Sākoties 2018. gadam, Veselības ministrijas galvenā speciāliste onkoloģijā un asociētā profesore Dace Baltiņa ir sākusi rakstīt blogu -"Onkologa piezīmes" - www.onkologapiezimes.lv. Blogā tiks publicētas un apkopotas profesores redzējums, pārdomas un ieteikumi pacientiem par onkoloģiju kopumā.
Pēdējos gados, profesore Dace Baltiņa būdama Valsts galvenās onkoloģes amatā, ir stāvējusi kūmās vērienīgiem pasākumiem tieši onkoloģiskās palīdzības sakārtošanā mūsu valstī. Baltiņa ir piedalījusies Vēža apkarošanas programmu izstrādē, skrīningdiagnostikas ieviešanas rezultātu apkopošanā un analīzē, "Zaļā koridora" izstrādē, onkoloģisko pacientu plūsmas optimizēšanā.
"Kad kolēģi mani uzrunāja veidot blogu, bez īpašas tielēšanās piekritu. Onkoloģijā esmu nostrādājusi vairāk nekā 34 gadus - darbojusies gan zinātnē, gan praktiskajā medicīnā, gan pedagoģijā. Taču par savu nozīmīgāko pieredzi uzskatu vairāk nekā 10 gadu dalību onkoloģisko pacientu vasaras nometnēs, ko organizēja pacientu kustība "Dzīvības koks". Tā man "atvēra acis" uz pilnīgi citu realitāti onkoloģijā - pacientu un piederīgo informatīvām vajadzībām. Esmu sarakstījusi vairākas grāmatas* un virkni rakstu zinātniskos un populārzinātniskos izdevumos, kā arī lasījusi lekcijas tieši par ārsta komunikāciju ar vēža slimniekiem un slikto ziņu pasniegšanas mākslu. Cilvēki nāk un prasa, kur to visu var izlasīt. Tādēļ uzskatu, ka šis blogs ir mans goda pienākums pret pacientiem un viņu aprūpētājiem, piederīgajiem un ikvienu, kas, nonākot saskarsmē ar šo slimību, samulst un pat jūtas vainīgi, ka nezina kā pareizi rīkoties," stāsta profesore.
Blogā būs dažādos laikos tapušas un papildinātas D. Baltiņas pārdomas par onkoloģiju kopumā. Tāpat vairākos turpinājumos tiks runāts par to, kā slimība ietekmē pacientu un viņu tuvinieku ikdienu un kā labāk tikt galā ar bieži mulsinošām un biedējošām situācijām. "Es savas pārdomas nešķiroju - pacientiem, ārstiem, piederīgajiem, vienkārši dalos savās zināšanās un pieredzē un būšu gandarīta, ja kādam tās palīdzēs," uzsver D. Baltiņa.
Profesore ir pārliecināta, ka vēzis nav spriedums, bet izaicinājums katram, kurš ar to tieši vai pastarpināti ir saistīti. Savā laikā piedzīvojusi gan tabu periodu, kad par šo diagnozi mēdza izteikties "caur puķēm", informācijas paradigmas maiņu 90. gadu sākumā, kad vēža diagnozi pieminēja it kā starp citu. "Esmu priecīga, ka šodien visā pasaulē un arī Latvijā daudz vairāk runā par šīs slimības emocionālo slogu un ceļiem tā atvieglošanai", uzsver Dace Baltiņa.
Profesore vēsta, ka diemžēl vēža patoģenēze pasaulē joprojām nav skaidra, tādēļ arī visa pieejamā terapija ir lielākoties vērsta uz slimības ierobežošanu un situācijas atvieglošanu, skrīnings un agrīnā diagnostika ir stūrakmeņi sekmīgai vēža apkarošanai. "Valsts mērogā ir svarīgs katrs cilvēks, kam diagnozi nosaka iespējami agri, tādēļ arī profilaksei un agrīnās diagnostikas projektiem ir tik liela nozīme. Protams, svarīgs ir arī katrs jau esošais vēža pacients un jo īpaši slimības vēlīnās stadijās, kad izārstēšana ir mazāk cerīga, bet būtiski pieaug nepieciešamība pēc empātijas, izpratnes un dziedināšanas šī vārda pilnā nozīmē", rezumē profesore.