Onkoloģija

Onkoloģiju izmeklējumu jomā pieaug ārstu kvalifikācija, un arī paši pacienti kļūst aizvien izglītotāki, galvenokārt, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, kas ļauj atrast dažādu informāciju. Pateicoties mūsdienu aparatūrai, izmeklēšanas iespējas uzlabojas arī no tehniskā aspekta, taču varētu vēlēties lielāku izmeklējumu finansējumu.

Daļai ģimenes ārstu tiek pārmesta nespēja izprast zaļā koridora onkoloģiskajiem pacientiem būtību un darbības principus.

Izmantojot Eiropas Komisijas pieļautā budžeta deficīta robežās pieejamo finansējumu, papildus 12,2 miljonus eiro šogad plānots novirzīt onkoloģisko slimību diagnostikas un ārstēšanas pieejamības uzlabošanai, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Evita Bune.

Izmantojot zaļo koridoru, ar aizdomām par onkoloģisku slimību uz konsultāciju Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā katru nedēļu ierodas vidēji 68 pacienti, no kuriem aptuveni 72 procentiem onkoloģiskā diagnoze tiek apstiprināta.

Pirms aptuveni mēneša Rodrigo kungam Latvijas Onkoloģijas centrā tika veikta operācija, taču viņš apgalvo, ka vēl līdz šim brīdim nav saņēmis medicīnisko izrakstu un skaidri nezina, vai viņam ir vēzis vai nav, vēsta raidījums “4. studija”.

Turpmāk onkoloģisko pacientu ārstēšanas taktika būs jāizstrādā ne vēlāk kā mēnesi pēc pirmās speciālista konsultācijas.

Onkoloģisko slimību diagnosticēšanai veidotais tā saucamais zaļais koridors palielinājis pacientu skaitu, kuri vēršas Rīgas Austrumu slimnīcas Latvijas Onkoloģijas centrā ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju. Visbiežāk ģimenes ārsti uz Latvijas Onkoloģijas centru savus pacientus nosūta ar aizdomām par krūts un ādas vēzi.

Onkoloģijas jomas reformu sekmīgai turpināšanai Veselības ministrijai (VM) nākamgad nepieciešami vēl 12,26 miljoni eiro, liecina ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par veselības reformas pasākumu īstenošanu 2017.gadā", kas šodien apstiprināts Ministru kabineta komitejā.

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas deputāti šodien bija pikti, jo Veselības ministrija (VM) līdz 1.decembrim nav līdz galam izstrādājusi rīcības plānu onkoloģijas jomā 2017.-2020.gadam.

Kamēr Veselības ministrija plāno pārskatīt vadlīnijas onkoloģisko saslimšanu diagnosticēšanā un panākt, ka ikviens pacients ar aizdomām par ļaundabīgu audzēju ātri nonāk pie speciālista, laikus veic visus izmeklējumus un saņem ārstēšanu, onkoloģisko pacientu organizāciju alianse aicina politiķus – Saeimu, valdību un atbildīgo Veselības ministriju – steidzami pārskatīt vēža pacientu ārstēšanu, nodrošinot jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes, piešķirot onkoloģijas jomai papildu finansējumu.

Ne-sa-lī-dzi-nā-mi, uzsverot katru zilbi, Neatkarīgajai saka sešgadīgā Laura mamma Sarmīte, kad iepazinusies ar jaunajām Bērnu slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas telpām. Sešgadīgais Lauris, kurš smejoties skrien pa jaunajām telpām ar baloniem rokās, slimnīcā ar nelieliem pārtraukumiem ārstējas kopš februāra.

Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse nosūtījusi Ministru prezidentam Mārim Kučinskim vēstuli ar aicinājumu, gatavojot nākamā gada budžeta projektu un plānojot strukturālas reformas veselības aprūpes sistēmā, neaizmirst par onkoloģijas pacientu interesēm un vajadzībām.

Latvijas Onkoloģijas centrā Rīgas Austrumu slimnīcā ieradusies pētnieku grupa no Austrijas ar mērķi iesaistīt Latvijas pacientus jaunu tehnoloģiju attīstībā, kas nākotnē kuņģa vēzi ļautu noteikt pēc izelpojamā gaisa analīzes.

