Valdība šodien vērtēs vairāku Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes virzību minētos nodokļu politikas priekšlikumus, kurus varētu pieņemt kopā ar 2024.gada budžetu.
Ziņojumā teikts, ka nodokļu sistēmas pilnveidošanas priekšlikumi tiks sagatavoti virzībai pēc pamatnostādņu apstiprināšanas 2023.gada beigās, tomēr vienlaikus ir identificēti vairāki nodokļu politikas priekšlikumi, kurus, ņemot vērā to aktualitāti, varētu virzīt apstiprināšanai kopā ar valsts budžetu 2024.gadam.
Darba grupas priekšlikumi paredz celt akcīzes nodokli alkoholam, naftas produktiem, tabakas izstrādājumiem, kā arī celt azartspēļu nodokli.
Darba grupa arī rosina vienkāršot mikrouzņēmuma nodokli (MUN), kā arī veikt vairākas izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN), pievienotās vērtības nodokļa (PVN), dabas resursu nodokļa, kā arī uzņēmuma ienākumu nodokļa (UIN) piemērošanā, tostarp atbalstīt obligāto UIN avansa maksājumu bankām 20% apmērā no iepriekšējā gada peļņas.
Darba grupā vēl turpinās diskusijas par konkrēto priekšlikumu dizainu - likmēm, atvieglojumu lielumu un administrēšanas jautājumiem, tādējādi tie vēl var tikt precizēti pirms iesniegšanas Ministru kabinetā.
Ziņojumā teikts, ka akcīzes nodoklis ir ceturtais lielākais ieņēmumu avots kopējos nodokļu ieņēmumos. 2022.gadā akcīze nodokļa ieņēmumi veidoja aptuveni 10% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem jeb 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
Tā kā akcīzes preces nav pirmās nepieciešamības preces, tad akcīzes nodokļa palielinājums potenciāli varētu neskart maznodrošinātos iedzīvotājus, teikts FM ziņojumā. Primāri pārskatāmās akcīzes preču kategorijas ir naftas produkti, ko izmanto Speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) un brīvostās, alkoholiskie dzērieni un tabakas izstrādājumi, kā arī elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamie šķidrumi (e-šķidrumi) un tabakas aizstājējprodukti, ņemot vērā, ka pēdējā laikā ir pieaudzis minēto produktu izmantošana jauniešu vidū.
FM ziņojumā teikts, ka akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana noteiktām akcīzes preču grupām veicina pamatnostādņu mērķa sasniegšanu, proti, finansējuma pieaugumu ilgtspējīgu publisko pakalpojumu nodrošināšanai un ekonomikas attīstībai, tas ir, ieviešot akcīzes nodokļa izmaiņu priekšlikumus, akcīzes nodokļa ieņēmumi budžetā palielinās par aptuveni 22 līdz 92 miljoniem eiro visā vidēja termiņa plānošanas periodā jeb 0,05 - 0,2% no IKP.
Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sēdē, kurā tika apspriesti akcīzes nodokļa pārskatīšanas jautājumi, konceptuāli tika atbalstīta akcīzes nodokļa likmju pakāpeniska palielināšana, lai nodrošinātu akcīzes nodokļa mērķu sasniegšanu vienlaikus vēršot uzmanību, ka akcīzes nodokļa preču apritē ir uzlabojies kontroles un uzraudzības mehānisms, robežkontrole un mazinājusies ēnu ekonomika.
Pakāpenisks akcīzes nodokļa likmju palielinājums ir vērtēts dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās, lai pakāpeniski atteiktos no fosilo degvielu izmantošanas un veicinātu atjaunojamās elektroenerģijas ražošanu un izmantošanu iekārtās (celtņos un citām ar pārkraušanu saistītām darbībām) brīvostu un SEZ teritorijās.
