Ja Finanšu ministrija ziņojumā valdībai nosauc Eiropas Savienība palīdzības fondu naudas izmantošanu par “kritiski nepietiekamu", tad normālā valodā tā jāsauc par katastrofālu.
Londonā dzīvojošā Krievijas uzņēmēja Jevgēņija Čičvarkina Jūrmalā rīkotajās labdarības vakariņās Ukrainas atbalstam savākti 160 000 eiro, liecina informācija uzņēmēja sociālā medija "Facebook" lapā.
Pēdējos gados aizvien biežāk saņemam dažādus paziņojumus par to, ka no Latvijas iedzīvotājiem dažādās shēmās izkrāptie naudas līdzekļi mērāmi miljonos eiro, solot vilinošas ieguldījumu iespējas dažnedažādos sociālajos tīklos vai pa telefonu. Vieni šo informāciju ignorē, jo uzskata, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt, savukārt citi no norisēm finanšu tirgos norobežojas pavisam.
Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.
Valsts piešķirtā nauda partijām šogad būs seši miljoni eiro. Tos sadalīs 15 partijas. Vislielākais finansējums ir partijai "Jaunā vienotība" – turpat viens miljons eiro, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Bērni mūsdienās visai prasmīgi māk izmantot dažādas tehnoloģijas, tai skaitā viedtālruņus. Kāda ASV dzīvojoša ģimene pārliecinājās, ka piecu gadus vecā atvase ne tikai māk sevi izklaidēt ar dažādām spēlītēm telefonā, bet arī iepirkties internetveikalā, vēsta "UPI".
Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē apdrošināšanas kompānija.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu pret pirms vairākiem gadiem virzītajiem grozījumiem skaidras naudas aprites regulējumā, kas tostarp aizliedza nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumus īstenot skaidrā naudā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026.gadā tiek prognozēts 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Stabilitātes programma 2023.-2026.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.
Naudas plānošana daudziem var šķist izaicinošs pasākums, jo mums ne tikai jāstrādā ar saviem ieradumiem, domāšanu un ciparu skaitīšanu, bet papildu tam vēl pēdējo gadu laikā pasaule piedzīvo ne vienu vien pārbaudījumu un visi šie ārējie apstākļi, protams, ka būtiski ietekmē mūsu budžetus – enerģētikas krīze, pēkšņs vīrusa uzliesmojums, karš, inflācija.
Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apjomus turpinās ietekmēt augstās cenas un iedzīvotāji būs piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Pildot armijas pārtikas iepirkuma līgumu, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) Rojā reģistrētajam uzņēmumam "Zītari LZ" līdz otrdienai pārskaitījuši 194 474 eiro, aģentūra LETA uzzināja Aizsardzības ministrijā (AM)
Sešu bērnu tēvs Gerijs Meikle tiek uzskatīts par "sliktāko tēvu Skotijā". Ko viņš izdarīja? Bērnu pārtikai paredzēto naudu iztērēja savām izklaidēm, vēsta "Daily Star".
Latvijas banku sektors pagājušajā gadā strādāja ar peļņu 325,046 miljonu eiro apmērā, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.
Otrdien, 14. martā, valdība atbalstīja Tieslietu ministrijas iniciatīvu no valsts budžeta neparedzētiem līdzekļiem novirzīt 200 000 eiro Starptautiskajai Krimināltiesai (SKT) kapacitātes stiprināšanai, lai pēc iespējas ātri un efektīvi veiktu kara noziegumu izmeklēšanu Ukrainā. Piešķirtais finansējums ietver iemaksu arī SKT Cietušo trasta fondā 50 000 eiro apmērā.
Latvijas finanšu iestādes no Krievijas iebrukuma Ukrainā sākuma līdz 2023.gada 24.februārim bija iesaldējušas 35 juridisko personu un sešu privātpersonu aktīvus aptuveni 81 miljona eiro apmērā, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.
Pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas, kas iespējama no 1. marta, 33 % nodokļu pārmaksas gadījumā iegūto naudas summu izmantos ikdienas tēriņiem, tādējādi kompensējot dzīves dārdzības pieaugumu. Tikmēr 20 % aptaujāto ar iegūtajiem līdzekļiem plāno papildināt uzkrājumus vai drošības spilvenu, secināts bankas Citadele veiktajā Latvijas iedzīvotāju aptaujā.