Valsts policija (VP) pēc Ekonomikas ministrijas (EM) iesnieguma sākusi kriminālprocesu par AS "Sadales tīkls" un SIA "Rīgas enerģijas" rīcību, iespējams, krāpjoties ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Saistībā ar televīzijas kanālā TV3 2017.gada 15.oktobrī raidījumā "Nekā Personīga" izskanējušo informāciju par vairākiem uzņēmumiem, kas varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā, otrdien, š.g. 17.oktobrī Ekonomikas ministrija iesniedza pieteikumu Valsts policijai ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu pret AS "Sadales tīkls" un SIA "Rīgas Enerģija" par iespējami notikušu noziedzīgu nodarījumu.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) līdz mēneša beigām sagaida izvērtējumu par medijos izskanējušo iespējamo krāpšanos ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzdevis Ekonomikas ministrijas kontroles grupai kopā ar kompetento iestāžu pieaicinātajiem ekspertiem nekavējoties veikt pārbaudes saistībā ar TV3 raidījumā "Nekā Personīga" paustajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā.
Pēc gandrīz divu gadu ilga saskaņošanas procesa Ekonomikas ministrija (EM) saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) saskaņojumu valsts atbalsta sniegšanai energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, kas veidots, lai mazinātu šo uzņēmumu izmaksas par elektroenerģiju sakarā ar augsto obligātā iepirkuma komponentes (OIK) daļu kopējā elektroenerģijas gala cenā.
Nepieciešams izvērtēt Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātā obligātās iepirkuma komponentes (OIK) samazinājuma scenārija ietekmi uz valdības parādu, norādīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvis Aleksis Jarockis.
Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome šodien apstiprināja grozījumus Obligātā iepirkuma komponenšu (OIK) aprēķināšanas metodikā, nosakot kārtību, kādā tiek piemērota valsts budžeta dotācija OIK apmēra mazināšanai.
Vairāki koalīcijas politiķi nākamgad sagaida kompromisa piedāvājumu, kādā veidā elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) reforma tiks īstenota no 2018.gada. Tomēr izskan arī viedoklis, ka kompromiss jau panākts ar reformas atlikšanu uz gadu.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu reformas atlikšana par gadu ir pozitīvs lēmums, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) jau patlaban ir milzīga problēma un, atliekot tās maksājumu reformu par gadu, koalīcija parāda nevēlēšanos veikt reformas, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.
Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, kas nolūkā atbalstīt energointensīvos uzņēmumus paredz diferencēt galalietotāju elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus pēc pieslēguma jaudas un patēriņa apmēra, varētu stāties spēkā 2018.gadā, nevis 2017.gadā, kā plānots iepriekš.
Jūtams spiediens no atjaunojamās enerģijas nozares atkal izsniegt atļaujas staciju būvniecībai, kuras saražoto elektroenerģiju varētu pārdot obligātajā iepirkumā, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) jaunais valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
Latvijā ir lielākā elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente (OIK) starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, kuras OIK maksājumus nav diferencējušas, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) jaunais valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Jānis Patmalnieks.
Valdība 13. septembrī atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto priekšlikumu noteikt atšķirīgus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumus energointensīvajiem uzņēmumiem un tiem, kas netiks atzīti par enerģētiski intensīviem.
Ministru kabineta sēdē apstiprināts Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotais priekšlikums, kas paredz ar nākamā gada 1. aprīli ieviest jaunu obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sistēmu. Ieguvēji no šīs jaunās sistēmas būs rūpniecības uzņēmumi, zaudētāji – mazefektīvie uzņēmumi un daļa mājsaimniecību.
Valdībai nākamnedēļ būs jāizšķiras, kurš no Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvātajiem elektroenerģijas tirgus attīstības modeļiem būtu piemērotākais – pārtraukt valsts dotāciju obligātās iepirkuma komponentes (OIK) nesamērīgā pieauguma ierobežošanai vai diferencēt pašu OIK. Šis jautājums jau bija iekļauts vakardienas Ministru kabineta sēdes darba kārtībā, taču ekonomikas ministra Arvila Ašeradena prombūtnes dēļ tika pārcelts uz nākamo valdības sēdi.