Darba grupas priekšlikums paredz akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai, degvieleļļai un petrolejai, ko izmanto SEZ un brīvostās, no pašreizējiem 60 eiro par 1000 litriem līdz 148 eiro 2024.gadā, 236 eiro 2025.gadā un 324 eiro 2026.gadā.
Tāpat darba grupas priekšlikums ir palielināt akcīzes nodokļa likmes visiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Tostarp tiek piedāvāts palielināt akcīzes nodokļa likmi alum no pašreizējiem 8,2 eiro par katru absolūtā spirta tilpuma % par 100 litriem līdz deviņiem eiro 2024.gadā, 9,8 eiro 2025.gadā un 10,8 eiro 2026.gadā.
Minimālo akcīzes nodokli alum par 100 litriem tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 15,2 eiro līdz 16,7 eiro 2024.gadā, 18,1 eiro 2025.gadā un 20 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli vīnam tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 111 eiro par 100 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā. Šāds pats akcīzes nodokļa likmes kāpums tiek piedāvāts arī raudzētajiem dzērieniem virs absolūtā spirta tilpuma 6%.
Savukārt raudzētajiem dzērieniem līdz absolūtā spirta tilpuma 6% akcīzes nodokļa likmi tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 64 eiro par 100 litriem līdz 70 eiro 2024.gadā, 77 eiro 2025.gadā un 85 eiro 2026.gadā.
Starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu līdz 15% akcīzes nodokli tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 111 eiro par 1000 litriem līdz 122 eiro 2024.gadā, 134 eiro 2025.gadā un 148 eiro 2026.gadā.
Savukārt starpproduktiem ar absolūto spirta tilpumu no 15% līdz 22% akcīzes nodokli tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 185 eiro par 1000 litriem līdz 203 eiro 2024.gadā, 222 eiro 2025.gadā un 244 eiro 2026.gadā.
Pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem akcīzes nodokli tiek piedāvāts celt no pašreizējiem 1724 eiro par 100 litriem absolūtā spirta līdz 1810 eiro 2024.gadā, 1900 eiro 2025.gadā un 1995 eiro 2026.gadā.
FM sagatavotajā ziņojumā teikts, ka Pasaules Veselības organizācijas (PVO) uzstādījums ir, ka akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem ir jāpalielina vienlaikus ar iedzīvotāju atalgojuma pieaugumu un labklājības pieaugumu, lai neveicinātu alkohola pieejamību.
Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.-2027.gadam ietvaros tika vērtētas akcīzes nodokļa palielināšanas iespējas visiem tabakas izstrādājumu veidiem, kā arī e-šķidrumiem un nikotīna spilventiņiem.
Darba grupas ieskatā, lai padarītu tabakas izstrādājumus mazāk pieejamus sabiedrībai, jo īpaši jauniešiem, nepieciešams celt akcīzes nodokli visiem tabakas izstrādājumiem, kas savukārt mazinās cenu atšķirības starp cigaretēm un citiem tabakas izstrādājumiem, piemēram, karsējamo tabaku. Vienlaikus nepieciešams celt akcīzes nodokli arī citiem nikotīnu saturošiem un nesaturošiem produktiem (e-šķidrumiem un tabakas aizstājējproduktiem), ņemot vērā, ka tie ir īpaši populāri tieši jauniešu vidū.
Darba grupas priekšlikums paredz celt akcīzes nodokļa likmi cigaretēm no pašreizējiem 104 eiro par 1000 cigaretēm līdz 110,1 eiro 2024.gadā, 116,3 eiro 2025.gadā un 122,5 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli cigāriem un cigarillām darba grupas priekšlikums paredz celt no pašreizējiem 126,7 eiro par 1000 gabaliem līdz 164,7 eiro 2024.gadā, 202,7 eiro 2025.gadā un 240 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli smēķējamajai tabakai un tabakas lapām darba grupas priekšlikums paredz celt no pašreizējiem 91,9 eiro par 1000 gramiem līdz 101,1 eiro 2024.gadā, 111,2 eiro 2025.gadā un 122,3 eiro 2026.gadā.
