Latvijas pievienošanās NATO pirms 18 gadiem ir viens no nozīmīgākajiem lēmumiem kopš valstiskās neatkarības atjaunošanas, paziņojumā presei pauž Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Lietuvai ļoti enerģiski jāgatavojas sabiedroto papildspēku uzņemšanai, jo "laiks nav mūsu sabiedrotais", trešdien pēc Valsts aizsardzības padomes sēdes paziņojis prezidents Gitans Nausēda.
Ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, NATO līderi ceturtdien paredzētajā ārkārtas samitā vienosies par ievērojamu spēku palielināšanu alianses austrumu flangā, tajā skaitā izvietojot četras jaunas kaujas grupas, trešdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.
NATO neizslēdz iespēju kolektīvi atbildēt uz kiberuzbrukumu kādai no alianses dalībvalstīm, paziņojis ASV prezidenta Džo Baidena nacionālās drošības padomnieks Džeiks Salivans.
Kremlim kāpinot agresiju pret Rietumvalstīm, pieaug iespēja, ka Krievijas specdienesti var īstenot tādas destruktīvas operācijas NATO un Eiropas Savienības dalībvalstu kibertelpā, kas apgrūtinātu sabiedrībai nozīmīgu sektoru darbību vai radītu kaitējumu kritiskai infrastruktūrai, norāda Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Norvēģijā NATO mācību laikā avarējis ASV militārais lidaparāts un gājuši bojā četri cilvēki, kas tajā atradušies, paziņoja Norvēģijas Aizsardzības ministrija.
Lēmums par pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Austrumeiropā varētu tikt pieņemts jūnija beigās Madrides samitā, sacīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).
Valsts prezidents Egils Levits svētdien intervijā telekanālam CNN pavēstīja, ka Latvijā ir absolūti nepieciešama pastāvīga NATO militārā bāze, lai aizsargātu valsti pret jebkādu potenciālo Krievijas agresiju.
NATO nedrīkst pieļaut, ka Krievijas iebrukums Ukrainā kļūst par visaptverošu karu starp aliansi un Maskavu, piektdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, kārtējo reizi noraidot iespēju virs Ukrainas noteikt lidojumu aizliegumu zonu.
Šīs nedēļas sākumā Rīgā ieradās vairāki ļoti ietekmīgi pasaules politiķi. Pirmdien ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens un Izraēlas ārlietu ministrs Jairs Lapids, otrdien Kanādas premjerministrs Žistēns Trudo, Spānijas premjers Pedro Sančess un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Visi viņi tikās ar Latvijas augstākajām amatpersonām. Kādu ziņu viņiem nodeva Levits, Kariņš, Rinkēvičs, un kādu viņi mums?
Neskatoties uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Latvija ir drošībā, turklāt NATO ir lēmusi vēl stiprināt organizācijas austrumu flangu, šorīt intervijā TV3 uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.
Latvijai nav jāšaubās, ka briesmu gadījumā citas NATO valstis garantēs mums drošību, jo palīdzības nesniegšana nozīmētu NATO sabrukšanu, ko organizācijas dalībvalstis nevar atļauties, šorīt LTV "Rīta panorāmā" uzsvēra Valsts prezidenta Egila Levita padomnieks nacionālās drošības jautājumos Jānis Kažociņš.
NATO nav plānu par lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, šodien vizītes laikā Latvijā žurnālistiem apliecināja ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Marks Milijs.
NATO no atturēšanas soļiem jāpāriet uz pilna spektra aizsardzību austrumu flangā, ārkārtas NATO ārlietu ministru sanāksmē, kas notika Briselē, piektdien uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
NATO intervence Ukrainā kļūtu iespējama, ja Krievija veiktu mērķtiecīgus uzbrukumus atomelektrostacijām (AES), paziņojis opozīcijā esošo Vācijas kristīgo demokrātu (CDU) līderis Frīdrihs Mercs.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs piektdien paziņoja, ka alianse nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas, kā to aicinājusi darīt Kijeva, lai apturētu Krievijas uzlidojumus.
Valstis, kas pirms uzbrukuma Ukrainai bija neitrālās, apzinās Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīma draudus globālā mērogā, uzsver Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Mārtiņš Vargulis.