Ekonomikas ministrija sažņaudz OIK cilpu

Saņemot elektrības rēķinus par janvārī patērēto elektroenerģiju šokā bija pat tie, kuri bija rēķinājušies ar iespējamu maksas kāpumu saistībā ar obligātās iepirkuma komponentes (OIK) aprēķināšanas kārtības maiņu. Zemnieku saeima saistībā ar elektroenerģijas sadārdzināšanos plāno prasīt ekonomikas ministra Arvila Ašeradena (Vienotība) demisiju.

OIK saistību izpilde no 2007. gada līdz 2037. gadam Latvijai kopumā izmaksā 3,96 miljardus eiro, atsaucoties uz Eiropas Komisijas ziņojumu, pauž Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Tās ir saistības, kuras jāsedz visiem elektrības lietotājiem kopā. Līdz pagājušā gada beigām maksu par OIK iekasēja atkarībā no izmantotā elektrības daudzuma, savukārt, sākot no šā gada sākuma, OIK aprēķinā iekļauj arī pieslēgumu - jo tas jaudīgāks, jo rēķins lielāks.

Ekrānšāviņš no avīzes

Runas un darbi

Ieviešot jauno obligātās iepirkuma komponentes aprēķina kārtību Ekonomikas ministrija (EM), pērn gada nogalē tiekoties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru (LTRK) un uzņēmējiem, solīja, ka nelielajiem uzņēmumiem elektrības rēķins nepieaugs vairāk kā par 12 eiro. Savukārt mājsaimniecībām par iespējamu elektrības cenas kāpumu vispār neesot daudz jāraizējas, jo 80 procentiem no tām elektrības rēķins vai nu nemainīsies, vai pat samazināsies.

Realitātē elektrība ir sadārdzinājies ne vienai vien mājsaimniecībai, bet arī daļai zemnieku un uzņēmumu. Daudziem zemniekiem elektrības rēķinā piestādītā gala summa kāpusi pat par 50 līdz 600 eiro mēnesī jeb par 40 līdz 80 procentiem. EM valsts sekretāra vietnieks Jānis Patmalnieks savukārt uzsver, ka pagaidām nav konstatētas ievērojamas novirzes no iepriekš izdarītiem prognozējošiem aprēķiniem, ar kuriem savulaik tika iepazīstināti gan zemnieki, gan arī uzņēmēji.

Gatavi aktīvai rīcībai

Zemnieki tomēr ir noskaņoti visai kareivīgi, proti: ja tuvāko nedēļu laikā netiks pieņemts lēmums par OIK jaudas daļas (jeb fiksētās maksas par pieslēgumu) atcelšanu, Zemnieku saeima savā kongresā, kas notiks 9. martā, ir gatava izskatīt jautājumu par ekonomikas ministra A. Ašeradena demisijas pieprasīšanu.

Arī Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome (LOSP) un LTRK ir neapmierināta ar jauno OIK aprēķināšanas kārtību. Tiesa, abas šīs organizācijas ir piesardzīgākas izteikumos par iespējamo rīcību. LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis atzina: «Ja netiks rasts risinājums, organizācija patur tiesības rīkot protesta akcijas.» Šāds komentārs neizslēdz vajadzības gadījumā pieprasīt arī ministra demisiju. Savukārt J. Endziņš diplomātiski teica, ka par ministra demisijas pieprasīšanu var lemt vienīgi LTRK padome. Pagaidām šāds jautājums nav iekļauts padomes darba kārtībā.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija, iepazīstoties ar apkopoto informāciju par izmaiņām elektroenerģijas maksājumos, vienojās, ka nepieciešama nekavējoša rīcība, tāpēc uz nākamo sēdi, kas notiks 21. februārī, tiks aicināts ekonomikas ministrs. Arī ZZS atgādina, ka iepriekš, diskutējot par izmaiņām OIK finansēšanas modelī, tika solīts, ka maksājumi par elektroenerģiju patērētājiem būtiski nepieaugs. Tāpēc ZZS Saeimas deputāti pauda neizpratni par to, ka pašlaik novērojama pretēja tendence.

ZZS Saeimas frakcija ar A. Ašeradenu vēlas pārrunāt radušos situāciju un uzskata, ka par nozari atbildīgajam ministram būtu steidzami jāpiedāvā risinājumi, lai Latvijas iedzīvotāji un uzņēmēji gan pilsētās, gan reģionos neciestu no būtiska elektroenerģijas maksājumu kāpuma. LTRK problēmai piegājusi pragmatiski, pasūtot juridisku pētījumu par OIK pamatotību un atbilstību Latvijas un Eiropas Savienības normām. Tā dati liecina, ka piecu gadu laikā ir iespējams panākt, ka elektrības rēķini Latvijas uzņēmējiem ir zemākie Eiropas Savienībā. Lai to izdarītu, pēc uzņēmēju domām, jānodrošina maksimāla OIK caurspīdība, jāpārvērtē OIK diferenciācijas ietekme un jāizstrādā enerģētikas stratēģija, par prioritāti izvirzot patērētāju intereses.

