Īsi par svarīgāko. Teksta tiešraide [papildināts 22:20]

Viļņā no 11. jūlija līdz 12. jūlijam notiek NATO samits. Tajā piedalīsies arī Latvijas Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Ministru prezidentu NATO samitā pavadīs aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš un Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Pelšs.

22:20. Bez ASV līderības nebūtu iespējama transatlantiskā vienotība, trešdien paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

"Šodien plašā telpa no Vašingtonas līdz Viļņai ir integrēta politiski, ekonomiski un atbilstoši kopīgajām vērtībām. To vieno arī nepārraujamas kolektīvās aizsardzības un drošības saites, par ko mēs vēlreiz pārliecinājāmies Viļņā notikušajā NATO samitā," sacīja Nausēda runā Viļņas Universitātē, kuru viņš teica pirms ASV prezidenta Džo Baidena runas.

"Nekas no tā nebūtu iespējams bez iedvesmojošās Savienoto Valstu līderības. Tas nebūtu iespējams bez mūsu amerikāņu draugu idejām, resursiem un milzīgajām pūlēm," norādīja Nausēda.

"Un šodien, kad Krievijas nežēlīgā militārā agresija draud samīdīt demokrātiju un nāciju brīvu pašnoteikšanos mūsu reģionā, Savienotās Valstis nestāv malā," viņš uzsvēra.

21:00. Aizstāvoties pret Krievijas iebrukumu, Ukraina maksā augstu cenu, taču tās apņēmība apvieno pasauli, lai palīdzētu Ukrainai, trešdien Viļņā tiekoties ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Skumjās ziņas ir tādas, ka jūs esat nonākuši šādā situācijā. Neticamā ziņa ir tā, ka tā apvieno pasauli," tikšanās sākumā, kurā bija klāt žurnālisti, teica Baidens.

"Tā ir velnišķīga cena, bet tā saliedē pasauli, un cilvēki saprot, ka nevar stāvēt malā," piebilda ASV prezidents. Viņš uzslavēja Ukrainas līderi par "milzīgo darbu" un apliecināja, ka "mēs gādāsim, lai jūs saņemtu to, kas jums nepieciešams".

19:20. Turcija nevarēs ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO vismaz līdz oktobrim, jo parlamentam ir brīvdienas, trešdien paziņoja Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kurš piedalās alianses samitā Vilņā.

18:03 Rietumi būs kopā ar Ukrainu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, trešdien NATO samitā Viļņā paziņojis ASV prezidents Džo Baidens, piebilstot, ka Kijivas nākotne ir NATO.

G7 valstis - ASV, Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija, Kanāda un Japāna - trešdien apņēmās sniegt ilgstošu militāru atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai cīnīties ar Krievijas armiju un pēc kara beigām nepieļautu iespēju, ka tas varētu atkārtoties.

"Mēs palīdzēsim viņiem izveidot spēcīgu un spējīgu aizsardzību uz sauszemes, gaisā un jūrā," žurnālistiem Viļņā sacīja Baidens, piebilstot, ka tādējādi Rietumi sola praktisku atbalstu Ukrainai, līdz tā būs gatava pievienoties NATO.

"Mēs tikko noslēdzām NATO un Ukrainas padomes pirmo sanāksmi. Visi sabiedrotie ir vienisprātis, ka Ukrainas nākotne ir NATO (..). Visi sabiedrotie ir vienojušies atcelt prasību par Dalības rīcības plānu Ukrainai un radīt ceļu uz dalību NATO, kamēr Ukraina turpina virzīties uz priekšu nepieciešamo reformu īstenošanā," sacīja ASV prezidents.

"Taču mēs negaidām, kamēr šis process būs pabeigts, lai uzņemtos ilgtermiņa saistības," viņš piebilda.

Sabiedroto valstu līderi otrdien vienojās, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, tiklīdz bloka dalībvalstis tam piekritīs un Kijiva izpildīs izvirzītos nosacījumus.

Viņi arī vienojās atcelt prasību par Dalības rīcības plāna izstrādāšanu, nolēma izveidot NATO un Ukrainas padomi un apstiprināja daudzgadu palīdzības programmu Ukrainas bruņotajiem spēkiem.

NATO valstis ļoti piesardzīgi izturas pret konkrētiem solījumiem Ukrainai, bažījoties, ka tie varētu ievilkt Rietumus karā ar Maskavu. Taču Rietumu līderi uzstāj, ka vēlas parādīt Kremlim, ka tas nesagaidīs Rietumu atbalsta Ukrainai samazināšanos.