Akcīzes nodokli karsējamajai tabakai darba grupas priekšlikums paredz celt no pašreizējiem 218 eiro par 1000 gramiem līdz 229 eiro 2024.gadā, 240 eiro 2025.gadā un 252 eiro 2026.gadā.
Tabakas aizstājējproduktiem, tostarp nikotīnu saturošajiem spilventiņiem, akcīzes nodokli iesaka celt no pašreizējiem 120 eiro par 1000 gramiem līdz 132 eiro 2024.gadā, 145 eiro 2025.gadā un 160 eiro 2026.gadā.
Elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamajam šķidrumam un tā sagatavošanas sastāvdaļām akcīzes nodokli iesaka celt no pašreizējiem 0,2 eiro par vienu mililitru šķidruma līdz 0,24 eiro 2024.gadā, 0,29 eiro 2025.gadā un 0,35 eiro 2026.gadā.
FM ziņojumā teikts, ka, saskaņā ar PVO rekomendācijām neinfekcijas slimību novēršanai, akcīzes nodokļa likmes palielināšana tabakas izstrādājumiem un cenu politika ir vieni no būtiskākiem instrumentiem tabakas radītā kaitējuma mazināšanai.
Tāpat darba grupa rosina pārskatīt arī azartspēļu nodokli, norādot, ka kopš 2020.gada 1.janvāra azartspēļu nodokļa likmes nav mainījušās. FM ziņojumā teikts, ka azartspēļu nozare ir saistīta ar īpaši augstu sociālo risku, tādēļ valstij ir nepieciešams veikt regulējošo funkciju, kas daļēji tiek īstenota ar azartspēļu nodevas un nodokļa palīdzību. Vienlaikus azartspēļu nodevai un nodoklim ir fiskālā funkcija, kuras uzdevums ir vismaz daļēji nodrošināt ieņēmumus azartspēļu iespējamo negatīvo seku mazināšanai.
Patlaban Latvijā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 10% apmērā no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
FM ziņojumā teikts, ka Lietuvā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 20% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem. Igaunijā azartspēļu nodoklis interaktīvajām azartspēlēm ir 5% apmērā no organizēšanas ieņēmumiem, bet Igaunijā plānots paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi, sākot ar 2024.gadu, līdz 6% apmēram un, sākot ar 2026.gadu, līdz 7% apmēram no organizēšanas ieņēmumiem.
Lai sabalansētu nodokļa likmes ar inflācijas un vidējo algu pieaugumu valstī, kā arī palielinātu ieņēmumus valsts budžetā un nodrošinātu valsts izdevumu pozīciju segšanu, izvērtēta iespēja no 2024.gada paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu automātiem par katra azartspēļu automāta katru spēles vietu par kalendāro gadu no 5172 eiro uz 6204 eiro.
Tāpat rosināts paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu par kalendāro gadu no 28 080 eiro uz 33 696 eiro.
Tiek rosināts arī paaugstināt par 20% azartspēļu nodokļa likmi azartspēlēm, kuras organizē, izmantojot telekomunikācijas, neatkarīgi no spēles veida, no 10% apmēra uz 12% apmēru no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem.
Tāpat darba grupa iesaka vienkāršot MUN. Pašlaik MUN likme ir apgrozījumam līdz 25 000 eiro gadā ir 25%, bet apgrozījuma daļai, kas pārsniedz 25 000 eiro gadā, - 40%.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā esošajiem datiem, 2022.gadā tikai 368 (3,7%) no visiem 9843 mikrouzņēmumiem apgrozījums pārsniedza 25 000 eiro, attiecīgi tie piemēroja MUN likmi 40% apmērā.