Ieguvēji un zaudētāji

Patmalnieks no EM ar lepnumu teic, ka pēc OIK reformas ieviešanas, apstrādes rūpniecība Latvijā maksā zemāko elektrības cenu Baltijā, kas ļauj tai kļūt konkurētspējīgai tirgū. Jā, jaunajā OIK aprēķināšanas kārtībā ir arī ieguvēji - tie ir lielie apstrādes uzņēmumi, tāpat lietotāji, kuri elektrību izmanto daudz. Savukārt taupīgajiem nu par elektrības izmantošanu jāmaksāt vairāk, dažos gadījumos pat ievērojami vairāk.

Nosacīti ieguvēji no jaunās kārtības varētu būt arī tie uzņēmumi un mājsaimniecības, kurām nākotnē vajadzēs palielināt pieslēguma jaudu. Tas varētu izmaksāt lētāk, jo gaidāms, ka reformas dēļ daļa elektrības lietotāju atteiksies no liekās vai pārāk dārgās jaudas, lai varētu samaksāt elektrības rēķinu.

Divu gadu laikā AS Sadales tīkls ir saņēmis no klientiem aptuveni 50 000 pieteikumu elektrotīkla pieslēguma jaudas samazināšanai, tajā skaitā 1102 pieteikumi saņemti no lauksaimniecības uzņēmumiem. Arī pašlaik ik nedēļu Sadales tīkls saņem vidēji 160 klientu pieteikumus.

EM ieteikums elektrības rēķina samazināšanai - jaudu pārskatīšana un tirgotāja maiņa - neder visos gadījumos. Daudzām mājsaimniecībām jau šobrīd ir pieslēgta vismazākā iespējamā jauda, un tas nozīmē, ka jaudas samazināšana nozīmē vispār atteikties no elektrības, savukārt daļai uzņēmumu jaudas samazināšana līdz minimumam ir līdzvērtīga darbības pārtraukšanai.

Viedokļi

Jānis ENDZIŅŠ, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs:

- Šobrīd veidojas dīvaina situācija - uzņēmējus, kuri tirgo, piemēram, pīrādziņus, kontrolē ar visiem spēkiem, savukārt OIK sistēmu, kurā uzņēmēji un iedzīvotāji ir spiesti maksāt miljardiem eiro, uzrauga un kontrolē visai pavirši.

Arvils AŠERADENS, ekonomikas ministrs:

- OIK reformas mērķis ir atbrīvoties no shēmām un važām, kas, ieviešot nesamērīgus atbalsta mehānismus zaļajai enerģijai, iedibināti vēl Tautas partijas varas laikos un atbilstoši tā laika izpratnei par politikas pakārtošanu savtīgām vajadzībām. Manā vadībā Ekonomikas ministrija veido politiku, kuras mērķis ir panākt zemākas izmaksas par elektroenerģiju iedzīvotājiem un atbalstīt vietējo rūpniecību, tādēļ aicinu pie galda dažādu nozaru pārstāvjus, lai identificētu 2016. gadā apstiprinātās reformas trūkumus un pārrunātu iespējamos risinājumus.

Kaspars OSIS, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras enerģētikas komitejas vadītājs:

- Ekonomikas ministrijas solītais, ka maksimālais rēķina kāpums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nebūs lielāks par 12 eiro, īsti nepiepildās. Jau tagad saņemam ziņas no uzņēmējiem, ka rēķinu pieaugums ir krietni lielāks. Šo informāciju apkoposim un iesniegsim EM ar lūgumu rast problēmai risinājumu.

Guntis VILNĪTIS, Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors:

- Kārtējo reizi, saņemot janvāra mēneša elektroenerģijas rēķinus, redzam, ka valsts enerģētiskā politika ir vērsta uz elektroenerģijas ražotāju, sadalītāju un pārvadītāju labklājības un ērtību nodrošināšanu uz mazo un vidējo uzņēmēju, zemnieku saimniecību elektroenerģijas gala cenas palielināšanas rēķina. Lielākajai daļai šo uzņēmēju janvārī vienas kWh cena ir pieaugusi salīdzinājumā ar decembri. Nav pieņemami, ka no janvāra patērētājam dubultā ir jāmaksā par pieslēgto elektroenerģijas jaudu, tas ir, sākot no 2016. gada augusta, par IAA strāvas lielumu un tagad vēlreiz par jaudas OIK.

Jānis PATMALNIEKS, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks:

- Informējot par iespējamo elektrības rēķina pieaugumu maziem uzņēmumiem, Ekonomikas ministrija nekad nav slēpusi, ka šai grupai OIK maksājums varētu pieaugt par 10%, un par to informējām gan valdību, gan arī uzņēmējus un zemniekus. Jā, zemnieki saka, ka viņiem elektrības rēķini ir pieauguši no 20 līdz 80%, taču katrs gadījums ir jāvērtē individuāli, jo tas ir atkarīgs no katras saimniecības elektrības pieslēguma jaudas un noslodzes.