Saņēmis solījumus par atbalstu no G7 valstīm, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka viņš no Lietuvas ved nozīmīgu uzvaru drošības jomā.

17:51 Ukrainas delegācija no NATO samita Viļņā mājup dosies ar būtisku drošības uzvaru, jo Ukraina saņēma G7 valstu atbalsta apliecinājumu, trešdien paziņoja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukrainas delegācija mājās dodas ar būtisku drošības uzvaru Ukrainai, mūsu valstij, mūsu tautai, mūsu bērniem," Zelenskis teica žurnālistiem Viļņā, kur NATO samita laikā tikās ar G7 valstu līderiem.

Viņš pateicās "ikvienam, kurš padarīja to iespējamu", sakot paldies kolēģiem, Lietuvai un NATO ģenerālsekretāram Jensam Stoltenbergam.

Zelenskis uzsvēra, ka G7 valstis sniedz "drošības garantijas Ukrainas ceļā uz NATO". Viņš norādīja, ka nākotnē drošības garantijas tiks "vēl vairāk paplašinātas ar mūsu nozīmīgākajiem partneriem" gan divpusējos, gan daudzpusējos līgumos.

Jau vēstīts, ka G7 valstis trešdien apņēmās sniegt ilgstošu militāru atbalstu Ukrainai, lai palīdzētu tai cīnīties ar Krievijas armiju un pēc kara beigām nepieļautu iespēju, ka tas varētu atkārtoties.

Pagaidām Ukrainai ceļš uz iestāšanos NATO ir vēl pietiekami tāls, tādēļ G7 valstis izstrādājušas pārejas laika plānu, lai nodrošinātu noturīgus spēkus, kas spēj aizsargāt Ukrainu tagad un atturēt Krieviju no agresijas nākotnē.

Ukrainas starptautiskie atbalstītāji cenšas pārliecināt Kijivu par savu atbalstu pēc tam, kad NATO atteicās uzaicināt Ukrainu kļūt par alianses dalībvalsti.

17:45 Aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA) trešdien NATO samitā Viļņā parakstīja memorandu par Latvijas dalību NATO Klimata pārmaiņu un drošības izcilības centrā, kas atradīsies Kanādas galvaspilsētā Otavā, aģentūru LETA informēja Aizsardzības ministrijas Preses nodaļa.

Ministre norāda, ka klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgiem izaicinājumiem, kas turpmākajos gadus būtiski ietekmēs visas jomas, tostarp kopējo drošību un NATO.

"Latvija apzinās šos izaicinājumus (..) un sniegs savu ieguldīju alianses noturības pret klimata pārmaiņu ietekmi veicināšanā," atzinusi Mūrniece.

Centra darbība būs vērsta uz pētniecību un praksi, lai palīdzētu aliansei un sabiedrotajiem pielāgoties un veidot noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi uz drošību, tai skaitā pievēršot īpašu uzmanību klimata ietekmei uz militārajām operācijām un nākotnes operacionālo vidi.

Tāpat plānots, ka centrs izstrādās un izplatīs labāko praksi, lai samazinātu militārā un aizsardzības sektora ietekmi uz klimatu un vidi, vienlaikus saglabājot operacionālo efektivitāti.

Centrs savu uzdevumu veikšanai cieši sadarbosies ne tikai ar militāro sfēru, bet arī ar dažādām civilajām organizācijām un citiem NATO izcilības centriem.

Šobrīd dalību centrā ir apstiprinājušas 12 valstis - Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Latvija, Luksemburga, Kanāda, Norvēģija, Rumānija, Turcija, Lielbritānija un Vācija. Sagaidāms, ka ar laiku šo valstu skaits pieaugs.

Plānots, ka centrs savu darbību uzsāks šī gada oktobrī, bet pilnas operacionālās spējas sasniegs 2025.gadā. Latvija darbam centrā deleģēs ekspertu, kas strādās Pētniecības, analīzes un gūto atziņu nodaļā.

16:47 Konceptuālie lēmumi, uz kuriem Ukraina cerēja NATO samitā Viļņā, jāatliek līdz samitam Vašingtonā, aģentūrai LETA uzsvēra Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA), komentējot Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska 11.jūlija pārmetumus NATO par nenoteiktību un vājumu jautājumā par Ukrainas pievienošanos aliansei.

