Latvijas ogas atklāj savas vērtības

Ogu laiks nav nemaz tik garš, un tas jāizmanto, lai kārtīgi saēstos svaigas upenes, jāņogas, mellenes, avenes... Sava interese par ogām ir arī zinātniekiem un veselības stiprināšanai domātu dabas produktu ražotājiem – viņi pēta, kā vērtīgās vielas, kas ir ogās vai augļos, var vislabāk saglabāt un iekļaut produktu sastāvā.

«Līdz ar vairākiem citiem Igaunijas un Latvijas uzņēmumiem esam veiksmīgi iekļāvušies pētījumā Good fruit, kas notiek sadarbībā ar Igaunijas dzīvības zinātņu universitāti,» stāsta SIA Silvanols valdes priekšsēdēatājs, ārsts Kaspars Ivanovs.

– Kādas ogas esat izvēlējušies saviem pētījumiem?

– Mūsu prioritāte šajā projektā ir tepat Latvijas un Igaunijas dārzos augošās jāņogas un upenes, kā arī mūsu purvos lasītās savvaļas dzērvenes. Jāņogas un upenes izvēlējāmies tādēļ, lai atrastu optimālās formas, kā šīs ogas iekļaut produktu sastāvā. Iesaistoties šajā darbā un apmainoties ar informāciju ar kolēģiem no citām firmām un zinātniskiem institūtiem, uzlabojot gan izejvielu ieguves, gan apstrādes aparatūru, kā arī izmantojot zinātnisko institūciju laboratoriskās iekārtas, mēs veidojam risinājumus, kā šīs ogas veiksmīgi izmantot. Savukārt strādājot ar dzērvenēm, esam jau ieguvuši pieredzi, zinām, kādas ir to labās īpašības, un tagad varam tās iekļaut jaunos veselību veicinošos produktos. Viens no mūsu darba virzieniem ir arī ogu sulas sauso ekstraktu iegūšana, turpinām darbu pie upeņu un jāņogu žāvēšanas, lai tajās maksimāli saglabātu C vitamīnu. Darbam ar dabas vielām piemīt sava specifika, līdz ar to ir tehnoloģiskie procesi, kas neizdodas uzreiz. Nākas izmantot diezgan daudz izejmateriāla, kamēr mēs nonākam līdz gala rezultātam, taču, liekot lietā savu jau uzkrāto pieredzi, virzāmies uz mērķi. Silvanolam šis ir vēl viens solis uz priekšu, paplašinot sadarbību ar citu valstu zinātniskajām institūcijām un firmām, kas veido dažādus dabas vielu produktus. Augustā projektu noslēgsim un gaidīsim rezultātus. Būs arī ļoti interesanti uzzināt, kā veicies kolēģiem, kuri pēta ābolus un plūmes.

– Vai ir jau zināms konkrētāk, kādus jaunus produktus varam gaidīt projekta rezultātā?

– Projekta ietvaros top trīs jauni izstrādājumi. Viens no tiem būs šķīstošās dzelzs un mikroelementu avots – produkts, kas ražots no jāņogām. Otrs produkts būs bērnu vitamīni, kuros izmantosim upeņu pektīnus un upeņu aktīvās vielas – šajā jomā daudz ir strādājuši igauņu kolēģi, kuri arī sniedz mums dažādu informāciju. Šie divi produkti būs šķidrā formā, bet trešais – kapsulās. Tas būs gatavots no upenēm, dzērvenēm un jāņogām un paredzēts urīnizvades sistēmas veselībai. Līdz ar to mēs iepērkam jaunu aparatūru tieši ogu apstrādei, filtrācijai, lai iegūtu vēl dzidrāku un tīrāku ogu sulu.

– Reizēm cilvēkiem rodas jautājums: kāpēc jāražo no ogām šādi produkti, ja var ēst svaigas ogas un saglabāt tās ziemai, piemēram, ievārījumos un kompotos?

