Iespējams, katrs no mums kaut reizi mūžā ir atsaucies nejauša garāmgājēja lūgumam iedot naudu. Dažreiz lūgums patiešām ir izmisuma solis, dažreiz diedelēšana ir kā darbs.
"Vakar pie "Rīga Plaza" pienāk kundze gados, labi ģērbta, pieklājīga. Saka, ka atbraukusi uz Rīgu, izkāpusi no transporta un sapratusi, ka viņai nozagts maks un netiek uz mājām, kauns lūgt, bet vai nevaru palīdzēt ar kādu kapeiku transportam. Prasu, cik vajag? Viņa atbild, ka 4 eiro transportam, nu un kādu ūdeni/bulciņu ar.. Iedevu 7 eiro un tante ļoti priecīga, pateicīga. Pēc stundas braucu gar citu "Plaza" ieeju un kundze dežūrē pie citas ieejas. Appi*a manu labo sirdi," stāsta Sintija.
1/2Aaaaa! Aizmirsu Jums pastāstīt, kā mani apčakarēja. Vakar pie Rīga Plaza pienāk kundze gados, labi ģērbta, pieklājīga. Saka, ka atbraukusi uz Rīgu, izkāpusi no transporta un sapratusi, ka viņai nozagts maks un netiek uz mājām, kauns lūgt, bet vai nevaru palīdzēt..
— Sintija (@_skabarga) June 8, 2024
Jānis: Mani uzmanīgu darītu prasīšanas vieta un iemesls - kā gan viņa nokļuva pie "Riga Plaza", ja neviens starppilsētu transports tur nepietur. Nākamreiz, kad kāds stāsta, ka ir apzagts un tāpēc vajag naudu, iesaki izsaukt policiju. Tici man, uzreiz vairs neko nevajadzēs.
Pareizais: Sintija. Tas ir stāsts par Tavu labo sirdi, nevis tanti čakarētāju. Par Tevi kā cilvēku. Tante ir nebūtiska. Nesvarīga. Nedomā par to.
Margita: Tas normāli. Kam negadās. Man sen jau salta sirds, jo bieži esmu "Origo". Tādus sūtu uz policiju pēc palīdzības vai saku, lai nemuld. Ja nemuldēs eiriku iedošu. Reizēm atzīstas. Rezēm neticu, bet kaut ko iedodu, jo nu neba no lielas pārticības prasa.
Eli: Sēžu "Galleria Rīga" pie strūklakas, pienāk onka, saka, ka nav dzērājs, vai es varot iedot naudu, tur esot bankomāts. Izvilku no maka 5 eiro, bet seja nebija īsti apmierināta. Bet nu labi. Lai jau.
Meža strazds: Esat cīši lobs cilvēks. Tas labi. 7 eiro ir + karmai.