Lai vienkāršotu MUN piemērošanu un administrēšanu, kā arī veicinātu vienkāršotā nodokļa samaksas risinājuma - saimnieciskās darbības ieņēmumu (SDI) konta piemērošanu un novērstu, ka MUN maksātājiem vispirms tiek rezervēts MUN 40% apmērā, darba grupā tika vērtēta iespēja noteikt vienu MUN likmi 25% apmērā.
Nodokļu pamatnostādņu darba grupā vērtēta arī darba devēja atbrīvošana no IIN par darbinieka augstākās izglītības mācību maksas segšanu.
Pašlaik atbilstoši likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktajam, pie ienākumiem, par kuriem jāmaksā IIN (algas nodoklis), atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem tiek pieskaitīta darba alga, prēmijas, vienreizēja un sistemātiska atlīdzība un citi ienākumi, ko darbinieks saņem uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata.
Ņemot vērā minēto, pašreiz, ja darba devējs apmaksā mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu, darba devēja segtā mācību maksa ir uzskatāma par ienākumu, kas apliekams ar IIN un par kuru veicamas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI).
Lai veicinātu augstākās izglītības sasaisti ar darba tirgu un darba tirgus darbaspēka pieprasījuma apmierināšanu, ir izvērtēta iespēja un izstrādāts risinājums attiecībā uz darba devēja maksājumiem darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu.
Līdz ar to, lai neapliktu ar darbaspēka nodokļiem darba devēja segto mācību maksu darbiniekam par augstākās izglītības iegūšanu valsts akreditētās Latvijas izglītības iestādēs, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstu mācību iestādēs, būtu vienlaikus jāizpilda šādi nosacījumi - profesija vai attiecīgā kvalifikācija ir nepieciešama uzņēmuma saimnieciskajā darbībā, darbinieks pats veic maksājumu par augstākās izglītības iegūšanu vismaz 30% apmērā taksācijas periodā, darbinieks vismaz trīs gadus pēc studiju beigšanas ir darba tiesiskajās attiecībās ar šo darba devēju.
Kopumā minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem darba grupas ieskatā ir vērtējama kā neitrāla, jo neliela negatīvā ietekme uz darbaspēka nodokļiem tiktu kompensēta ar pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību kopumā.
Tāpat darba grupā rosināta veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas paaugstināšana.
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā IIN (algas nodokli), izslēdz Latvijā vai citā ES dalībvalstī, vai EEZ valstī, vai ESAO dalībvalstī reģistrētajai apdrošināšanas sabiedrībai veiktās veselības vai nelaimes gadījumu apdrošināšanas prēmiju summas, kas nepārsniedz 10% no maksātājam aprēķinātās bruto darba samaksas taksācijas gadā, bet ne vairāk kā 426,86 eiro gadā, ja ir izpildīti minētajā likumā noteiktie nosacījumi.
Šāds slieksnis ir noteikts no 2007.gada. Ņemot vērā, ka noteiktais atbrīvojuma slieksnis 426,86 eiro gadā ir spēkā jau 15 gadus, minētais slieksnis būtu pārskatāms, uzskata darba grupa.
Strādājot pie Valsts nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam sagatavošanas, Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupā tika apskatīti arī valdības sociālo un sadarbības partneru sniegtie priekšlikumi, tajā skaitā arī saistībā ar iespēju minēto slieksni paaugstināt. Attiecīgi tika izvērts alternatīvs variants, kad minēto slieksni varētu paaugstināt līdz 750 eiro gadā.
Tāpat darba grupā vērtēta neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošajām personām piemērošana MUN maksātājiem.
Ņemot vērā Mikrouzņēmumu nodokļa likuma redakciju, kas ir spēkā no 2021.gada un kura paredz būtisku MUN likmes palielinājumu (no 15% uz 25% apgrozījumam līdz 25 000 eiro un 40% likme apgrozījumam, kas pārsniedz 25 000 eiro), MUN slogs pakāpeniski jau tiek tuvināts nodokļu slogam, kāds rodas, maksājot IIN un VSAOI vispārējā kārtībā no algota darba vai saimnieciskās darbības ienākuma.