"Es saprotu Ukrainas prezidentu un ukraiņus, kuri bija cerējuši, ka šajā samitā izdosies sasniegt vairāk un rezultāts būs pozitīvāks. Latvija ir darījusi daudz Ukrainas atbalstam, arī politiski NATO. Mēs Ukrainu atbalstīsim vienmēr un visur. Ukraiņi zina, ka uz mums var paļauties," sacīja ministre, piebilstot, ka viņa trešdien tikusies ar Ukrainas aizsardzības ministru Oleksiju Rezņikovu, lai pārrunātu projektus, ko Latvija varētu īstenot, lai atbalstītu Ukrainu.

Mūrniece skaidroja, ka NATO samitā Viļņā Ukrainas atbalstam ir sasniegs daudz. Trešdien inaugurēta NATO-Ukrainas padome, kas nozīmē, ka Ukraina pilntiesīgi sēž pie viena galda kopā ar visām NATO dalībvalstīm. Ukraina var iniciēt jautājumus, kā arī sasaukt padomi, ja uzskata, ka tas ir nepieciešams. Aizsardzības ministres ieskatā, tas ir liels solis uz priekšu.

Pēc politiķes paustā, samitā ir panākta vienošanās par visaptverošu atbalsta paketi Ukrainai 500 miljonu eiro apmērā. Tā nav militārā palīdzība, bet atbalsts Ukrainai kā valstij, kura ir cietusi karā un kurai ir daudz vajadzību. Latvija esot bijuisi viena no pirmajām valstīm, kas paziņoja par divu miljonu eiro iemaksu, solot iemaksāt pa diviem miljoniem eiro trīs gadu periodā.

"Mēs vienmēr esam bijuši tie, kas atbalsta Ukrainu visvairāk un kas vienmēr stingri iestājas par Ukrainu, bet jāsaka, tas bija kopīgs NATO dalībvalstu lēmums. Viļņas samitā Ukrainas atbalstam ir izdarīts daudz vairāk, nekā pirms samita," sacīja Mūrniece.

Viņa norādīja, ka bez NATO ir arī citi formāti, piemēram, tā dēvētais Ramšteinas formāts. Valstis sūta militāro palīdzību. Ja pirms gada vēl runāja, vai drīkst ar ķiverēm atbalstīt Ukrainas armiju un vai tā nebūs situācijas eskalācija, tad drīz vien tika nodibināta tanku koalīcija, iznīcinātāju F-16 koalīcija un šis darbs turpinās, piemēram, ir paziņots, ka Ukrainai piegādās kasešu munīciju.

"Solis tiek sperts viens pēc otra. Jā, mēs visi gribam mieru, mēs jūtam līdzi Ukrainai, mēs saprotam tās sāpes un ciešanas, kurām Ukraina iet cauri. Es augstu vērtēju Latvijas sabiedrības atbalstu Ukrainai. Patiešām ir izdarīts daudz, bet tad mēs saprotam, ka mēs varam vēl vairāk," sacīja aizsardzības ministre.

Runājot par aizsardzības palīdzību Ukrainai, Mūrniece akcentēja, ka Latvija patlaban koncentrējas uz to, ko Ukraina lūdz - uz karavīru apmācībām. Salīdzinot ar citām valstīm, kurām ir nesalīdzināmi lielāki militārie resursi un spējas, Latvija ir apņēmusies šogad apmācīt 3000 karavīru, kas pārspēj to, ko var izdarīt citi.

16:21 Kad pērn Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, viņš par zemu novērtēja ukraiņu tautas, Ukrainas spēku drosmi un Ukrainas politiskās vadības neatlaidību, Viļņā kopīgajā preses konferencē ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski uzsvēra NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Pēc viņa paustā, Krievija par zemu novērtēja arī NATO vienotību un spēku - alianse atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik vien tas būs nepieciešams. Stoltenbergs arī atzīmēja, ka NATO sabiedrotie aizvadītā gada laikā Ukrainu atbalstījuši ar desmitiem miljardu dolāru un samita laikā NATO dalībvalstis ir vienojušās par pakotni, kas tuvinās Ukrainu NATO.

16:15 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien atzinīgi novērtējis NATO lēmumu vienkāršot Ukrainas ceļu uz iespējamo dalību aliansē un pauda gandarījumu par jaunu militāro palīdzību Ukrainai, par ko paziņots samitā Viļņā.

