Pētījums atklāj, cik daudz naudas cilvēkiem paliek pāri katru mēnesi pēc tam, kad nomaksāti visi izdevumi
Pēdējā gada laikā 27,3% Latvijas iedzīvotāju aizņēmušies naudu no ģimenes locekļiem, 25% no finanšu institūcijām, savukārt vīrieši savas zināšanas par finanšu produktiem un pakalpojumiem vērtē ievērojami augstāk nekā sievietes. Tas noskaidrots “IPF Digital” grupas pētījumā “Financial well being”.
Respondentiem tika vaicāts, no kā viņi pēdējo 12 mēnešu laikā ir aizņēmušies naudu, kur visbiežāk jeb 37% gadījumu tika atbildēts, ka pēdējā gada laikā līdzekļus nav bijis nepieciešams aizņemties. Tas ir ievērojami mazāk nekā 2022.gadā un 2023.gadā, kad attiecīgi 46,2% un 39,5% iedzīvotāju pauda, ka nav aizņēmušies naudu. Otra populārākā atbilde, ko izvēlējās 27,3% aptaujāto, sacīja, ka aizņēmās naudu no vecākiem, savukārt 25% - ka no finanšu institūcijām.
Apskatot datus šķērsgriezumā var secināt, ka visbiežāk ar naudas aizdevumu no radiem izpalīdz vecāki, jo pētījumā atklāts, ka 11,4% vēršas tieši pie viņiem, ja nepieciešami papildu līdzekļi. “Cilvēku skaits, kuri pēdējā gada laikā nav aizņēmušies naudu turpina samazināties, kas nozīmē, ka arvien vairāk iedzīvotājiem ir nepieciešami papildu līdzekļi. Šajā gadījumā interesanta tendence ir, ka nemainīgu stabilitāti saglabā aizņēmumi finanšu institūcijās, taču arvien biežāk līdzekļus aizdod draugi un kolēģi,” saka saka “IPF Digital Latvia” vadītājs Toms Vandāns.
Pētījumā tika arī vaicāts, cik daudz naudas, ja vispār, cilvēkiem paliek pāri katru mēnesi pēc tam, kad ir nomaksāti visi mēneša izdevumi. Visbiežāk jeb 39,8% respondentu sacīja, ka nedaudz jeb mazāk nekā 20% no ieņēmumiem, kas ir krietni zemāks rādītājs nekā 2022.gadā, kad šo atbildi izvēlējās puse no Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt turpina palielināties to cilvēku skaits, kuri pēc tēriņiem uzkrāj starp 20% un 50% no nopelnītā - šo atbildi 2024.gadā izvēlējās jau 25,7% respondentu pretēji situācijai pirms diviem gadiem, kad to pauda vien 19,9% aptaujāto.
“Iedzīvotāji turpina veidot uzkrājumus, kas vērtējams ļoti pozitīvi, jo situācijās, kad tās ir saspringtas vai sarežģītas finansiālais “drošības spilvens” noteikti var palīdzēt. Taču vairāk nekā piektdaļa Latvijā dzīvojošie neveido nekādus uzkrājumus un norāda, ka pēc ikdienas izdevumiem viņiem pāri nepaliek nekas,” saka T.Vandāns.