Pašlaik likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir ietverts ierobežojums, kas liedz IIN maksātājam tajā taksācijas gada periodā, kurā tas ir MUN maksātājs, piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Izvērtējot MUN sloga atšķirības, nodokļu plānošanas riskus, kā arī ievērojot apgādībā esošo personu - pamatā nepilngadīgu bērnu - intereses, Valsts nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes ietvaros ir izvērtēta iespēja, ka turpmāk MUN maksātājiem, ja tie gūst arī ar IIN apliekamu algotā darba ienākumu, būtu iespējams piemērot neapliekamo minimumu un atvieglojumu par apgādībā esošu personu.
Tāpat darba grupā vērtēta arī attālināta darba kompensācijas apmēra palielināšana.
Darba likums paredz, ka darbinieks un darba devējs var vienoties par darba veikšanu attālināti, un darbinieka izdevumus, kas saistīti ar attālinātā darba veikšanu, sedz darba devējs, ja darba līgumā vai darba koplīgumā, kas noslēgts ar darbinieku arodbiedrību, nav noteikts citādi.
Pašlaik likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" pārejas noteikumos ir noteikts IIN atbrīvojums ar attālinātā darba veikšanu saistītajām izdevumu kompensāciju summām, kuras atbilstoši Darba likumam darba ņēmējam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 eiro.
Veiktā analīze par šīs normas līdzšinējo darbību, kā arī paredzamās tendences saistībā ar attālināta darba piemērošanas palielināšanos un vispārēju plašāku pāreju uz tādu darba organizācijas modeli, kas ietver attālināto darbu, liecina par nepieciešamību šī normatīvā regulējuma darbību noteikt kā pastāvīgu normu, teikts FM ziņojumā.
Vienlaikus, ņemot vērā, ka šis IIN atbrīvojums ieviests no 2021.gada un darbiniekiem ir palielinājušies izdevumi saistībā ar attālinātā darba veikšanu, ir izvērtēta arī iespēja palielināt minēto apmēru līdz 40 eiro mēnesī, nemainot likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos nosacījumus.
Tāpat nākamā gada budžeta likumu paketē varētu tikt skatīta no IIN atbrīvojamā apmēra par sniegto palīdzību paaugstināšana.
Likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz pēc savas būtības līdzīgu atbrīvojumu, kas saistīts ar sociāla rakstura mērķa sasniegšanu (sociālā atbalsta sniegšanu dažādām personu grupām, visbiežāk - sociāli mazāk aizsargātām). Pašlaik minētā atbrīvojuma apmērs ir noteikts 1000 eiro gadā un tas tiek piemērots palīdzībai, kas sniegta, pamatojoties uz arodbiedrības institūcijas lēmumu, no arodbiedrības naudas līdzekļiem (kuri veidojas no arodbiedrības biedru naudas maksājumiem un ārvalstu arodbiedrību ziedojumiem (dāvinājumiem)), no sabiedriskā labuma organizācijas (izņemot reliģisko organizāciju) līdzekļiem, vai palīdzība, ko budžeta finansētas institūcijas, labdarības vai filantropiskas organizācijas sniegušas lietās, kurām piemērots atbrīvojums no muitas nodokļa, - 1000 eiro gadā, kā arī, pamatojoties uz reliģiskās organizācijas vai tās iestādes institūcijas (amatpersonas) lēmumu no reliģiskās organizācijas vai tās iestādes naudas līdzekļiem.
Palīdzība naudā, kas saņemta no sabiedriskā labuma organizācijas ārstniecības izdevumu segšanai, tai skaitā lai nodrošinātu slimnieka un to pavadošās personas pārvietošanos līdz ārstniecības iestādei, gada apliekamajā ienākumā netiek ietverta un ar nodokli netiek aplikta, ja attiecīgās summas izlietojums ārstniecības mērķiem ir apliecināts ar attaisnojuma dokumentiem, ko uzglabā sabiedriskā labuma organizācija.