"Samita rezultāti ir labi, bet ideāli būtu, ja būtu uzaicinājums," kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu sacīja Zelenskis. Dienu iepriekš viņš tviterī rakstīja, ka ir absurdi, ka NATO nav noteikusi laika grafiku Ukrainas kļūšanai par alianses locekli.

Zelenskis atzinīgi novērtēja alianses lēmumu atteikties no kandidātvalstīm ierasti izvirzītās prasības, ka Kijivai pirms pievienošanās ir jāīsteno dalības rīcības plāns. Viņš sacīja, ka tas ir svarīgs solis.

NATO otrdien paziņoja, ka Ukraina varētu pievienoties aliansei, kad "sabiedrotie tam piekritīs un būs izpildīti nosacījumi".

Zelenskis arī uzslavēja "ļoti pozitīvās ziņas" par jaunu militāro palīdzību no NATO dalībvalstīm.

Zelenskis pateicās Rietumvalstim par pastāvīgo atbalstu, taču lika noprast, ka tās pilnībā neizprot kara realitāti, ar kuru Ukraina saskaras kopš Krievijas spēku iebrukuma pagājušā gada februārī.

NATO dalībvalstis ir veikušas pasākumus, lai paātrinātu Ukrainas iestāšanos NATO, tiklīdz karš būs beidzies.

"Svarīgākais ir panākt rezultātus, lai mēs redzētu konkrētus soļus, kas tuvina mūs NATO," sacīja Zelenskis.

15:13 Polijas prezidents Andžejs Duda kritizējis NATO samitā Viļņā pieņemtos lēmumus attiecībā uz Ukrainas dalību aliansē nākotnē, uzskatot tos par nepietiekamiem.

"Manuprāt, ar to pilnīgi noteikti nepietiek," paziņoja Duda. "Es ceru, ka Ukraina pēc dažiem gadiem kļūs par pilntiesīgu mūsu alianses locekli," viņš piebilda.

Duda paziņoja, ka pēc NATO dalībvalstu samitā pieņemtajiem lēmumiem Ukrainas ceļš ir skaidrs.

Konkrēta datuma ierosināšana Ukrainas kļūšanai par NATO locekli nav iespējama, kamēr nebūs beidzies karš. "Runājot par grafiku, ir ļoti grūti un praktiski neiespējami apspriest Ukrainas pilntiesīgu dalību tagad, ņemot vērā, ka mums ir vajadzīga vienotība NATO, lai pieņemtu šādu lēmumu," sacīja Polijas prezidents.

13:59 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien atzinīgi novērtējis drošības garantijas, ko Ukrainai varētu sniegt G7 valstis, taču uzsvēris, ka tās nevar aizstāt dalību NATO.

Pēc tikšanās ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu Zelenskis norādīja, ka G7 solījumus nedrīkst vērtēt kā alianses aizstājējus, bet gan vienīgi kā drošības garantijas, kamēr Ukraina atrodas ceļā uz NATO.

"Varam konstatēt, ka šī samita rezultāti ir labi, taču, ja mēs būtu saņēmuši uzaicinājumu [pievienoties NATO], tas būtu bijis optimāli," atzina Ukrainas prezidents.

13:51 Lietuva par Vācijas brigādes izvietošanas plānu vēlas "pēc iespējas ātrāk" vienoties, nevis līdz gada beigām, pēc tikšanās Viļņā ar Vācijas aizsardzības ministru Borisu Pistoriusu paziņoja Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks.

"Pēc iespējas ātrāk, nevis līdz gada beigām," Anušausks trešdien teica žurnālistiem Viļņā, kuru turpinās NATO samits. Viņš paskaidroja, ka vienošanās nepieciešama, lai plānotu, "finanses būvniecību, projektēšanu".

"Protams, daudz ko var atlikt, tomēr domāju, ka mēs ar ministru vienojāmies, ka tas jāizdara pēc iespējas ātrāk," Anušausks piebilda.

Vācijas aizsardzības ministrs iepriekš teica, ka Berlīne brigādes izvietošanas Lietuvā plānu izstrādās līdz gada beigām.

Vācija vada kopš 2017.gada Lietuvā izvietoto NATO pastiprinātās klātbūtnes daudznacionālo kaujas grupu, un Lietuvā ir dislocēti apmēram 800 Vācijas karavīru.

