Pretēji bažām par iespējamo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu Covid-19 pandēmijas dēļ, Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe prognozē, ka pārtikas cenas varētu pat samazināties. Iedzīvotāju pirktspējas krituma dēļ lielāks pieprasījums nākotnē varētu būt pēc lētākajiem piena produktu izstrādājumiem, tas ir, tādiem, kas ir ražoti no augu taukiem.
No pārtikas precēm gada laikā straujākais cenu pieaugums bijis šampinjoniem, kamēr visstraujāk samazinājušās burkānu cenas, liecina Latvijas Tirgotāju asociācijas apkopotie dati.
Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) regulāri veic patēriņa preču cenu salīdzinājumu veikalos kopš 90.gadu vidus – jau 25 gadu garumā. Aprēķinot vidējās cenas mazumtirdzniecībā tiek ņemts vērā nozīmīgāko tirdzniecības uzņēmumu veikalos norādītais cenu zīmēs, nerēķinot ražotāju noteiktās akciju cenas, kas ir spēkā konkrētajā cenu novērošanas laikā.
Līdz pirmajai ievērojamajai, dzintara vārdā dēvētajai kopdzīves jubilejai nonākušas ne vien Latvijas un Eiropas Savienības attiecības, bet arī Neatkarīgās Lieldienu pārtikas groza vēsture: gadu pēc gada vienā un tajā pašā veikalā tiek pirktas iespējami vienādas preces, kuru grozs 2004. gada pavasarī maksāja piecus latus.
Pārtikas iepirkuma grozu šobrīd sadārdzina sviests, piens, olas, putnu un liellopu gaļa. Taču eksperti lēš, ka drīzumā par olām, putnu gaļu, miltiem un maizi varētu būt jāmaksā vēl dārgāk, jo sliktās labības ražas dēļ kāpušas graudu cenas.
Kopš 2004. gada Lieldienām piepildītā Neatkarīgās pārtikas grozā likto preču cenas pirms gada uzrādīja pārliecinošu kāpumu, bet pašlaik tās raustās gan uz augšu, gan uz leju.
Pārtikas preces Latvijā ar katru gadu ir nedaudz sadārdzinājušās. Divdesmit gadu garumā cenu kāpums procentos jau ir mērāms ar divciparu un trīsciparu skaiti.
Tikai vakar – divas nedēļas pēc Krievijas ieviestām sankcijām un četrus mēnešus pēc vidējās piena iepirkuma cenu lejupslīdes – atsevišķos veikalos daļa vietējo piena produktu ir kļuvuši lētāki.
Pārtikas ražotāji veikalus brīdinājuši par iespējamu dažādu produktu cenu pieaugumu. Tā Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš Neatkarīgajai pastāstīja, ka šā gada sākumā kāpusi cukura cena veikalos: no 55 santīmiem kilogramā līdz 59 santīmiem.
Lielākā daļa ražotāju un piegādātāju jau veikusi plānoto cenu palielinājumu un tuvākajā laikā jauns cenu pieaugums pārtikas produktiem mazumtirdzniecībā nav gaidāms, liecina biznesa portāla "Nozare.lv" veiktā mazumtirgotāju aptauja.
Lai arī atsevišķiem pārtikas produktiem cenas ir pieaugušas un tās pieaugs arī nākotnē, nav pamata bažām par ievērojamu pārtikas produktu cenu kāpumu, šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" atzina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe.
Lai gan Latvijā šī gada raža vēl nav novākta, jo mūsu otrās maizes kartupeļu sezona vēl tikai sāksies, un arī dārzeņi vēl ir uz lauka, jau var prognozēt būtisku pārtikas cenu pieaugumu, par to liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra (LTVC) rīcībā esošā informācija.
Nozīmīgāk nekā graudu sadārdzināšanās maizes cenu ietekmēs energoresursu tarifu kāpums, kas vienlaikus vairāk vai mazāk augšup pavilks arī visu pārējo pārtikas produktu cenas, norāda Neatkarīgās uzrunātie eksperti.
Tā kā dažādu labības veidu cenas kopš maija ir pieaugušas par 50% līdz pat 100%, šā gada beigās un nākamgad jāpalielinās arī maizes un gaļas cenām, prognozē "DnB Nord bankas" analītiķis Pēteris Strautiņš.
Balsojot par Eiropas Parlamenta un Padomes regulu par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem, Eiropas Parlamenta deputātu vairākums noraidīja priekšlikumu ar sarkanu, dzeltenu un zaļu krāsu brīdināt par sāls, cukura un taukvielu daudzumu. Deputāti atbalstīja atbildīgās komisijas priekšlikumu par to, ka uz pārtikas produktu iepakojuma ir jānorāda galvenās uzturvērtības un to ieteicamās dienas devas.
Jau ilgāku laiku Lieldienās pirkts pārtikas grozs ar vienu un to pašu saturu šā gada 5. aprīlī izmaksāja 7,76 latus, kaut par 12 santīmiem pārsniedzot iepriekšējos rekordu.