Savukārt atbrīvojums 2000 eiro gadā pašlaik ir noteikts palīdzībai naudā, kas sniegta no sabiedriskā labuma organizācijas līdzekļiem personai, kura nepārtraukti slimo ilgāk par trim mēnešiem, vai personai ar invaliditāti, vai šo personu ģimenes loceklim.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība ir izteikusi priekšlikumu paplašināt nodokļu atvieglojumus materiālai palīdzībai. Ņemot vērā Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības izteikto priekšlikumu un dažādu preču un pakalpojumu cenu būtisku pieaugumu, Valsts nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes ietvaros ir izvērtēta iespēja pārskatīt šo atbrīvojumu apmēra slieksni un visiem iepriekš minētajiem ienākumu veidiem tas būtu nosakāms vienādā apmērā - paaugstināms līdz 3000 eiro gadā.
Minētās normas fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem ir vērtējama kā negatīva, bet precīzi apmēri nav nosakāmi, teikts FM ziņojumā.
Darba grupā vērtēta arī Pan-Eiropas privāto pensiju (PEPP) plānos veikto iemaksu attiecināšana uz attaisnotajiem izdevumiem, pielīdzinot nodokļu režīmam, kas piemērojams iemaksām privātajos pensiju fondos.
Pašlaik likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka maksātāja attaisnotajos izdevumos var ietvert iemaksas privātajos pensiju fondos veiktās iemaksas, arī citi nosacījumi saistībā ar IIN piemērošanu attiecībā uz iemaksām privātajos pensiju fondos un izmaksām no tā. Saistībā ar veiktajiem grozījumiem Privāto pensiju likumā ir nodrošināta Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija regulas tieša piemērošana, tas ir, ir radīti tiesiski priekšnoteikumi PEPP produkta reģistrācijai un izplatīšanai Latvijā.
Minēto jauno, alternatīvo pensiju produktu, kas ir ieviests papildus esošajiem trešā līmeņa pensiju plāniem, varēs reģistrēt un izplatīt kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, alternatīvie ieguldījumu fondu pārvaldnieki un dzīvības apdrošināšanas sabiedrības.
Tādējādi, lai nodrošinātu brīvu kapitāla kustību, kā arī radītu nodokļu maksātājiem skaidru tiesisko regulējumu un tiesisko noteiktību, nepieciešams noteikt, ka nosacījumi, kas likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteikti attiecībā uz iemaksām EEZ valstī, vai ESAO dalībvalstī reģistrētajos privātajos pensiju fondos, tajā skaitā nodokļa uzlikšanas nosacījumi, atbrīvojumi, veikto iemaksu ierobežojumi un nosacījumi apliekamā ienākuma samazināšanai vai palielināšanai, kā arī visa veida ienākumu izmaksām no minētajiem fondiem, tajā skaitā papildpensijas kapitāla, ienākuma no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas izmaksām, kā arī visi pienākumi un tiesības, kas rodas maksātājam saistībā ar veikto iemaksu iekļaušanu attaisnotajos izdevumos ir attiecināmi arī uz atbilstoša veida iemaksām (noguldījumiem) PEPP plānos un izmaksām no tiem.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli". Minētai normai būtu negatīva fiskālā ietekme uz IIN ieņēmumiem, jo palielināsies attaisnoto izdevumu apmērs, taču, ņemot vērā PEPP nelielos apmērus, tā kopumā vērtējama kā nebūtiska.
Nākamā gada budžeta likumu paketē varētu tikt vērtēts arī PVN attiecībā uz atbrīvojuma piemērošanu sporta nodarbībām.
Saskaņā ar regulējumu PVN jomā ar PVN neapliek izglītības pakalpojumus, tai skaitā pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu, kā arī bērnu līdz 18 gadu vecumam uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs, tādos gadījumos, ja to sniedz izglītības iestāde un šī izglītības iestāde ir reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā.
