Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir pieaugusi. Savukārt ASV ir pretēji – arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, savukārt starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstēto cilvēku skaits, un samazinājies nāves gadījumu skaits. Kāpēc ASV var, bet Latvijai neizdodas?
Onkoloģija ir nozare, kuru Veselības ministrija ir pasludinājusi par vienu no prioritāri attīstāmām. Pēdējos gados tai ir novirzīts papildus finansējums. Uzlabojusies valsts kompensējamo medikamentu pieejamība. Ir izveidoti tā saucamie „zaļie koridori”, kas dod iespēju paātrinātā tempā veikt izmeklējumus un uzsākt ārstēšanu.
Netrūkst gan arī negatīvā. Ārstēšanas uzlabošanas plāns tiek ieviests gliemeža ātrumā, turklāt no tā satura secināms, ka pacientu dzīvildzes pieaugums tiks sasniegts vien ļoti tālā nākotnē. Dažu vēža diagnožu pacientiem joprojām nav pieejamas pat vecākās paaudzes zāles, par jauniem un moderniem medikamentiem nemaz nerunājot. Pagājušajā gadā pat radās grūtības ar piešķirtā finansējuma izlietošanu, jo nebija skaidrs, kā to iztērēt vislietderīgāk.
Šie simptomi liek uzdot pamatotu jautājumu - vai Veselības ministrijas politika onkoloģijas jomā ir pietiekami efektīva?
Situāciju gadu no gada ir mēģināts uzlabot, tomēr bēdīgo statistiku tas daudz nemaina. Mirstība no vēža Latvijā pēdējos divdesmit gados ir nevis samazinājusies, bet gan pieaugusi. No 5548 cilvēkiem 1996. gadā līdz 6031 cilvēkiem 2016. gadā.(*) Arī ES kopējā kontekstā vērtējot, rādītāji ir slikti. No vēža mirušo skaits 2014. gadā (305 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) Latvijā procentuāli bija viens no lielākajiem. ES vidējo līmeni (270 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju) gan daudz nepārsniedzam un tādās valstis kā Ungārija(354 cilvēki), Horvātija(343) vai Slovākija(326) situācija ir vēl nepatīkamāka. Tomēr tas nevar būt ne mierinājums, ne aizbildinājums it īpaši, ja situāciju salīdzinām ar ASV.
Pirms neilga laika jaunākos statistikas datus par situāciju 2015. gadā publicēja Amerikas Vēža Sabiedrība(American Cancer Society). Saskaņā ar tiem nāves gadījumu skaits no vēža ASV 2015. gadā ir samazinājās līdz 158,6 uz 100 000 iedzīvotāju. Salīdzinot ar 1991. gadu, 2015. gadā no vēža nomiris par 26 procentiem mazāk amerikāņu.(1) Pēdējos gados arvien mazāk amerikāņu saslimst ar vēzi, savukārt starp saslimušajiem arvien lielāks ir izārstējušos cilvēku skaits.
Kādi ir iemesli ASV fenomenam, izveidojot veselības aprūpes sistēmu, kas cīņā pret vēzi ir tik efektīva, ka tai līdzi netiek pat tik bagātas un attīstītas ES valstis kā Vācija vai Francija(261 un 256 nāves gadījumi uz 100 000 iedzīvotāju 2014. gadā.)?
ASV speciālisti uzskata, ka viens no galvenajiem panākumu iemesliem ir efektīvā pretsmēķēšanas kampaņa. Amerikāņi sākuši smēķēt mazāk un neizpaliek arī rezultāts. Mirstību no plaušu vēža vīriešu vidū laika posmā no 1990. līdz 2015. gadam ir samazinājusies pat par 45 procentiem. Nav noslēpums, ka smēķēšana sekmē arī citu saslimšanu un citu vēža formu attīstību. Panākumu recepte būtībā ir vienkārša. Veselīgs dzīvesveids, agrīna diagnosticēšana un mūsdienīgas ārstēšanas metodes ir tie nozīmīgākie elementi, kas sekmējuši veiksmīgāku visu veidu onkoloģisko saslimšanu ārstēšanu.
Latvijā šīs elementārās patiesības it kā zinām. Tajā pašā laikā saskaramies ar regresu.
Kāpēc tā? Mani nepamet sajūta, ka daļa darbību mērķi nesasniedz, jo valsts un veselības aprūpes sistēmas vadītājiem nav sistemātiskas ilgtermiņa stratēģijas un vienota rīcības plāna, kas noteiktu, ko darīt, lai sabiedrības veselības rādītāji uzlabotos. Neesam gatavi sekot pat pozitīvam citu valstu paraugam.
Minēšu vien dažus piemērus, kas Latviju nepatīkami atšķir no ASV.
Pirmkārt, cigarešu un alkoholisko dzērienu tirdzniecības ienesto akcīzes nodokli daudzi politiķi joprojām uzskata par svarīgu valsts budžeta papildināšanas instrumentu, nedomājot par šo produktu lietošanas negatīvajām sekām.
Otrkārt, onkoloģiskās saslimšanas necenšamies ārstēt ar modernākajām zālēm, kurām ražotājs garantē stingri noteiktu efektivitātes minimumu, iedarbojoties uz specifiskām saslimšanas formām. Nevis ar senu vietējo pētnieku sagudrotu preparātu, kura efektivitāte nav pārliecinoši pierādīta. Tā vietā, lai piedāvātu kādus no modernākajiem pasaulē pieejamajiem medikamentiem, slēdzot līgumu, kas noteiktu, ka samaksa tiek veikta vien tad, ja ārstēšana ir bijusi efektīva, valsts pacientiem piedāvā zāles, kuru galvenais bonuss ir tas, ka tās ražotas Latvijā.
Treškārt, daudz neskaidrību saistīts ar profilaksi un agrīno diagnostiku. Pēdējos gados šajā jomā bija vērojams progress. Kā būs tagad, kad veselības aprūpes pakalpojumi tiks dalīti grozos, savukārt cilvēki grupās, kas pie šiem groziem tiek vai netiek? Vai jaunā veselības aprūpes finansēšanas kārtības uzlabos profilaktisko pakalpojumu pieejamību, vai gluži pretēji novedīs pie tā, ka daudzu cilvēku saslimšanas tiks ielaistas?
Jautājumu joprojām ir vairāk nekā atbilžu, taču tā arī nav skaidrs, kas, ja vien neskaita nevēlēšanos, kavē Latvijas veselības aizsardzības politikas veidotājus pārņemt no ASV šīs valsts pozitīvās iestrādnes cīņā ar vēzi.
Onkoloģisko slimību ārstēšanā Veselības ministrijas politika pagaidām nerada iespaidu par efektivitātes paaugstināšanos, turklāt jāņem vēra, ka ir vēl vairākas citas veselības aprūpes jomas, piemēram, cukura diabēta ārstēšana, kurās jau tagad nepieciešama jaunas efektīvas politikas ieviešana.
(*)Saskaņā ar Eurostat un SPKC datiem
1/ https://www.bloomberg.com/news/articles/2018-01-04/cancer-deaths-fall-to-lowest-rate-in-decades-as-smoking-declines?cmpid=socialflow-twitter-business&utm_content=business&utm_campaign=socialflow-organic&utm_source=twitter&utm_medium=social
