Cerības uz labu brūkleņu ražu

Meža velšu vācēji stāsta, ka šogad salna nodarījusi ievērojamu postu melleņu ražai, bet sausums – sēnēm. Rīgas Centrāltirgū ogotājiem paredzētie galdi ir pustukši, bet saglabājas cerības, ka vasaras beigās lietus vēl būs, kas ļaus nogatavoties brūklenēm.

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas ienākumiem, kas ražas gadā nepārsniedz 2845,74 eiro, nav jāmaksā iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Meža velšu vācēji šādi var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji, taču jāveic uzskaite par iegūtajiem ienākumiem, no ieņēmumiem jāatskaita izdevumi, kas radušies ražas ievākšanas laikā.

Šādu iespēju izmanto Kristīne Visocka no Limbažu puses. Viņa lasa ogas un sēnes no mājām netālu esošajā mežā. Salasīto Kristīne ved pārdot uz Rīgas Centrāltirgu. Šīgada ogu un sēņu ražu sieviete vērtē kā sliktu: «Aveņu nav vispār, maz melleņu, un ir pārāk sausi meži sēnēm. Gailenes var salasīt tikai purva malā, kur ir mitrāks.» Vērojams, ka tirgotāji, kuri paši lasa meža veltes, pārdod tās mazos daudzumos. Kristīne stāsta, ka pērn raža bijusi bagātīgāka, tomēr cena šosezon nav cēlusies. Ogotāja norāda uz tukšajiem galdiem, kuri atvēlēti ogu un sēņu tirdzniecībai. «Domāju, ka tas ir viss. Vai redzējāt pīlādžus? Tie jau ir sarkani, tādiem tiem jābūt tikai augusta beigās. Lai izaugtu vēl sēnes, nepieciešamas pamatīgas lietavas,» skeptiski noskaņota ir Kristīne.

Savukārt ogotāja no Talsu puses, kas Centrāltirgū pārdod mellenes, gailenes un zemestaukus, stāsta, ka raža patiešām ir samazinājusies, bet, kas ir, to pārdot varot. Par neražas iemeslu viņa min pavasara salnas, kad apsala mellenāji. Taču sieviete ir optimistiski noskaņota par brūkleņu ražu. «Ja būs lietus, tad šogad varētu būt laba brūkleņu raža,» prognozē talseniece.

Slīteres Nacionālā parka biologs Vilnis Skuja norāda, ka vēl laikam pa priekšu skriet nevajag. Parasti uz brūkleņu laiku vasaras beigās, kad tās gatavojas, ir lietavas, un, ja ogas vēl nav izaugušas, tad tās paspēj nogatavoties, jo nosalušas šogad nav. Biologs informē, ka arī Kurzemes ziemeļos valda sausums. Mellenes šur tur redzamas, bet sēņu nav. «Tas ir normāli, jo tā ir arī ar mūsu dārza augļiem, ka vienu gadu ir, otru gadu nav. Tāpat notiek arī ar meža veltēm. Šis nav melleņu gads. Augiem vajag kādu brīdi atpūsties,» stāsta V. Skuja.

Arī starptautiskā meža velšu uzpircēja Pharmeko Lettland pārstāve Silvija Grigorjeva atzīst, ka raža ir mazāka, īpaši mellenes, kurām kaitējusi lokālā salna, bet vērojams, ka palielinās gaileņu daudzums, taču gausāk nekā citus gadus. «Cena ir augstāka, bet ne ievērojami, jo daudzviet ārvalstīs bija ļoti laba pērnā gada raža un ir saglabājušās rezerves,» secina S. Grigorjeva.