Esošās situācijas analīze liecina, ka pakalpojumus, kas cieši saistīti ar sportu organizē ne tikai iestādes, kas ir reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, bet arī citas personas, piemēram biedrības, kas saņēmušas licenci pašvaldībā un nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā. Tāpat praksē ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos nometnē, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā, nevis maksu par bērnu uzturēšanos atpūtas un sporta nometnēs.
Tādējādi darba grupas ieskatā nepieciešams noteikt, ka ar PVN neapliek Biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrētas biedrības vai nodibinājuma noteiktu dalības maksu par piedalīšanos sporta sacensībās un maksu par sporta nodarbību, ko sniedz šī biedrība vai nodibinājums personām, kas nodarbojas ar sportu, ja sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas mērķis nav gūt papildu ienākumus šai biedrībai vai nodibinājumam. Ja tomēr no sporta sacensību vai sporta nodarbību organizēšanas tiek gūti papildu ienākumi, tie ir novirzāmi biedrības vai nodibinājuma mērķu nodrošināšanai sporta jomā vai nodarbību nodrošināšanai vai pilnveidošanai.
Ņemot vērā, ka PVN direktīva nenosaka vecuma ierobežojumu attiecībā uz PVN atbrīvojuma piemērošanu konkrētiem pakalpojumiem, kas cieši saistīti ar sportu vai fizisko audzināšanu un ko bezpeļņas organizācijas sniedz personām, kas piedalās sporta vai fiziskās audzināšanas pasākumos, tad arī piemērojot normu nav nepieciešams noteikt vecuma ierobežojumu personām attiecībā uz maksu par sporta nodarbību, kura netiek aplikta ar PVN.
Tāpat, ņemot vērā esošo situāciju praksē, nepieciešams noteikt, ka ar PVN neapliek maksu par bērnu uzturēšanos bērnu nometnēs, kuru organizēšanas un darbības kārtība reglamentēta atbilstoši normatīvajiem aktiem izglītības jomā.
Darba grupa iesaka arī veikt PVN priekšnodokļa korekciju zaudētajiem parādiem.
PVN likumā ir noteikti kritēriji reģistrētiem PVN maksātājiem attiecībā uz priekšnodokļa korekciju zaudētiem parādiem. Normas mērķis ir nodrošināt tiesības preču piegādātājam vai pakalpojuma sniedzējam samazināt valsts budžetā maksājamo PVN par zaudētā parāda PVN summu, proti, norakstīt (nokoriģēt) no darījuma partnera puses nesamaksāto PVN, tādējādi samazinot daļu no zaudētā parāda un vienlaikus mazinot negatīvo ietekmi uz uzņēmuma konkurētspēju.
Lai mazinātu administratīvo slogu un veicinātu uzņēmējdarbības vides sakārtošanu, ir nepieciešams pārskatīt noteikto darījumu slieksni (bez PVN), kas atbilstu ekonomiskai situācijai (šobrīd spēkā esošais slieksnis 430 eiro apmērā nav mainīts no normas ieviešanas brīža), pārskatīt nosacījumu par nesadarbošanās termiņu (šobrīd spēkā ir sešu mēnešu termiņš), pārskatīt nosacījumu par informēšanas pienākumu, kā arī rast iespēju ļaut PVN par zaudēto parādu atgūt, iesniedzot jebkuru PVN deklarāciju.
Valsts nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes ietvaros ir izvērtēta iespēja, ka darījuma slieksni paaugstina līdz 1000 eiro bez PVN.
Darba grupa arī rosina PVN reģistrācijas sliekšņa palielināšanu no 40 000 eiro uz 50 000 eiro, nosakot, ka iekšzemes nodokļa maksātājs ir tiesīgs nereģistrēties VID PVN maksātāju reģistrā, ja tā veikto ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav pārsniegusi 50 000 eiro.
