Ekonomisti šogad inflāciju prognozē līdz 4%, bet nākamgad varētu palikt vieglāk

Šogad inflācija varētu būt nedaudz zem 4%, bet inflācijas līmeņa samazināšanās ir gaidāma nākamā gada pirmajos mēnešos, norāda banku ekonomisti.

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane norāda, ka septembrī cenu pieaugums mēneša laikā bija vērojams, bet tas bija neliels, tikai nedaudz pārsniedzot ilgtermiņa vidējās izmaiņas šajā mēnesī.

Kā pauž ekonomiste, lai gan inflācija joprojām ir "vizuāli augsta", šī turēšanās netālu no vidējām ikmēneša izmaiņām liecina, ka, visticamāk, neesam situācijā, kas draudētu ar vēl straujāku cenu pieaugumu. Viņa uzsver, ka joprojām ir pieskatāmi jautājumi gan par pārtikas, gan par pakalpojumu cenu izmaiņām.

Globālās pārtikas cenas nedaudz ir mazinājušās. ANO Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas vērtētais pārtikas cenu līmenis septembrī nedaudz sarucis, pateicoties kviešu, cukura un piena produktu cenu kritumam. Savukārt pārtikas cenas Latvijā septembrī turpināja nedaudz pieaugt, tāpēc jāskatās, cik lielā mērā šīs globālās lejupvērstās cenu tendences tuvāko mēnešu laikā atspoguļosies veikalu plauktos.

Opmane norāda, ka savukārt pakalpojumu cenām Latvijā joprojām ir vērojams stabils pieaugums. Lai gan pakalpojumu cenas tiek mainītas retāk nekā precēm, patēriņa grozā iekļauts plašs pakalpojumu klāsts un ik mēnesi kādiem no tiem vērojams cenu kāpums. Pēdējo mēnešu laikā pamazām augušas ar kultūras un izklaides pasākumiem saistītu pakalpojumu cenas, kā arī, sekojot pārtikas cenu pieaugumam, būtiski uz augšu kāpj cenas ēdināšanas pakalpojumiem.

Septembrī sarukušas cenas ar transportu saistītiem pakalpojumiem, bet tas mainīsies, jo no nākamā gada sākuma pieaugs biļešu cenas reģionālajā sabiedriskajā transportā. Vidējā atalgojuma līmenim valstī turpinot pieaugt, arī citu pakalpojumu cenas, visticamāk, turpinās augt straujāk nekā preču cenas, jo preču ražošanas izmaksās atalgojuma loma nav tik nozīmīga, bet svarīgākas ir dažādu izejvielu un energoresursu izmaksas, kurām pašlaik cenu pieaugums ir piebremzējies.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norāda, ka septembrī cenu izmaiņās uzrādās raksturīgā sezonālā ietekme, kas vēl būs manāma arī oktobrī.

"Sagaidāms, ka tik krass cenu līmeņa kāpums, kāds tas bija šī gada pirmajos četros mēnešos, turpmāk izpaliks. Inflācijas līmeņa kāpums turpināsies lēnākā tempā, un tādēļ ļoti pakāpeniski mazināsies arī gada inflācija," pauž Gašpuitis, piebilstot, ka globālās tirdzniecības un ģeopolitiskie notikumi atstāj vietu pārsteigumiem.

Viņš skaidro, ka algu kāpums turpinās veidot spiedienu uz pakalpojumu cenu pieaugumu, tai skaitā augot maksai par komunālajiem pakalpojumiem. Oktobrī ietekmi uz inflāciju veidos daudzviet pieaugošais siltumenerģijas tarifs. Pārtikas cenu aktualitāte saglabāsies, jo, lai arī kopējais cenu pieaugums palēnināsies, joprojām būs grupas, kur cenu kāpums raisīs publisku rezonansi. Pasaules Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) pārtikas cenu indekss septembrī mazinājās līdz 128,8 punktiem. Graudu, piena produktu, cukura un augu eļļu indeksi saruka, taču gaļas indekss pieauga. Kāpumu vietējā tirgū nedaudz piebremzēs arī politiskais un publiskais spiediens uz nozari, taču tā ietekme nebūs noturīga, norāda Gašpuitis.

