Ogas

Šis rīts Latvijā sācies ar ziņu, ka teju visā valstī pārspēts 11.maija aukstuma rekords. Vietām gaiss atdzisi pat līdz -7 grādu atzīmei. Aukstais laiks un salnas sagādā pamatīgas galvassāpes arī dārzkopjiem.

Lielu popularitāti sociālajā tīklā facebook izpelnījies kāda ukraiņu žurnālista ieraksts, kurā viņš atklāj to, kā vietējā tirgū to apkrāpuši un pēc tam vēl izlamājuši.

„Meža ogu raža šogad ir bijusi diezgan slikta. Aukstajā jūnijā apsala ziedi, savukārt karstums izdedzinājis mellenājus.

Meža velšu vācēji stāsta, ka šogad salna nodarījusi ievērojamu postu melleņu ražai, bet sausums – sēnēm. Rīgas Centrāltirgū ogotājiem paredzētie galdi ir pustukši, bet saglabājas cerības, ka vasaras beigās lietus vēl būs, kas ļaus nogatavoties brūklenēm.

Laikraksts "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" vēsta par gadījumu Jūrmalā, kur laikraksta žurnāliste, pērkot brūkleņu stādus, nopirkusi augu, kura ogas lielā daudzumā ir indīgas.

Pelēkā puve un krasi mainīgie laikapstākļi ir iespējamie vaininieki pieticīgajās meža ogu ražās. Valsts ieņēmumu dienesta atgādinājums par nepieciešamību maksāt nodokļus šogad lasāms ačgārni – par ogošanu nav jāmaksā, jo sasniegt 2000 latu peļņu mežā gājējiem ir teju neiespējami.

Vai gan kādam vēl jāskaidro, kāpēc svaigas dārza un meža veltes ir labākas par tām, kas ilgi glabātas un tālu pārvadātas. Centīsimies ikdienas nevaļā nepalaist garām iespēju katru dienu mieloties ar augļiem un ogām, aizmirstot par neveselīgajiem saldumiem.

Gandrīz katrā Latvijas miestā par svarīgāko iestādi kļuvis ogu uzpirkšanas punkts. Mežā mellenes vēl ir, un tās palīdz gan bērnus sagatavot skolai, gan ēdamo sarūpēt, gan ikdienā nepieciešamos alus litrus iegādāties – kas nu kuram ir prioritāte.

Lai noskaidrotu iedzīvotāju informētības līmeni par veselīgu uzturu, Latvijas Augļkopības asociācija 2011. gadā veica pētījumu, aptaujājot respondentus no 17 – 74 gadu vecumam. Kaut arī lielākā daļa respondentu, proti, 83,2% uzskata, ka ir pietiekami informēti par ogu un augļu pozitīvo ietekmi uz veselību, tomēr dati liecina, ka praksē ogu un augļu patēriņš joprojām ir nepietiekams.

Ko darīt, ja ziemīgo ēdienkarti nevar iedomāties bez sārtvaidzēm dzērvenēm, bet slinkums brist purvā? Tad uzaiciniet tās paviesoties savā dārzā, ja paveiksies, un dzērvenes gribēs ar jums draudzēties, arī jūs no kvadrātmetra stādījuma varēsiet ievākt spaini ražas.

Latvijas Augļkopju asociācija izsludina konkursu skolēniem „Augļi un ogas – visu dienu, katru dienu”, aicinot sastādīt veselīgu ikdienas ēdienkarti, tajā iekļaujot arī augļus un ogas.

Sestdien vairāki cilvēki sēņojot un rokot kartupeļus atraduši nesprāgušus kara laika lādiņus, aģentūru BNS informēja Valsts policijā.

Intensīvās rudens ogu garšas dēļ tās ir ieteicams pievienot ēdieniem kā sastāvdaļu, iesaka Latvijas Augļkopju asociācija.

Iespējams, lielāka nekā citus gadus ir sēņu un ogu nozīme Latvijas tautsaimniecībā – meža veltes daudziem cilvēkiem ļauj izdzīvot, sagatavoties ziemai un palaist bērnus uz skolu. Turklāt mežs šogad ir izcili dāsns.

Latvijas iedzīvotāju, īpaši sieviešu, iecienītākais veids atpūtai dabā ir ogu un sēņu lasīšana; 2/3 sēnes un ogas atzinuši par vērtīgākajām dabas veltēm, tā liecina a/s Latvijas valsts meži un SEB banka veiktā pētījuma dati.

Ogu laiks nav nemaz tik garš, un tas jāizmanto, lai kārtīgi saēstos svaigas upenes, jāņogas, mellenes, avenes... Sava interese par ogām ir arī zinātniekiem un veselības stiprināšanai domātu dabas produktu ražotājiem – viņi pēta, kā vērtīgās vielas, kas ir ogās vai augļos, var vislabāk saglabāt un iekļaut produktu sastāvā.

Melleņu sezonai turpinoties pilnā sparā, ogotājiem bizness iet no rokas, un dienā var nopelnīt līdz pat 100 latiem, vēsta Gulbenes novada laikraksts "Dzirkstele".

Melleņu raža šogad nebūs ļoti laba, aģentūrai BNS pastāstīja Latvijas Augļkopju asociācijas (LAA) valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Ikviens var doties uz Rīgas Centrāltirgu, lai atbalstītu vietējās produkcijas ražotājus, jo tās šobrīd netrūkst. Pārdevēju stendi ir noklāti ar svaigāko Latvijas ogu un dārzeņu ražu, kā arī mežā lasītām veltēm.

38,5 procenti Latvijas iedzīvotāju svaigus augļus un ogas uzturā lieto katru dienu, liecina Latvijas Augļkopju asociācijas dati liecina.