Pagājušajā gadā Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Vācijas kanclers Olafs Šolcs parakstīja komunikē, kas paredz Lietuvā izvietot Vācijas brigādi vairāku tūkstošu cilvēku sastāvā. Iepriekš Vācijas pozīcija bija Lietuvā izvietot tikai daļu no brigādes, bet pārējie karavīri gatavībā būtu dislocēti Vācijā. Tikmēr Lietuva uzstāja, ka pēc infrastruktūras sagatavošanas Lietuvā ir jāatrodas Vācijas brigādei pilnā apmērā.

Tikai šogad jūnijā Vācija beidzot apliecināja gatavību izvietot visu brigādi Lietuvā, kad tur būs nepieciešamā infrastruktūra un tas netraucēs citiem NATO plāniem.

Uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka Lietuvai infrastruktūras projekti ir jāpabeidz ātrāk, Anušausks atbildēja, ka "betons ātrāk nesacietē un ķieģeļi netiek ātrāk ieliekti".

"Mēs jau esam paātrinājuši šos procesus, būvatļaujas un izmaiņas tiesību normās. Mēs nebūtu sākuši būvniecību līdz pat 2027.gadam, tomēr esam jau to sākuši, tādēļ tas notiek ātrāk," klāstīja ministrs, uzsverot, ka Lietuva vēlas detalizētāku informāciju, kam jāpievērš uzmanība, sagatavojot infrastruktūru.

Viņš apliecināja, ka divi militārie objekti Kazlu Rūdā un Marijampolē tiks pabeigti šomēnes un varēs uzņemt ap 1500 karavīru.

"Es nesaku, ka to darām Vācijai, tas ir uzņemošās valsts atbalsts. Ja mūsu sabiedrotie vēlas ierasties Lietuvā uz mācībām vai citas situācijas dēļ, mēs būsim pilnībā gatavi uzņemt vēl apmēram 1500 karavīru," stāstīja Lietuvas aizsardzības ministrs.

Tikšanās laikā Anušausks pateicās Vācijas kolēģim par Berlīnes atbalstu NATO samita Viļņā drošības garantēšanā, kā arī tāla darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu "Patriot" izvietošanu.

Anušausks izteica cerību, ka tas ir sākums NATO pretgaisa aizsardzības rotācijas modelim Baltijas valstīs un Vācijas "Patriot" Lietuvā regulāri ieradīsies uz mācībām.

13:00 Jaunie NATO aizsardzības plāni, kas apstiprināti alianses samitā Viļņā, paredz organizācijas dalībvalstu teritorijas aizsardzību no pirmā konflikta brīža, aģentūrai LETA samita laikā skaidroja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa norādīja, ka līdzīga pieeja ir iedzīvināta arī Latvijas valsts aizsardzības koncepcijā, kas pavisam drīz tiks virzīta skatīšanai valdībā.

Mūrniece uzsvēra, ka NATO aizsardzības plāni ir sarežģītu plānu kopums un militārie plānotāji šo darbu ir paveikuši godam. Ministre akcentēja, ka jaunie NATO aizsardzības plāni Latvijai ir būtiski un vēsturiski.

"Mums ir jādomā, kā šos plānus padarīt par izpildāmiem. Tas nozīmē, ka NATO dalībvalstīm, lai nodrošinātu NATO teritorijas aizsardzību, ir jādeleģē spēki plānu izpildei. Spēkus var deleģēt, ja ir pietiekams aizsardzības finansējums," sacīja Mūrniece.

Viņa pauda gandarījumu, ka NATO samita laikā dalībvalstis ir vienojušās atvēlēt aizsardzībai vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas, savukārt, nozīmē, ka būs finansējums aizsardzības spēku palielināšanai, stiprināšanai un jaunām spējām. Latvija nākamgad aizsardzībai plāno atvēlēt 3% no IKP, arī citas alianses dalībvalstis ieguldīs daudz vairāk aizsardzības spēju stiprināšanā.

Runājot par NATO austrumu flanga stiprināšanu, Mūrniece uzsvēra, ka samits Viļņā savā ziņā ir atskaites punkts, cik daudz Latvija ir izdarījusi alianses austrumu flanga stiprināšanā. Aizsardzības ministre norādīja, ka ziņas ir ļoti labas - Kanāda plāno ieguldīt NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā, lai pakāpeniski izveidotu kaujas spējīgu brigādi. Rudenī kanādieši sola atvest uz Latviju 15 "Leopard" tankus un palielinās karavīru skaitu līdz 2200, arī Itālija plāno palielināt karavīru skaitu un spējas.