Par Onkoloģiskās modrības gadu, kas nule noslēdzies, spriedumi ir dažādi. Tieši par to, kas gada laikā sasniegts onkoloģijas jomā Latvijā. Diemžēl tieši gada beigās, kad mēs varētu sākt runāt par pozitīvo pienesumu vēža saslimšanas tēmas aktualizēšanā, slimnīcas darīja zināmu, ka kvotu dēļ uz izmeklējumiem, kuri nepieciešami arī onkoloģiskajiem pacientiem, pierakstīties var tikai uz nākamā gada otro pusi. Veselības ministrija gan nav tik skeptiska un Neatkarīgajai min virkni panākumu, kas ir Onkoloģiskās modrības gada sasniegumi.

Veselības ministrija (VM) nemaz īsti nevar pateikt, cik onkoloģisko pacientu gada laikā saņem ambulatoro rehabilitāciju, bet rehabilitēto vēža pacientu skaits rehabilitācijas centrā Vaivari ir tik niecīgs, ka to pat nav vērts minēt. Medicīniskā rehabilitācija, paliatīvā aprūpe – divas tēmas, par kurām steidzami rosina domāt Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācija, kura aicinājusi uz diskusiju rehabilitologus, ģimenes ārstus, paliatīvās aprūpes speciālistus, ierēdņus.

Pacientu organizāciju parakstu vākšana portālā manabalss.lv pašlaik ir vienīgais iespējamais veids, kā panākt jūtamas izmaiņas onkoloģijas jomā, ņemot vērā, ka Veselības ministrijas pasludinātais Vēža modrības gads drīz beigsies bez uzlabojumiem slimības diagnosticēšanā un ārstēšanā, norāda onkologu asociācijas, kuras atbalsta pacientu iniciatīvu Lai vēzis būtu ārstējama slimība. Tās mērķis ir iegūt papildu finansējumu tieši onkoloģisko slimību diagnostikai un ārstēšanai.

Lai uzlabotu onkoloģisko pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti, Latvijā ir nepieciešama vispārēja ārstēšanas procesa uzlabošana, detalizēta ārstēšanas rezultātu uzskaite un analīze, kā arī ārstu noslogotības mazināšana un atbilstoša atalgojuma ieviešana, šodien diskusijā par vēža ārstēšanu sacīja Latvijas Onkologu ķīmijterapeitu asociācijas vadītāja Gunta Purkalne.

Aizvadītās nedēļas piektdienas vakarā notika pirmā darba grupu sanāksme Veselības ministrijas un Latvijas Zinātņu akadēmijas un inovatīvo medikamentu ražotāju, kurus pārstāv Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (EFPIA), noslēgtā nodomu protokola ietvaros.

Vismaz 10 000 Latvijas pilsoņu paraksti ir jāsavāc, lai varētu iesniegt Saeimā pacientu iniciatīvu par papildu finanšu līdzekļu piešķiršanu mūsdienīgai vēža diagnosticēšanai un ārstēšanai. Onkoloģisko pacientu organizāciju alianse uzsver: tas iniciatīvai dos juridisku spēku, tā būs jāiekļauj Saeimā izskatāmo jautājumu dienaskārtībā, un Finanšu ministrijai būs uzdevums lemt par papildu finansējuma piešķiršanu onkoloģijai.

Onkoloģiskās modrības gads – šādu nosaukumu šogad izvēlējusies Veselības ministrija (VM), lai pievērstu sabiedrības uzmanību vēža saslimšanas un profilakses jautājumiem. Cilvēku modrību plānots rosināt ar dažādām aktivitātēm, tostarp izdodot bukletu par valsts apmaksātajiem onkoloģijas pakalpojumiem. VM sola arī izvērtēt vēža skrīninga norisi, lai meklētu atbildes uz jautājumu: kāpēc tik maz iedzīvotāju atsaucas aicinājumam uz profilaktiskajām pārbaudēm, ko mainīt?