Skaidru naudu ikdienā makā tur 34% Latvijā iedzīvotāju, kamēr Lietuvā skaidru naudu makā regulāri tur 44% iedzīvotāju, bet Igaunijā - 28%, informē bankas "Citadele" pārstāvji, atsaucoties uz bankas veiktās aptaujas datiem.
Diennakts laikā saziedota nepieciešamā summa brīvprātīgajam latviešu karavīram Uldim Volmāram, kurš pērn Ukrainā, frontes tuvumā, sprāgstot kasešu bumbai, ieguva smagus kājas vēnu bojājumus.
Kopējais valsts aizdevumu portfelis 2022.gada beigās bija 2,124 miljardi eiro, kas ir par 8,5% jeb 165,7 miljoniem eiro lielāks nekā 2021.gadā, teikts Valsts kases gada pārskatā.
Šodien stājas spēkā grozījumi likumā "Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas", ar kuriem precizētas prasības par skaidrās naudas, kuras vērtība pārsniedz 10 000 eiro, deklarēšanas kārtību uz Latvijas ārējām robežām ar valstīm, kas nav Eiropas Savienībā (ES), informē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.
Finanšu ministrija atrādīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisijai savu uzmetumu kārtējam ēnu ekonomikas apkarošanas plānam.
ASV, Orgeonas štata, autovadītāji, kas pagājušajā mēnesī, 11. aprīlī, aptuveni ap pussastoņiem vakarā pārvietojās pa 5. maģistrāli, piedzīvoja acīm neticamu situāciju. Kāds autovadītājs pa automašīnas logu izmeta milzu naudas summu, ziņo "KVAL-TV".
Ja Finanšu ministrija ziņojumā valdībai nosauc Eiropas Savienība palīdzības fondu naudas izmantošanu par “kritiski nepietiekamu", tad normālā valodā tā jāsauc par katastrofālu.
Londonā dzīvojošā Krievijas uzņēmēja Jevgēņija Čičvarkina Jūrmalā rīkotajās labdarības vakariņās Ukrainas atbalstam savākti 160 000 eiro, liecina informācija uzņēmēja sociālā medija "Facebook" lapā.
Pēdējos gados aizvien biežāk saņemam dažādus paziņojumus par to, ka no Latvijas iedzīvotājiem dažādās shēmās izkrāptie naudas līdzekļi mērāmi miljonos eiro, solot vilinošas ieguldījumu iespējas dažnedažādos sociālajos tīklos vai pa telefonu. Vieni šo informāciju ignorē, jo uzskata, ka ar viņiem nekas tāds nevar notikt, savukārt citi no norisēm finanšu tirgos norobežojas pavisam.
Pagājušajā gadā uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 9,86 miljardus eiro, tostarp 3,29 miljardus eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās un 1,72 miljardus eiro iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina "Lursoft" aprēķini, balstoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskoto informāciju.
Valsts piešķirtā nauda partijām šogad būs seši miljoni eiro. Tos sadalīs 15 partijas. Vislielākais finansējums ir partijai "Jaunā vienotība" – turpat viens miljons eiro, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Bērni mūsdienās visai prasmīgi māk izmantot dažādas tehnoloģijas, tai skaitā viedtālruņus. Kāda ASV dzīvojoša ģimene pārliecinājās, ka piecu gadus vecā atvase ne tikai māk sevi izklaidēt ar dažādām spēlītēm telefonā, bet arī iepirkties internetveikalā, vēsta "UPI".
Risku apdrošināšanas kompānija "Compensa Vienna Insurance Group" ("Compensa") izmaksājusi 720 000 eiro atlīdzību nekustamo īpašumu pārvaldītājam SIA "K-Parks" par tam piederošo dronu ražotnes ēku Mārupē, kas cieta ugunsgrēkā šogad februārī, informē apdrošināšanas kompānija.
Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" savākti 10 000 parakstu pret pirms vairākiem gadiem virzītajiem grozījumiem skaidras naudas aprites regulējumā, kas tostarp aizliedza nekustamā īpašuma atsavināšanas darījumus īstenot skaidrā naudā.
Vispārējās valdības budžeta deficīts 2026.gadā tiek prognozēts 0,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina Latvijas Stabilitātes programma 2023.-2026.gadam, kuru ceturtdien izskatīs valdība.
Naudas plānošana daudziem var šķist izaicinošs pasākums, jo mums ne tikai jāstrādā ar saviem ieradumiem, domāšanu un ciparu skaitīšanu, bet papildu tam vēl pēdējo gadu laikā pasaule piedzīvo ne vienu vien pārbaudījumu un visi šie ārējie apstākļi, protams, ka būtiski ietekmē mūsu budžetus – enerģētikas krīze, pēkšņs vīrusa uzliesmojums, karš, inflācija.
Tuvākajos mēnešos mazumtirdzniecības apjomus turpinās ietekmēt augstās cenas un iedzīvotāji būs piesardzīgāki lielāku pirkumu veikšanā, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.