas tikai vārdiski maskējās ar it kā sabiedrības interesēm . Trešie ir ,tā sauktie ,progresīvie . Pēcpadomijā dzimuši un angļu valodā salasījušies idealizētu uzskatu vispasaules gadījumus , viņi mēģina arī Latvijā iedibināt pārprasti idealizētu pasaules kārtību . Turklāt , tie kuri jau varas gaiteņos, ne mirkli neatsakās no bagātīgo atalgojumu saņemšanas iespējām . Mūsu problēma ir divkosīgums ,aizdomīgums ,skaudība un nenovīdība pret visu , kas labumu nes apkārtējiem .
Neciešot mūsu krāpniecisko un cilvēka cieņu pazemojošo sistēmu, pārtiku sen braucam iepirkt Lietuvā un Polijā.
Visi te cenšas kaut ko analizēt. Taču problēma ir tāda, ka mēs esam maza valsts un visu nosaka tirgotāju kartelis, ar kuru netiek galā nedz KNAB, nedz ekonomikas policija, valdība un kas tur vēl nē, kam ar to būtu jātiek galā.
Līdz ar to cenas turpinās augt un būs ilgstosi augstākas kā kaimiņos.
Jo latvietis ir īsta "miera mika".
Komentēt