– Visi zina, ka jāņogas ir veselīgas, bet skābās garšas dēļ tās nevar apēst visai daudz. Upenes ir iecienītākas, taču kopumā jāņem vērā, ka ogu sezona nav gara. Gatavojot mājās ievārījumu vai sulu, nevar zināt, kādas vielas tur saglabājas un kādas iet bojā. Šīs divas ogas, kuras ir piemērotas sulu un ievārījumu gatavošanai mājās, no mūsu viedokļa nav tik vienkāršas, jo jāpanāk, lai sulu varētu koncentrēt un iegūt vēl vairāk šo vajadzīgo vielu, nepievienojot pārāk daudz konservantu. Šis uzdevums nav viegls, piemēram, ražojot produktu uz upeņu sulas bāzes, ir grūti panākt stabilu pamatni, lai gatavajā izstrādājumā nebūtu puse nogulšņu un puse šķidruma. Līdz ar to nepieciešama papildu filtrācija.

– Bet kāpēc nogulsnes nevarētu palikt? Vai tas nav vienalga, ja vien produkts dod labumu veselībai?

– Jāteic, ka patērētāji pievērš uzmanību ne tikai produktu sastāvam un kvalitātei. Arī izskats un iepakojuma dizains iegūst arvien lielāku nozīmi. Projekta ietvaros pētām šādu produktu realizācijas iespējas Baltijas valstu tirgū un noskaidrojam arī patērētāju viedokli par to, kāds iepakojums, kāds dizains viņiem šķiet vispievilcīgākais. Par katru produktu mēs intervējam vairāk nekā 100 respondentu un uzzinām, kādu viņi vēlētos šo produktu redzēt aptieku plauktos. Izveidojam 6–10 variantus un lūdzam izvēlēties. Dažreiz vērtējumi ir pretrunīgi, bet, uz pētījuma rezultātiem un savu pieredzi balstoties, mēs izvēlamies piemērotāko variantu. Esam apmierināti, ka varam izmantot šādu tirgus analīzes iespēju un dizainera pakalpojumus, lai gan, protams, ne jau iesaiņojums ir tas, kas rada noturīgu patērētāju uzticību. Mūsu svarīgākais mērķis ir izveidot stabilus produktus ar efektīvu, ilglaicīgu iedarbību.

– Vai tas jums izdodas?

– Produktu stabilitāti pētām sadarbībā ar Latvijas zinātniekiem – izvērtējam, kā mainās produktu vērtība, C vitamīna vai citu mūs interesējošo vielu saturs. Ļoti patīkami, ka ir iegūti tehnoloģi risinājumi, kas ļauj panākt, ka šie komponenti nezūd. Tas nozīmē, ka mēs esam uz pareizā ceļa un varam izveidot produktus, kuros aktīvo vielu saturs nemazinās 2–3 gadus. Ir svarīgi, lai sastāvdaļas mūsu produktos būtu efektīvās ārstnieciskās devās, tad cilvēki par to pārliecināsies un atgriezīsies pie šiem preparātiem.

– Vēl viens jautājums, kas mēdz rasties patērētājam: kāpēc dabas vielu produkti ir dārgi?

– Nepietiek tikai ar pētījumu rezultātiem un zināšanām, lai uzsāktu ražošanu, ir jābūt sertificētām telpām, iekārtām, kvalificētiem darbiniekiem. Jāteic, ka pie mums Latvijā šādu produktu cenas nav ne tuvu tik augstas kā citur. Piemēram, Vācijā bioloģiskās lauksaimniecības produktu veikalā svaigi spiesta kultivēto zileņu sulas glāze bieži vien maksā vairāk nekā Silvanola produkts no meža mellenēm Latvijas aptiekās, kura ražošanā izmantota dārga tehnoloģija un augstākās kvalitātes aparatūra. Protams, darba resursi Latvijā ir ievērojami izdevīgāki uzņēmējam nekā Vācijā, kur alga ir krietni lielāka, taču ar laiku situācija varētu mainīties. Esam gatavi vairāk investēt attīstībā, un tad jau arī mēs kaut ko sasniegsim.

– Kādi darba virzieni jums vēl ir padomā?

– Mūsu aktīvais virziens arī citos izglītības un zinātnes projektos ir tieši Latvijas resursu arvien plašāka izmantošana. Piemēram, mellenes, brūklenes, priežu mizas – tur ir ļoti liels potenciāls, ko nākotnē varēs izmantot. Arī no tautsaimnieciskā viedokļa ir labi, ka tepat Latvijā tiek audzētas un ievāktas ogas, ārstniecības augi un citas nepieciešamās izejvielas, līdz ar to mēs dodam darbu ne tikai Silvanola personālam, bet arī audzētājiem un piegādātājiem, un tas silda arī kopējo ekonomiku.

Reklāmraksts tapis sadarbībā ar SIA Silvanols