Ko darīt, ja ziemīgo ēdienkarti nevar iedomāties bez sārtvaidzēm dzērvenēm, bet slinkums brist purvā? Tad uzaiciniet tās paviesoties savā dārzā, ja paveiksies, un dzērvenes gribēs ar jums draudzēties, arī jūs no kvadrātmetra stādījuma varēsiet ievākt spaini ražas.
Zemnieku saimniecības Piesaules īpašnieks, ilggadējs lielogu dzērveņu audzētājs Viesturs Brālītis, kurš ar savu ģimeni Talsu rajona Valdemārpils pagasta Sārajpūņā apsaimnieko 99 hektārus, brīdina: «Dzērveņu audzēšana nav vienkārša lieta, varētu teikt, tā ir mākslinieciska nodarbe.»
Kad un kā jāstāda?
Bioloģijas doktors Alfreds Ripa uzskata, ka līdz 10. maijam dzērvenēm jābūt uz lauka. Var sākt stādīt jau rudenī, pirms zeme nav sasalusi, vai pavasarī, tikko tā ir atlaidusies. Jo saulaināku vietu augam atvēlēs, jo labāk. Jāizvēlas, ko grib, dikti mēslot vai nemēslot nemaz, vai nelaistīt, vai dikti laistīt. Dārzā dzērvenes var audzēt gan augstākā vietā, var arī zemākā. Ja stādījums augstāks, būs vairāk jālaista, ja zemāks – mitrums turēsies ilgāk. Atvēlētajā vietā norok pusmetru vai minimāli – 30 centimetrus augsnes un ieklāj plēvi kā baseinam, lai nezāles netiktu laukā un saglabātos mitrums. Tad saved sfagnu kūdru no sūnu jeb augstajiem purviem. Protams, neviens neaizliedz ņemt arī blīvo zāļu kūdru, bet tajā trūkst skābekļa. Ja iebērs 30 cm kūdras, pēc pieblietēšanas paliks tikai 10 cm bieza augsnes kārtiņa. Dzērveņu stādīšanai minimālajai noblietētai kārtai jābūt 30 cm. Ja būs seklāka, biežāk jālaista. (Kūdra spēj uzņemt 6 līdz 11 reizes vairāk mitruma nekā pati sver!) Ja dobi ierīkosiet minerālaugsnē, tā būtu jālaista ik pēc divām nedēļām. Viesturs Brālītis uzskata, ka Latvijas apstākļos visdzīvelīgākā lielogu dzērveņu šķirne ir ‘Stevens’, kas pamatīgi cero, dod labu pieaugumu un ogas arī ir vienas no lielākajām.
Stīgas vai stādus
Stādīšanai ņem vai nu stīgas, vai stādus. Iesācējiem audzētājs ieteiktu ņemt stādus, tā drošāk sasniegt vēlamo rezultātu. Tas gan ir dārgāks ceļš, jo viengadīgie stādi maksā 10, bet divgadīgie jau 20 santīmu. Pēc gada divgadīgajiem parādīsies pirmās ogas, pēc trim jau varat gaidīt īsto ražu. Daži audzētāji pārdod arī vecākus augus, ko izrok no plantācijām. Tad ogas gaidāmas jau nākamajā rudenī (šādus stādus pārdod podiņos, un tie ir dārgāki). Stāda pēdas attālumā – 30 cm citu no cita (16 stādu uz kvadrātmetru). Viesturs Brālītis iesaka: «Jo biezāk sastāda, jo labāk. Ja augs nosegs visu zemi, nezālēm nebūs kur sprukt. Un neaicinātu kaimiņu dzērvenēm netrūkst, dzērvenājā labprāt ieviešas vai visas nezāles, kas aug skābās augsnēs – skābenes, grīšļi, baltais āboliņš, virši, bērzi u.c.» Par dziļu iestādīt nevar. Jārēķinās, ja iestādīts par seklu, pēc ziemas stāds tiks izcilāts ārā. Uzreiz pēc iestādīšanas stādījums pamatīgi jāsalej, lai augsnē nepaliktu nekādi tukšumi un kūdra kārtīgi apskautu saknītes. Nekādā ziņā nedrīkst augus iekaltēt! Laistīt ieteicams ar lietus vai dīķa ūdeni (purva ūdenim skābums pH5,5). Laistīšanas laiks – rīts, diena vai pievakare – nav tik svarīgs.
Kas jāievēro?
Speciālists uzsver: «Jāatceras, ja vēlaties iegūt bagātu ražu, augiem jānodrošina 20% gaisa un 80% mitruma. Gaisam jābūt noteikti! Ja pārlaistīsiet un dzērvenes stāvēs ūdenī, augt jau augs, bet... diez kas no ražas nebūs.» Par segšanu uz ziemu runājot, V. Brālītis uzsver, ka nav labākas segas par sniegu, zem mākslīgajiem materiāliem var rasties pelējums. Vesela māksla, pēc speciālista domām, ir mēslošana. Dzērvenes kā mazi bērni jābaro ar karotīti. Vienam stādam ne vairāk kā pusi tējkarotes mēslojuma. Dzērveņu audzētājs uzskata, ka šīm lielogām zāļu skapītī jāstāv trim labām lietām: fosforam, slāpeklim un kālijam. Mēslojuma proporcijas atkarīgas no augšanas vietas. Lai dzērvenes labi augtu, ar slāpekli jārīkojas uzmanīgi, to pirmo reizi dod, tikko augs iestādīts, otro reizi – jūnija beigās vai jūlija sākumā, bet trešo reizi ne vēlāk kā jūlija beigās. Ja slāpekļa būs par daudz, augs aizies lapās un neražos. Fosfors un kālijs domāts ogu briedināšanai.
Veselības oga
Lai iesācējus iedrošinātu ķerties pie darba, Viesturs Brālītis pasmaida: «Brālīši ir dzērveņu audzētāji trijās paaudzēs. Dzērveņu stādīšanā piedalījās arī mana mammīte Anna Brālīte. Pērnvasar gan viņa uz mani piktojās, sak´, neesot vedis uz purvu dzērvenes lūkot. Bet ko tu vedīsi, kā dzērveņu lauks klāt, mammītei galva zemē un ravē neapstādamās. Man sametas žēl, kā nekā 105. dzimšanas diena jau nosvinēta, ko nu vagā laidīsi. Mēs mammas dzīves sparu varam vien apskaust, jādomā, dzērvenes būs pie vainas!»
PIEREDZE
• Dzērvenes satur antioksidantus, vitamīnus A, C, B, B2, PP, kāliju, kalciju, fosforu, dzelzi u.c.
• Dzērvenes attīra organismu, paplašina asinsvadus, normalizē asinsspiedienu, samazina holesterīna līmeni asinīs un nodrošina pareizu vielmaiņu.