Latvijas Augļkopju asociācija izsludina konkursu skolēniem „Augļi un ogas – visu dienu, katru dienu”, aicinot sastādīt veselīgu ikdienas ēdienkarti, tajā iekļaujot arī augļus un ogas.
Iespējams, lielāka nekā citus gadus ir sēņu un ogu nozīme Latvijas tautsaimniecībā – meža veltes daudziem cilvēkiem ļauj izdzīvot, sagatavoties ziemai un palaist bērnus uz skolu. Turklāt mežs šogad ir izcili dāsns.
Latvijas iedzīvotāju, īpaši sieviešu, iecienītākais veids atpūtai dabā ir ogu un sēņu lasīšana; 2/3 sēnes un ogas atzinuši par vērtīgākajām dabas veltēm, tā liecina a/s Latvijas valsts meži un SEB banka veiktā pētījuma dati.
Ogu laiks nav nemaz tik garš, un tas jāizmanto, lai kārtīgi saēstos svaigas upenes, jāņogas, mellenes, avenes... Sava interese par ogām ir arī zinātniekiem un veselības stiprināšanai domātu dabas produktu ražotājiem – viņi pēta, kā vērtīgās vielas, kas ir ogās vai augļos, var vislabāk saglabāt un iekļaut produktu sastāvā.
Melleņu sezonai turpinoties pilnā sparā, ogotājiem bizness iet no rokas, un dienā var nopelnīt līdz pat 100 latiem, vēsta Gulbenes novada laikraksts "Dzirkstele".
Ikviens var doties uz Rīgas Centrāltirgu, lai atbalstītu vietējās produkcijas ražotājus, jo tās šobrīd netrūkst. Pārdevēju stendi ir noklāti ar svaigāko Latvijas ogu un dārzeņu ražu, kā arī mežā lasītām veltēm.
Puse Latvijas iedzīvotāju svaigu augļu un ogu iegādei tērē vidēji divus latus nedēļā uz vienu ģimenes locekli, liecina Latvijas Augļkopju asociācijas pētījums par Latvijas iedzīvotāju augļu un ogu lietošanas paradumiem, kas veikts pērnā gada beigās.
Aronijas jeb melnās pīlādžogas parasti apēd tikai pa kādai, lai arī tām ir patīkama garša. Pārsvarā no tām gatavo sīrupu, sulu, arī ievārījumu un marmelādi, atspirdzinošus dzērienus.
Skopa bijusi līdzšinējā ogu raža, tāpēc arī cenas pircējiem ir mazāk tīkamas. Tā, piemēram, meža melleņu cena citus gadus bijusi no viena lata līdz latam un 20 santīmiem par litru, bet patlaban toverīša tiesa pēdējo ogu Rīgas tirgū maksā divus latus.
Kaut gan mežs ar veltēm šogad skopojies, sēņotāji un ogotāji savai nodarbei ir uzticīgi, rēķinoties arī ar papildu vai, iespējams, vienīgo ienākumu. Taču, ja uz tirgu ved dabas veltes, jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN).
2009. gada nogalē Latvijas augļkopju asociācijas veiktais pētījums par Latvijas iedzīvotāju augļu un ogu lietošanas paradumiem rāda, ka aptuveni 60% respondentu augļus un ogas lieto uzturā katru dienu, savukārt, apmēram trešdaļa aptaujāto - vismaz reizi nedēļā.