Līdz ar jaunās valdības gaidām uzņēmējus māc bažas par iespējamiem nelāgiem jaunumiem, kuri atklāsies pēc iecerētās nodokļu reformas atslepenošanas. Uzņēmēji nav pat sākuši rēķināt, kas notiks viņu biznesā un tautsaimniecībā kopumā, ja topošā valdošā koalīcija lems paaugstināt nodokļus, piemēram, celt PVN likmi – līdzšinējo 21% paaugstināt līdz 23%. Savu redzējumu par situāciju tautsaimniecībā “Neatkarīgajai” pauda AS "Balticovo" valdes loceklis, komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
"Ilgu laiku mēs un citi pārtikas ražotāji esam runājuši, ka pirmās nepieciešamības pārtikas precēm PVN ir jāsamazina, lai tās kļūst pieejamākas patērētājiem, pielīdzinot to 5% likmei, kāda ir augļiem un dārzeņiem. Jāatceras, ka likmes samazināšana augļiem un dārzeņiem palīdzēja mazināt ēnu ekonomiku," atgādināja uzņēmējs.
Uz jautājumu, kas notiktu, ja valdība nolemtu pārtikai nepiemērot samazināto likmi, bet PVN paaugstināt no 21% uz 23%, T. Auškāps atzina, ka vēl nav modelējis šādu situāciju savā uzņēmumā, bet, visticamāk, sadārdzinājums attiektos uz izejvielām, un galvenā izejviela ir graudi, kas veido 70-80% no olas pašizmaksas. Tas, protams, radīs vispārēju ķēdes reakciju, un arī patērētājiem olas kļūs dārgākas.
"Man ir ļoti lielas cerības, ka mēs negrasāmies šaut sev kājā, bet plāns ir celt vispārējo valsts ekonomiku," viņš piebilda.
T. Auškāps skaidroja, ka "Balticovo" pieder pie lielajiem ražošanas uzņēmumiem, kur 70% no apgrozījuma tiek iegūti no eksporta. Tas nozīmē: ja pagājušogad uzņēmuma apgrozījums bija 100 miljoni eiro, tad 70 miljoni eiro tika iegūti, eksportējot olas un olu produktus uz ārzemēm.
"Un te man jāsaka biezs vārds, ka mūsu valdībai ir jādara krietni vairāk, lai izlīdzinātu nodokļu politiku Baltijas valstu vidū - šīm trim valstīm vispār būtu jābūt kā vienai, lai nebūtu tā, ka Lietuvas un Igaunijas uzņēmēji ir privileģētākā stāvoklī, bet savi uzņēmēji tiek apdalīti. ''Balticovo" savu produkciju eksportē uz 20 valstīm un konkurē ar visas Eiropas vadošajiem olu ražotājiem. Kā lai spējam konkurēt ar Polijas olu ražotājiem, kuri ir labākās pozīcijās, ja Baltijā esam zaudētāju pozīcijās? Hei, valdība, izdarām mājasdarbu, panākam vienlīdzīgus nodokļu politikas nosacījumus Baltijas valstīs! Nav jau jālec ārā no bariņa, bet jāpanāk, lai šeit, Latvijā, uzņēmējam nodokļu ziņā nav sliktāki apstākļi kā Igaunijā vai Lietuvā. Tad varam domāt par ērtāku dzīvi un valsts uzplaukumu," sprieda uzņēmējs.
T. Auškāps uzskata, ka Latvijas ekonomisko situāciju noteikti var uzlabot, atmetot populismu un radot auglīgu vidi uzņēmējdarbībai, īpaši izceļot eksportējošos uzņēmumus. “Kur tad citur dzimst nauda, kas pilda valsts kasi, ja ne eksportā, un tieši tāpēc eksportējošo uzņēmumu darbībai jārada labvēlīgi apstākļi. Pārdalot nodokļus valsts iekšienē, turīgāki nekļūsim," viņš piebilda.
Uzņēmējs vēlreiz uzsvēra, ka jāredz ir lauks kopumā, nevis tikai atsevišķas tēmas kā zaļais kurss vai tamlīdzīgas no tautsaimnieciskā konteksta izrautas atsevišķas lietas. "Mēs aizraujamies ar to, kā izskatāmies kur citur pasaulē, ignorējot reālo situāciju valsts iekšienē," T. Auškāps dalījās savos novērojumos par līdzšinējo valsts vadīšanu.
