Ekonomikas ministrija, AS "Sadales tīkls" un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir gatavas kompromisiem un konstruktīvu risinājumu meklēšanai obligātā iepirkuma komponentes (OIK) reformas pilnveidošanai kontekstā ar radušos situāciju attiecībā uz janvārī pieaugušajiem elektroenerģijas rēķiniem, šodien žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).
Viņš teica, ka patlaban ir identificētas trīs nozares, kuru darbību ietekmē sezonalitāte - lauksaimniecība, ceļu būve un slēpošanas kalni.
Šodien notikušās sanāksmes laikā klātesošie pārrunāja dažus iespējamos risinājumus situācijas uzlabošanai.
Viens no risinājumiem ir pilnīga atteikšanās no liekajām jaudām, ko ātri un bez maksas paveiktu "Sadales tīkls", sedzot arī šī pakalpojuma izdevumus.
Tāpat ir rosinājums izvērtēt iespēju palielināt periodu, kādā var atteikties no jaudas uz laiku līdz deviņiem mēnešiem patlaban noteikto sešu mēnešu vietā. Vēl kāds variants varētu būt izvērtēt iespēju veikt daļēju jaudas samazinājumu uz noteiktu laiku.
Situāciju varētu uzlabot arī nodrošinot iespēju veikt pieslēguma sadalīšanu - lielas jaudas un mazas jaudas pieslēgumā.
Ministrs arī norādīja, ka pie šo variantu izskatīšanas un izvērtēšanas darbs vēl turpinās, un nākamnedēļ plānota vēl viena sanāksme, kuras laikā, iespējams, jau varētu panākt konkrētāku vienošanos, un varētu tikt iezīmēts konkrēts rīcības plāns, lai nepieciešamās izmaiņas varētu ieviest.
"Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīmēja, ka arī pēc šodien notikušās sanāksmes lauksaimnieki joprojām paliek pie savas iepriekš paustās prasības par OIK atcelšanu attiecībā uz maksu par pieslēguma jaudu. Lazdiņš uzsvēra, ka zemnieki neprasa OIK reformas atcelšanu, bet uzstāj uz tās pilnveidošanu.
Lūgts komentēt šodien izteiktos priekšlikumu risinājumiem, Lazdiņš sacīja, ka, pēc viņa domām, konstruktīvs ir izteiktais risinājums par pieslēguma jaudu atslēgšanu. Tāpat ne mazāk būtiski tieši sezonālo darbu veicējiem ir ierosinājums par iespējamu atteikšanos no jaudas uz laiku līdz deviņiem mēnešiem patlaban noteikto sešu mēnešu vietā.
Komentējot rosinājumu par jaudu atslēgšanas termiņa pagarinājumu līdz deviņiem mēnešiem SPRK padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis norādīja, ka diskusijas par šo esot bijušas jau agrāk. Taču līdz šim neesot varēts panākt vienošanos par kādu konkrētu piedāvājumu, jo sarežģītākā lieta esot bijusi atrast taisnīgāko, godīgāko un ekonomiski pamatotāko risinājumu, lai šī iespēja - atteikšanās no jaudām uz noteiktu laiku - netiktu izmantota negodprātīgi.
Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Latvijas lauksaimnieku janvāra elektroenerģijas rēķini saistībā ar izmaiņām OIK finansēšanas modelī ir par 40-60% augstāki nekā rēķini par decembri. Elektroenerģijas rēķinu summas pieaugums veidojies rēķina pozīcijā "jaudas obligātā iepirkuma komponente par ampēriem", kas ir maksājums par pieslēguma jaudu, kura nesezonas laikā netiek izmantota.
"Zemnieku saeimā" norādīja, ka EM piedāvātais risinājums - atteikšanās no liekajām jaudām - bija iespējams tikai pagājušajā gadā. Sākot ar šo gadu, jaudu objektā, kurā ir viens elektroenerģijas pieslēgums, nav iespējams daļēji samazināt un pēc nepieciešamības palielināt. Tāpat nav izprotama jaunās izmaksu pozīcijas būtība un mērķis.
Par elektroenerģijas rēķinu kāpumu lauksaimniekiem pārsteigumu paudis arī Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Par šo jautājumu Kučinskis ir runājis ar ekonomikas ministru Ašeradenu, kurš ir uzdevis ekspertiem izvērtēt situāciju un savākt visus datus.
Jau vēstīts, ka no šā gada 1.janvāra mainīts OIK finansēšanas modelis, kas ļaus mazināt ražošanas uzņēmumu OIK maksājumus, būtiski palielinot to konkurētspēju, lai rūpniecības uzņēmumi savu darbību varētu attīstīt Latvijā. Jaunais OIK modelis mazinās izmaksas par patērēto elektroenerģiju arī vairākumam mājsaimniecību.
OIK finansēšanas modeļa maiņa no 2018.gada 1.janvāra ir viens no EM izstrādātajiem risinājumiem Rūpniecības atbalsta programmā, lai kāpinātu Latvijas rūpniecības nozares starptautisko konkurētspēju un samazinātu uzņēmumu ražošanas izmaksas. Rūpniecības atbalsta programmas stratēģiskais mērķis ir trīs gadu laikā kāpināt rūpniecības nozares apjomu par 30%, un tā ietver vairāku pasākumu kopumu vietējās rūpniecības un ražošanas uzņēmumu konkurētspējas celšanai.