Nodokļu palielināšana noteikti neapturēs Latvijas ekonomisko lejupslīdi, nodokļu slogs būtiski pasliktinās vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, valstij jābeidz citrona izspiešanas politika un jādomā, kā palielināt ekonomikas jaudu, sarunā ar “Neatkarīgo” norādīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Līdz ar jaunās valdības gaidām uzņēmējus māc bažas par iespējamiem nelāgiem jaunumiem, kuri atklāsies pēc iecerētās nodokļu reformas atslepenošanas. Uzņēmēji nav pat sākuši rēķināt, kas notiks viņu biznesā un tautsaimniecībā kopumā, ja topošā valdošā koalīcija lems paaugstināt nodokļus, piemēram, celt PVN likmi – līdzšinējo 21% paaugstināt līdz 23%. Savu redzējumu par situāciju tautsaimniecībā “Neatkarīgajai” pauda AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Finanšu ministrija (FM) ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību. Vairākus nodokļu politikas priekšlikumus varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar 2024. gada budžetu.
Latvijā kopējais darbaspēka nodokļu slogs joprojām ir lielākais Baltijā, informē "Swedbank" Finanšu institūta pārstāvji, atsaucoties uz veikto Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumu.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) ieviest nodokļu atvieglojumus darba devējiem darbinieku augstākas izglītības izdevumu segšanai, pauž LDDK pārstāvji.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos sešos mēnešos iekasēti 6,58 miljardi eiro, kas ir par 268,3 miljoniem eiro jeb 4,3% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.
Gan Finanšu ministrijas dibinātās t.s. Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas locekļu, gan mediju pārstāvju vidū ir aizsākusies kurnēšana par pusslepenajām darba grupas sēdēm un to dokumentiem. Un, lai gan Finanšu ministrija (FM) trešdien paziņoja, ka tai esot gatavi dažādi potenciālie nodokļu izmaiņu scenāriji, nekādu sīkāku informāciju tā nepauda.
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupa vērtē četrus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotus iespējamus nodokļu sistēmas izmaiņu scenārijus, aģentūrai LETA pavēstīja FM pārstāvji.
Viesmīlības nozares organizācijas- Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Restorānu biedrība - aktīvi strādā pie samazinātā pievienotā vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem ieviešanas jau nākamajā nodokļu periodā, aģentūrai LETA pauda LVRA valdes priekšsēdētājs Andris Kalniņš.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos piecos mēnešos iekasēti 5,387 miljardi eiro, kas ir par 166,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.
Akcīzes preču nelegālais tirgus rada aptuveni 100 miljonus eiro neiekasētu nodokļu gadā, trešdien kontrabandas problemātikai veltītajā forumā sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Baiba Šmite-Roķe.
Otrdien Tbilisi, Gruzijā, Eiropas nodokļu administrāciju organizācijas (IOTA) dalībvalstis nobalsojušas par Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanu no organizācijas, aģentūru LETA informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Latvijā šogad jūnija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 847,075 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš un par 3,4% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Valdība šodien pieņēma jauno "Zemu nodokļu vai beznodokļu valstu un teritoriju sarakstu", to papildinot ar Britu Virdžīnu salām, Kostariku, Māršala salām un Krieviju.
Par iespējamām darbaspēka nodokļu izmaiņām Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas darba grupā lems, tad, kad būs izskatīti visi nodokļi un būs skaidras visu izmaiņu fiskālās ietekmes un kā šīs fiskālās ietekmes sabalansēt ar valsts budžeta vajadzībām, aģentūrai LETA pavēstīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.
Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka, ka Valsts ieņēmumu dienestam (VID) no 2024.gada jānodrošina publiski pieejams nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums.
Latvijā šogad maija sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 857,38 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet par 2,2% mazāk nekā gada sākumā, liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati.
Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajos četros mēnešos iekasēti 4,326 miljardi eiro, kas ir par 185,7 miljoniem eiro jeb 4,5% vairāk, nekā plānots, vēsta Finanšu ministrijas pārstāvji.