"NATO aizsardzība, sevišķi austrumu flanga stiprināšana, ir viens no darbiem, par kuru esam gandarīti. Jā, mēs esam pusceļā, bet ir iezīmēts process, datumi, spēju veidi. NATO atzinīgi novērtē, cik daudz Latvija dara, lai stiprinātu savu aizsardzību, NATO austrumu flangu un NATO kopumā," sacīja Mūrniece.

Pēc viņas paustā, atzinīgi tiek novērtēta Latvijas apņemšanās iegādāties jaunas spējas - raķešu artilēriju, krasta aizsardzības sistēmas un vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, kuras Latvija pirks kopā ar Igauniju. Mūrniece norādīja, ka tādejādi tiek veidota trīs slāņu pretgaisa aizsardzība, stiprais Livonijas vairogs.

"Ukrainas kara mācības ir ārkārtīgi sāpīgas un parāda, cik būtiska ir pretgaisa aizsardzība. Arī šajā jautājumā mēs ejam uz priekšu. Samitā dalībvalstis ir vienojušās ieviest rotācijas modeli gan gaisa patrulēšanai, gan pretgaisa aizsardzībai," teica aizsardzības ministre.

Viņa akcentēja, ka tādām valstīm kā Latvija, kur pretgaisa aizsardzības sistēmu iepirkums vēl ir procesā, būs nepieciešams laiks, lai tās saņemtu. NATO dalībvalstis ir konceptuāli vienojušās, ka tās atbalstīs Latvijas drošību ne tikai ar gaisa patrulēšanu, bet arī ar pretgaisa aizsardzību.

Jau ziņots, ka NATO samitā galvenā uzmanība tika pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Vienlaikus samita dienaskārtībā bija arī jauno reģionālo aizsardzības plānu pieņemšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

10.52. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, ierodoties uz NATO samita sēdi Viļņā, trešdien pieprasījis drošības garantijas, kamēr Kijeva nav pievienojusies aliansei. Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka G7 grupas valstis - ASV, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Lielbritānija un Vācija - gatavojot ilgtermiņa drošības garantijas Ukrainai.

Ukrainai sniedzamās drošības garantijas ir viens no trim svarīgākajiem NATO samita jautājumiem līdz ar ieroču piegādēm Ukrainai un tās iespējamo uzņemšanu aliansē.

10.42. Jo vairāk Maskava izvērsīs karu Ukrainā, jo spēcīgāka būs NATO reakcija, alianses samita Viļņā otrajā dienā žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš norādīja, ka vakardienas NATO dalībvalstu līderu tikšanās bija veiksmīga, secinot, ka NATO kļūst arvien stiprāka. Pēc premjera paustā, Somijas pievienošanās NATO un gaidāmā Zviedrijas kļūšana par 32.NATO dalībvalsti padara Baltijas jūras reģionu daudz drošāku.

10.37. Šodien, NATO samita Viļņā otrajā dienā, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis plāno cīnīties par drošības garantijām Ukrainai ceļā uz NATO, izriet no Ukrainas pirmās personas sacītā, ierodoties NATO samita norises vietā.

Kā žurnālistiem norādīja Ukrainas prezidents, Ukrainas dienaskārtībā ir trīs prioritātes - atbalsts Ukrainas armijai ar ieročiem, uzaicinājums pievienoties NATO, kad drošības pasākumi to ļaus. Zelenskis plāno šo jautājumu pārrunāt ar partneriem. Savukārt trešā prioritāte ir drošības garantija

09.16. Lai gan Viļņā notiekošā NATO samita laikā nav izdevies panākt vienošanos par skaidru ceļa karti Ukrainas uzņemšanai aliansē, Latvija "nenolaidīs rokas" un turpinās darīt visu, lai nākotnē tas notiktu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.

Viņš atgādināja, ka jau iepriekš ir bijuši gadījumi, kad sākotnēji vienošanās par ieroču vai munīcijas piegādēm Ukrainai šķiet neiespējama, bet beigās neatlaidīga un uzstājīga darba rezultātā tomēr tiek pieņemti Ukrainai labvēlīgi lēmumi.

