Prognozes: Vai dzīves dārdzības pieaugums Latvijā bremzēsies?
Kamēr Latvijā prātus turpina nomocīt inflācija, Eiropas Centrālā banka (ECB) paņēmusi pauzi ar procentlikmju izmaiņām, TV3.
Ja paraugāmies, kas aizvadītā gada laikā noticis ar cenām, tad redzam, ka vidēji dārgāk maksājam par visu, kas saistīts ar mājokli, par veselības pakalpojumiem, par restorāniem un viesnīcām, par kultūru un atpūtu, bet absolūtais līderis cenu pieauguma ziņā ir pārtika un bezalkoholiskie dzērieni.
Šī ir dinamika gada laikā. Pēdējos mēnešos vasarā pārtikas cenas vidēji par kripatu ir sarukušas, bet tālu no apmēriem, ko piesauca, kad maijā parakstīja pārtikas cenu mazināšanas memorandu.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks akcentē, ka inflācija Latvijā ap 4% nudien nav nekas iepriecinošs, bet prognozes liecina, ka dzīves dārdzības pieaugumam vajadzētu bremzēties.
"Tās galvenās bažas ir par pārtiku, kas trāpa pa mazāk aizsargātiem iedzīvotājiem. Šī problēma ir visā Eiropā. Mēs redzam, ka pārtikas cenas ir kāpušas visā pasaulē. Latvijā ir specifiskas lietas, kur šis pārtikas cenu kāpums ir bijis straujāks. Manuprāt, tas ir nepietiekamas konkurences dēļ starp pārtikas pārstrādātājiem un tirgotājiem," tā M. Kazāks.
Drīzumā arī sagaidāma politiska diskusija par to, ko devis parakstītais pārtikas memorads un vai nav jāķeras pie kādiem jauniem rīkiem.