Ekonomists prognozē, ka šogad inflācija būs 3,8%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,4%.

"Luminor Bank" galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norāda, ka patēriņa cenām un to virzošajiem faktoriem šogad ir pievērsta īpaši pastiprināta uzmanība. Valsts cenšas ietekmēt mazumtirgotāju cenu politiku, dažu pēdējo mēnešu laikā daudz runā arī par to, kā veidojas AS "Rīgas siltums" tarifi. "Tikmēr paši patēriņa cenu dati laikā kopš maija ir garlaicības kalngals, izmaiņas ir divu procenta desmitdaļu robežās nulles abās pusēs," pauž ekonomists.

Septembrī, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, cenas auga par 0,2%, kas ir nedaudz mazāk nekā tipiski rudens pirmajā mēnesī. Ļoti tuvu četriem procentiem inflācija paliks līdz nākamajam gadam. Spēcīgas cenu svārstības šī gada izskaņā nav gaidāmas, arī pērn dzīves dārdzības līmenis ceturtajā ceturksnī kopumā virzījās sezonai raksturīgi. "Rīgas siltuma" tarifi oktobrī ir paaugstināti par desmito daļu, bet citur Latvijā tie kopumā pazeminās.

Strautiņš norāda, ka gada inflācijas skaitļa samazināšanās ir gaidāma nākamā gada janvārī - aprīlī, mēnešos, kas šogad pircējiem bija diezgan nežēlīgi. "Nevar droši zināt, kas starplaikā notiks izejvielu tirgos, bet šobrīd kopaina kārtojas patērētājiem labvēlīgi. Naftas tirgū runā par pārprodukcijas risku, pamazām "iešūpojas" ražotāju cenu karš. Pārtikas izejvielu līknes zīmē patērētājiem labvēlīgāko ainu kopš 2023.gada," pauž Strautiņš, skaidrojot, ka laikā no 2023.gada septembra līdz šī gada jūnijam spēcīgi un gandrīz nepārtraukti auga FAO piena produktu cenu indekss, savukārt pēdējos trīs mēnešos tas samazinās. Ekonomists arī norāda, ka vieglāk augšupvērsta šajā laikā ir globālo gaļas cenu tendence, kas vēl nešķiet noslēgusies, toties graudu cenas tiecas lejup jau trīs gadus un arī šim procesam vēl gals nav redzams.

"Ir priekšnosacījumi tam, lai arī nākamā gada sākumā mēneša inflācijas dati būtu pozitīvi garlaicīgi," norāda Strautiņš, paužot, ka nākamā gada pirmajos četros mēnešos atskaites punkts būs "sliktā nozīmē interesants periods" (2024.gada janvāris - aprīlis).

Ekonomists gan uzsver, ka arī labvēlīgā scenārijā inflācija pilnībā nepazudīs, to nepieļaus algu kāpums, bet tad inflācija varētu būt starp diviem un trim procentiem. "Ir vismaz priekšnoteikumi tam, lai stabilākas būtu dzīves pamatvajadzību izmaksas," norāda Strautiņš.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norāda, ka kopumā inflācijas dati par septembri liecina par mērenu, bet noturīgu cenu pieaugumu, ko virza pārtikas un pakalpojumu sektors, kamēr transporta izmaksas nodrošina nelielu līdzsvaru. Gada inflācijas stabilitāte pie 4,1% norāda uz to, ka cenu spiediens saglabājas, taču nav pastiprinājies.

"Tas ir būtisks signāls gan patērētājiem, gan politikas veidotājiem, īpaši ņemot vērā gaidāmos rudens un ziemas sezonas izaicinājumus enerģētikas jomā," pauž ekonomists.

