Vienīgā staru terapijas iekārta – lineārais paātrinātājs –, ko izmanto vēža pacientu ārstēšanā, Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā pašlaik ir remontā, un šī nav pirmā reize šogad, kad iekārta salūzusi. Lai gan ieteicamais šādu iekārtu izmantošanas laiks ir astoņi līdz desmit gadu, Stradiņa slimnīcas iekārta nokalpojusi vairāk nekā desmit gadu, taču, tā kā citas staru iekārtas slimnīcā vienkārši nav un pacientus atstāt bez ārstēšanas nevar, tā reizi ceturksnī labota ar cerību, ka kādu laiku vēl spēs pacientiem palīdzēt.
Staru terapija jeb radiācijas onkoloģija ir viena no trim pamata ārstēšanas metodēm onkoloģijā kopā ar ķirurģiju un ķīmijterapiju. Šo terapiju pacientiem nodrošina Stradiņa slimnīca, Rīgas Austrumu slimnīca, kā arī vairākās reģionālajās slimnīcās. Kopš septembra sākuma Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas staru terapijas iekārta nestrādā un pacientiem staru terapija uz laiku ir pārtraukta.
Stradiņa slimnīcā apgalvo, ka visi pacienti, kuriem bija paredzēts veikt apstarošanu Stradiņa slimnīcā, ir apziņoti. Aptuveni 70 pacientu piekrituši gaidīt
Pēdējais vadzis
«Tā ir taisnība, mūsu slimnīcā uz laiku ir pārtraukta staru terapija, jo lineārais paātrinātājs ir salūzis un pašlaik atrodas remontā,» Neatkarīgajai stāsta Stradiņa slimnīcas speciāliste Janita Veinberga. Viņa norāda, ka slimnīcas vienīgajai staru terapijas iekārtai ir vairāk nekā desmit gadu, tā savu darba mūžu jau ir nokalpojusi, turklāt darbināta intensīvi visus šos gadus. Iekārtu kādu dienu vienkārši vairs nevarēja ieslēgt, tagad tā ir remontā un, visticamāk, atsāks darbu oktobra sākumā. Taču Neatkarīgajai zināms, ka šī nebūt nav pirmā reize, kad iekārta apstājusies, jau vasarā tā remontēta un vēl vairākas reizes pirms tam. Turklāt to ir visai sarežģīti ātri saremontēt, jo iekārta skaitās jau tehnoloģiski novecojusi un detaļu, kuras salūst, pielāgošana un nomaiņa prasa laiku un arī pietiekami lielus finanšu līdzekļus. Tāpat, ņemot vērā lielo vēža pacientu skaitu, kam nepieciešama steidzama staru terapija, iekārta darbināta divkārt intensīvāk, nekā vajadzētu.
Par nepieciešamību nomainīt novecojušās tehnoloģijas Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikā ne reizi vien ir runājuši onkologi, piemēram, Saeimas sēdēs, kur izskatīts jautājums par papildu finansējuma piešķiršanu onkoloģijai, ārsti, tostarp Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja profesore Gunta Purkalne, aicinājuši apsvērt iespēju paredzēt finansējumu jaunas staru iekārtas iegādei, brīdinot, ka vecā kuru katru brīdi var apstāties. Tomēr līdz šim iekārtu nomaiņa, pat, ja tās ir tikpat būtiskas kā zāles vēža pacientiem vai zaļais koridors, nav bijusi prioritāte. Tagad Stradiņa slimnīcā saka: jauna iekārta ir apsolīta nākamgad, taču iekārtu iepirkumu organizē valstiskā līmenī, tātad Veselības ministrija, ņemot vērā šo tehnoloģiju augstās izmaksas.
Stradiņa slimnīcā apgalvo, ka visi pacienti, kuriem bija paredzēts veikt apstarošanu Stradiņa slimnīcā, ir apziņoti. Aptuveni 70 pacientu piekrituši gaidīt, kad tiks salabots Stradiņa slimnīcas aparāts, taču pārējie pacienti novirzīti terapijas saņemšanai citās slimnīcās, tostarp Rīgas Austrumu slimnīcā, kas ir lielākā ārstniecības iestāde, kas sniedz palīdzību onkoloģiskiem pacientiem.
