Zaļās enerģijas skandāls nebeidzas - uz licencēm gaida vēl virkne šeptmaņu
Starptautiskajā konferencē Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību secināts, ka «klimata pārmaiņas galvenokārt ir nevis vides, bet gan ekonomikas izaicinājums». Kārtējais skandāls zaļās enerģijas obligātajā iepirkumā to pilnībā apliecina. Pēc ekonomikas ministra pieprasījuma no amata trešdien atkāpies uzņēmuma Sadales tīkli valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka desmitiem elektrostaciju darbības atļaujas saņēmušas, apejot nepieciešamās formalitātes, ministrija pārbauda aizdomas, ka vairākas elektrību ražo tikai uz papīra, vēl citas dabā pat neeksistē un atļaujas noliktas plauktā kā ieguldījums zaļo šeptmaņu nākotnē, lai izdevīgākā brīdī pieprasītu no valsts subsīdijas par zaļo elektrību. Un šī sistēma tiek balstīta uz obligātā iepirkuma komponenti - OIK, par ko ikviens iedzīvotājs samaksā aptuveni trešo daļu savu elektrības rēķinu. Īpaši liels slogs tas ir energoietilpīgiem uzņēmumiem - tādiem kā būvmateriālu ražošana un metālrūpniecība. Te gan jāatgādina, ka ap 60% zaļo subsīdiju līdz šim maksāts termoelektrocentrālēm, tādējādi par visu Latvijas iedzīvotāju naudu noturot pašreizējā līmenī Rīgas siltumapgādes cenas. Viltība slēpjas apstāklī, ka zaļais maksājums saņemts par fosilā kurināmā sadedzināšanu. No nākamā gada šī viltība tiek modificēta, jo valdība caur uzņēmumu Latvenergo daļēji atpirkusi saistības pret koģenerācijas stacijām TEC1 un TEC2. Tas izmaksājis 454 miljonus eiro. Pērn virs tirgus cenas fosilā kurināmā sadedzinātājiem obligātajā iepirkumā samaksāti 34,8 miljoni eiro un vēl 105,3 eiro - kā jaudas maksa. Turpmāk no šīs pēdējās komponentes tiks maksāti tikai 25%.
Atskaitot gāzes termoelektrocentrāles, atlikušie 40% no visām obligātā iepirkuma subsīdijām tiek maksāti patiešām ar atjaunojamiem energoresursiem darbinātām elektrostacijām, kas ir apgrūtinājums ikvienam iedzīvotājam, - biogāzes, biomasas, vēja stacijām un mazajām hidroelektrostacijām. Atļaujas saņemt zaļās subsīdijas iepriekšējos gados dāļātas pa labi, pa kreisi - kopumā izsniegta 1031. Lielākas jaudas ieceres jāsaskaņo ar Vides pārraudzības valsts biroju. Kā Neatkarīgajai atzīst tā vadītājs Arnolds Lukšēvics: «Ja valsts ir iedevusi atbalstu un atbalsts ir interesants, bizness ir bizness - tas atbalstu izmanto.» Viņa atziņu apstiprina projektu datu bāzē redzamie zaļās enerģijas ražošanas pieteikumi, jo lielākas jaudas projektiem jāveic ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Astoņiem projektiem tā pašlaik tiek veikta vai nav pārtraukta, bet vēl diviem procedūra piemērota pirms vairākiem gadiem, bet tā arī nav sākta.
Saistībā ar Eiropas Savienības prasību dalībvalstīm palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu elektrības ražošanā Latvijai jāveicina vēja, saules, biomasas un citu zaļo projektu attīstība. To konstatē arī ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens: «Latvijai jāvirzās uz priekšu zaļās enerģijas ražošanā, bet jautājums, vai mums par to jāpārmaksā.» Visas līdzšinējās valdības kopš 2006. gada pārmaksāšanu ir aktīvi atbalstījušas, lai gan ārzemēs ir gana daudz piemēru, kad zaļā enerģija tiek sekmīgi iegūta un staciju īpašnieki pelna, izmantojot godīgus elektrības iepirkuma tarifus.
Ietekmes uz vidi novērtējums tiek veikts šādiem zaļās enerģijas projektiem
Vēja elektrostaciju parku Dobele un Pienava būvniecība Dobeles un Tukuma novadā (SIA Dobele Wind un SIA Pienava Wind)
Vēja elektrostaciju parku Oši un Valpene būvniecība Dundagas novadā (SIA Osi Wind un SIA Valpene Wind)
Biogāzes koģenerācijas iekārtas uzstādīšana Nīcas novadā (SIA Piejūra Energy)
Vēja elektrostaciju parka Briņķi I izveide (SIA Briņķi Enerģija)
Vēja elektrostaciju būvniecība Ventspils novada Tārgales pagastā (SIA Re.E.S)
Vēja elektrostaciju parka būvniecība Durbes novadā (SIA Green Energo)
Vēja elektrostaciju parka izbūve Baltijas jūrā (SIA Baltic Wind Park)
Hidroelektrostacijas būvniecība uz Mūsas upes (SIA Mūsas straume)
Dati: Vides pārraudzības valsts birojs