Purgailis norāda, ka gada inflācija Latvijā otro mēnesi pēc kārtas saglabājās nemainīga - 4,1%, kas ir teju par diviem procentpunktiem augstāka nekā eirozonas inflācija. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām Latvijā bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, galvenokārt kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugumam.

Līdzīgi kā augustā, otra lielākā patēriņa grupa, kas ietekmēja kopējo patēriņa cenu indeksu gada laikā, bija ar mājokli saistītie izdevumi. Elektroenerģijas, īres un komunālo pakalpojumu sadārdzinājums saglabājas kā viens no inflācijas virzītājiem, īpaši ņemot vērā energoresursu cenu svārstības. Tomēr mājokļa iekārtas bija vienīgā patēriņa grupa, kas deva ļoti nelielu deflācijas efektu, vien -0,03%.

Purgailis norāda, ka šī mēneša inflācijas atgriešanās pozitīvā teritorijā galvenokārt saistīta ar sezonālo akciju noslēgumu un cenu pieaugumu vairākās būtiskās preču grupās, kur lielākais pieaugums bija apģērbiem un apaviem. Lielāko cenu samazinājumu mēneša laikā var novērot ar transportu saistītajiem izdevumiem, un tas liecina par globālo enerģijas cenu ietekmi uz vietējo patēriņu.

Kā skaidro Purgailis, redzams, ka eirozonā un ASV pārtikas cenu kāpums nostabilizējies tuvu 3%. Kopumā sagaidāms, ka arī Latvijā nākamajā ceturksnī pārtikas cenu pieaugums ievērojami nepaātrināsies.

"Swedbank" ekonomists Oskars Niks Mālnieks norāda, ka pēc negaidīti pieticīgās pārtikas deflācijas augustā nedaudz bažīgi tika gaidīti septembra dati. Pārtikas cenas septembrī, salīdzinot ar augustu, teju nemainījās, līdzīgi kā parasti šai mēnesī.

Kā skaidro ekonomists, Latvija ir maza un atvērta ekonomika, tāpēc, iespējams, kādu daļu no laikapstākļu ietekmes palīdzēja mazināt ārvalstu produkcija. Līdzēja arī tas, ka neražas ietekme visur nav bijusi vienāda. Augkopības eksperti secinājuši, ka kartupeļu raža bijusi tuvu vidējam Kurzemē un Zemgalē. Ar vasaras kviešiem gājis labāk Zemgalē un Vidzemē.

"Savelkot kopā maijā pieņemtajā pārtikas memorandā ietverto zemo cenu groza preces, redzams, ka līdz augustam grozā ietverto produktu grupu cenas sarukušas par 1,5% (līdz septembrim - par 1,8%). Gluži kā ir teikusi Ekonomikas ministrija (EM). Tomēr, kas netika minēts, ir tas, ka šie produkti, vēsturiski (2005.-2024.) vasaras mēnešos kļūst lētāki. Un parasti cenu samazinājums ir pat par vienu procentpunktu straujāks," norāda Mālnieks, piebilstot, ka papildus tam, veicot salīdzinājumu ar Lietuvu, "memoranda groza" cena pie kaimiņiem sarukusi tikpat, cik pie mums.

Ekonomists uzsver, ka pirmšķietami memoranda ietekme līdz šim nav novērojama.

Mālnieks prognozē, ka šogad inflācija vidēji varētu būt ap 3,7% atzīmi. Tomēr ir dažādi faktori, kas varētu veicināt inflāciju mazliet samazināties un nostabilizēties zem 3% nākamajos gados. Biržu nākotnes līgumi liecina, ka daži enerģijas avoti, kā, piemēram, gāze un nafta, varētu kļūt lētāki. Iespējams, arī pārtika varētu palīdzēt mazināt inflācijas apmērus.

Jau ziņot, ka Latvijā patēriņa cenas šogad septembrī salīdzinājumā ar augustu palielinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad septembrī salīdzinājumā ar 2024.gada septembri - pieauga par 4,1%, tādējādi gada inflācijai saglabājoties tādā pašā līmenī kā mēnesi iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, septembrī pieaudzis par 3,4%.