Strādājam naktī
«Mēs ļoti izjūtam to, ka Stradiņa slimnīcā ir salūzusi starošanas iekārta. Kad tas notika jūlija mēnesī, mēs bijām spiesti pāriet strādāt krīzes režīmā, tomēr divu nedēļu laikā pārņēmām viņu pacientu plūsmu un pārplānojām darba grafikus,» Neatkarīgajai saka Rīgas Austrumu slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas vadītājs Arturs Šorubalko, «jā, mēs strādājam intensīvā režīmā, tomēr satraukuma nav - visiem pacientiem, kuriem ir nozīmēta staru terapija, tā tiek nodrošināta. Ambulatoros pacientus uz terapiju ieplānojam pa dienu, stacionārie tiek norīkoti vakara stundās.» A. Šorubalko atgādina: staru terapija ir pieejama arī Daugavpilī un Liepājā, tāpēc, ņemot vērā pašreizējo situāciju abās lielajās universitātes slimnīcās, pacienti var izmantot ārstēšanās iespējas savā reģionā.
Pašlaik Rīgas Austrumu slimnīcas Staru terapijas klīnikā notiek modernizācija, uzsākot veco iekārtu nomaiņu - plānota trīs jaunākās paaudzes lineāro paātrinātāju uzstādīšana iepriekšējo vietā, kas ir kalpojuši pat padsmit gadu. Jauno iekārtu kopējā iegādes summa ir 6,1 miljons eiro. Šajā laikā klīnikā strādā divi lineārie paātrinātāji, un darbs ir organizēts trīs maiņās - no pulksten sešiem rītā līdz vieniem naktī. «Ja viss noritēs, kā plānots, pirmā no trīs jaunajām starošanas iekārtām uzsāks darbu novembra vidū, pēc tam tiks mainītas arī pārējās,» stāsta A. Šorubalko.
Kritiska robeža
Pēc Starptautiskās atomenerģētikas aģentūras ieteikumiem, uz 200-250 tūkstošiem iedzīvotāju valstī ir nepieciešams vismaz viens staru terapijas lineārais paātrinātājs, jo staru terapijas nepieciešamība un onkoloģisko pacientu skaits ir saistīts ar iedzīvotāju skaitu. Eiropas Savienībā vidējais rādītājs ir 5,5 paātrinātāji uz vienu miljonu iedzīvotāju. Latvijā šis rādītājs ir trīs. Iekārtas ir Latvijas Onkoloģijas centrā, viena Stradiņos, pa vienai Daugavpilī un Liepājā. Ieteiktais lineāro paātrinātāju ekspluatācijas laiks, pie nosacījuma, ka gadā tiek apstaroti 600 pacientu, ir astoņi līdz desmit gadu. «Onkoloģijas centrā ar savu tehnisko nodrošinājumu bijām pietuvojušies kritiskajai līnijai - trīs esošie bija ražoti 2000., 2002., un 2004. gadā, tāpēc ļoti svarīgi, lai uzlabotu ārstēšanās kvalitāti un drošību pacientiem, ir turpināt klīnikas modernizāciju,» saka A. Šorubalko. Viņš norāda, ka arī cita aparatūra ir novecojusi, piemēram, brahiterapijas aparāts, kas nodrošina kontakta staru terapiju ķermeņa dobumam, galvenokārt ginekoloģijas pacientiem, ir ražots ap 2000. gadu.
No budžeta atkāpes
Iegādāties trīs jaunas staru terapijas iekārtas Rīgas Austrumu slimnīcai ļauj Eiropas Savienības pieļautā atkāpe no budžeta deficīta. Līdz šim ne valsts budžetā, ne slimnīcu makos šādas naudas iekārtu iegādei nebija. Tās iegādājas centralizētā iepirkumā, viena iekārta izmaksā apmēram divus miljonus eiro. «Austrumu slimnīcai staru iekārtas tiek nomainītas vispirms, jo tās bija vēl vecākas nekā Stradiņos, bet 2019. gadā plānots iekļaut finansējumu šādas iekārtas iegādei arī Stradiņa slimnīcai,» Neatkarīgajai teica Veselības ministrijas speciālists Oskars Šneiders.