OIK izmaiņas mazajiem uzņēmumiem sadārdzinās elektrību
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtības maiņa, kas paredz OIK diferenciāciju no nākamā gada 1. janvāra, aptuveni 53 000 mazo un vidējo uzņēmumu sadārdzinās elektrības rēķinus.
Patlaban elektrības cenas apstrādes rūpniecībai Latvijā ir trešās augstākās Eiropā. Ieviešot jaunu OIK finansēšanas modeli, ir cerības, ka apstrādes rūpniecības lieluzņēmumiem nākotnē būs mazāk jāmaksā par elektrību, tādējādi padarot tos konkurētspējīgākus. Taču OIK aprēķināšanas modeļa maiņas dēļ vairumam elektrības lietotāju jārēķinās ar elektrības maksas pieaugumu.
Pēc Ekonomikas ministrijas (EM) skaidrojuma, no vairākām lietotāju grupām -mājsaimniecībām, mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lielajiem un energoietilpīgiem komersantiem - elektrības rēķina pieaugums varētu skart mazos un vidējos uzņēmumus kopskaitā aptuveni 53 tūkstošus. Šiem uzņēmumiem maksa par obligāto iepirkumu komponenti pieaugs vairāk nekā par 10%, bet EM ierina, ka šai uzņēmumu grupai elektroenerģijas izmaksas nepārsniedz 2% no kopējiem izdevumiem.
Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Juris Stinka uzsver, ka OIK aprēķināšanas kārtības maiņa jūtami samazinās elektroenerģijas maksājumus lielajiem energoietilpīgajiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem. Lielāki elektrības rēķini varētu būt tai lietotāju grupai, kurai ir 0,4 kilovoltu pieslēgums. Šādus pieslēgumus lielākoties izmanto mazie un vidējie uzņēmumi.
Savukārt informācijas par to, kā OIK finansēšanas modeļa maiņa ietekmēs valsts un pašvaldības uzņēmumu elektrības rēķinus, EM rīcība šobrīd nav. J. Stinka atzina, ka pēc būtības arī uz valsts iestādēm un pašvaldības uzņēmumiem ietekme būs tāda pati kā uz citām juridiskām personām. Ja pieslēguma jauda tiks izmantota efektīvi, tad rēķins samazināsies, ja jauda būs daudz lielāka nekā vajadzētu, tad maksa par elektrību būs lielāka. Taču, pēc J. Stinkas teiktā, pieaugums nepārsniegs 12 eiro mēnesī.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, raizējoties par OIK modeļa maiņas ietekmi uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, rosināja Tautsaimniecības padomē (TSP) padziļināti izvērtēt OIK diferencēšanas kārtību. «Pēc uzņēmēju organizāciju uzklausīšanas, TSP locekļi pieņēma lēmumu, ka izveidotā diferencēšanas sistēma ir jāievieš, lai atlaides saņemtu lielie un energoietilpīgie komersanti, taču pēc trīs mēnešu rezultātu apkopošanas, jāatgriežas pie nozaru izvērtējuma, lai saprastu, vai neveidojas tirgus kļūdas, kuru rezultātā mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ietilpst otrajā grupā, būtiski un neproporcionāli pieaugtu elektrības rēķini,» pēc TSP sēdes sacīja kameras valdes loceklis Jānis Endziņš.
Tai pašā laikā daļa uzņēmumu jau saskata ieguvumus no jaunās kārtības. Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas izpilddirektors Leonīds Jākobsons norādīja, ka, pateicoties valdības lēmumam OIK slogu rūpniekiem mazināt, pērn Latvijas vienīgais cementa ražotājs un lielākais industriālais investors CEMEX apguvis jaunu eksporta tirgu - Zviedriju, kur tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos ražotā cementa. «Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādus lēmumus nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus uzņēmumam būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu CEMEX rūpnīca Vācijā. Šogad no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veido 31%, bet nākamā gada prognoze ir vēl lielāka - 37% no kopējā eksporta apjoma. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidroja L. Jākobsons.