Saistībā ar Saeimā 2023.gada 27.aprīlī apstiprinātajiem grozījumiem UIN likumā par reprezentatīvā automobiļiem noteikto sliekšņa maiņu, Valsts nodokļu pamatnostādņu 2024.-2027.gadam izstrādes laikā ir izvērtēta iespēja arī papildus noteikt, ka degvielas un ekspluatācijas izdevumi, kas rodas izmantojot reprezentatīvos automobiļus, kuri ir reģistrēti uzņēmuma valdījumā vai turējumā vairāk kā 60 mēnešus, neveido ar UIN apliekamu objektu.
Savukārt Dabas resursu nodokļa likumā ir plānoti grozījumi, kas paredz gan pārskatīt dabas resursu nodokļa (DRN) likmes, gan paplašināt DRN apliekamo bāzi. Likumprojekta "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" mērķis ir veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežot vides piesārņošanu.
Grozījumi paredz noteikt jaunus DRN objektus - ogļūdeņražu ieguve, tekstilizstrādājumi, plastmasu saturoši izstrādājumi un plastmasu saturoši zvejas rīki, kam nepiemēro ražotāja paplašinātās atbildības sistēmu, riepas, ar ko ir aprīkoti transportlīdzekļi, plastmasas iepakojums un kompozīta iepakojuma sastāvā esošās plastmasas daudzums, kas pārskata periodā nav pārstrādāts vai reģenerēts.
Tāpat grozījumi paredz papildināt nosacījumus atbrīvojuma no DRN samaksas piemērošanai attiecībā uz iepakojumu no plastmasas un kompozīta iepakojumu, noteikt paaugstinātas DRN likmes iepakojumam no putu polistirola un putuplasta izejmateriāliem, kā arī noteikt DRN likmi kompozīta kartona iepakojumam kā plastmasas iepakojumam.
Grozījumi paredz paaugstināt DRN likmes par transportlīdzekļiem, sadzīves un bīstamo atkritumu apglabāšanu, dabas resursu ieguvi, precizēt DRN piemērošanas kārtību par daļiņu PM10 emisiju gaisā, nosakot DRN piemērošanu kopējām putekļu emisijām (PM), baterijām un akumulatoriem, ievērojot jaunos veidus un formulējumus, kā arī atcelt atbrīvojumu vienreiz lietojamām plastmasu saturošām glāzēm.
DRN izmaiņas, paaugstinot likmes un nosakot jaunus nodokļa objektus, palielina ieņēmumus budžetā par aptuveni sešiem līdz 26 miljoniem eiro jeb 0,01% - 0,05% no IKP.
Tāpat tiks rosināts noteikt, ka kredītiestādes un kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic UIN avansa maksājumus 20% apmērā no pirmstaksācijas gadā gūtās peļņas, kas tiek ņemts vērā rezumējošā kārtībā aprēķinot UIN veicot dividenžu sadali, saglabājot līdzšinējo FIFO metodi.
Darba grupas ieskatā tādējādi tiktu nodrošināti regulāri UIN ieņēmumi valsts budžetā, kā arī ieviesti līdzvērtīgi nosacījumi finanšu sektoram starp Baltijas valstīm, ņemot vērā, ka Igaunijā kredītiestādes veic UIN avansa maksājumus 14% apmērā, savukārt Lietuvā, sākot ar 2020.gadu, kredītiestādes, ja to ar nodokli apliekamais ienākums pārsniedz divus miljonus eiro, šim pārsniegumam piemēro papildu 5% likmi (tātad - vispārējai likmei 15% +5%).
Priekšlikumu indikatīva fiskālā ietekme 2024.gadā būt aptuveni 140 miljoni eiro. Fiskālais efekts nākamajos gados var samazināties, ņemot vērā banku peļņas potenciālu samazināšanos nākotnē, teikts FM ziņojumā.