07.43. Šodien Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) turpinās piedalīties NATO samitā Viļņā, Lietuvā, informē premjera preses birojs. Otrdien Kariņš uzsvēra, ka Viļņas NATO samita pirmajā dienā apstiprināti jaunie detalizētie NATO aizsardzības plāni, kā arī pieņemti būtiski lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību aliansē.

Viļņas samits ieies vēsturē arī kā pirmais NATO samits, kurā Somija piedalās kā NATO dalībvalsts. Samita priekšvakarā ir panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Viļņas samitā Zviedrija piedalās uzaicinātās valsts statusā.

07:12. ASV prezidents Džo Baidens, kurš piedalās NATO samitā Viļņā, pēc samita beigām trešdien teiks runu Viļņas Universitātē, paziņojusi ASV vēstniecība Lietuvā. "Lietuva ir tuva [ASV] sabiedrotā un partnere, un saikne starp abām valstīm ir stiprāka nekā jebkad agrāk," uzsvēris ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists.

11. jūlijs

21:06 Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pateicās Lietuvai par tās ļoti drosmīgo nostāju, aicinot Kijevu pievienoties NATO, un uzsvēra, ka abas valstis jau ir sabiedrotās.

"Esmu kā mājās," Viļņas Lukišku laukumā uzrunājot lietuviešus, atzina Zelenskis. "Paldies par jūsu palīdzību mūsu aizsardzībai un par jūsu ļoti skaidro, ļoti godīgo un ļoti drosmīgo nostāju attiecībā uz Ukrainas uzaicināšanu iestāties NATO."

"Šeit, Viļņā, mēs redzam Eiropas progresu. Cilvēki šeit zina, kas ir drošība un kā to panākt, un viņi zina, ka drošība nozīmē būt kopā ar Ukrainu," norādīja prezidents. "Ukrainas karogi Lietuvas ielās skaidri pierāda, ka mēs jau esam sabiedrotie, un Ukraina aizstāvēs gan savu, gan jūsu brīvību!"

Pēc Zelenska uzrunas laukumā tika pacelts karogs, ko uz Viļņu bija nogādājuši skrējēji no kaujas lauka Ukrainā.

"Šis karogs nozīmē, ka nekad vairs nebūs deportāciju no Baltijas valstīm uz Sibīriju, vairs nebūs Polijas sadalīšanas, Ungārijas pazemošanas, Prāgā vairs nebūs tanku, Somijā vairs nebūs Ziemas kara, Eiropā vairs nebūs okupācijas," uzsvēra Ukrainas līderis, piebilstot, ka ložu cauršautais Ukrainas karogs ir dzīvs un brīvs.

"Šis karogs no Bahmutas nozīmē, ka lietuviešiem nekad nebūs jācīnās ar Krievijas karaspēku - ne pie televīzijas torņa Viļņā, ne kur citur jūsu galvaspilsētā vai valstī. Lietuva vienmēr piederēs jums," piebilda Zelenskis.

Viņš norādīja, ka uz samitu Viļņā ieradies "ar ticību lēmumiem, ar ticību partneriem, ar ticību spēcīgai NATO (...), kas nevilcinās, netērē laiku un neatskatās uz nevienu agresoru".

"Es vēlētos, lai šī ticība kļūtu par uzticību - uzticību lēmumiem, ko esam pelnījuši, mēs visi esam pelnījuši un ko gaida katrs karavīrs, katrs pilsonis, katra māte, katrs bērns. Vai tas ir pārāk daudz, ko gaidīt?" prezidents retoriski jautāja.

"NATO nodrošinās Ukrainai drošību. Ukraina padarīs aliansi stiprāku," viņš piebilda.

Pirms vizītes Viļņā Zelenskis kritizēja NATO par to, ka tā nav devusi skaidru signālu Ukrainai par tās turpmāko dalību.

Tikmēr NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs otrdien paziņoja, ka alianse "izteiks uzaicinājumu Ukrainai pievienoties NATO, kad sabiedrotie tam piekritīs un būs izpildīti attiecīgi nosacījumi".

20:31 Viļņas NATO samita pirmajā dienā apstiprināti jaunie detalizētie NATO aizsardzības plāni, kā arī pieņemti būtiski lēmumi par alianses aizsardzības spēju stiprināšanu un Ukrainas ceļu uz pilnu dalību aliansē, aģentūru LETA informēja premjerministra Krišjāņa Kariņa (JV) birojā

Kariņš uzsver, ka "jaunie aizsardzības plāni apliecina alianses vienotību un apņemšanos aizsargāt katru centimetru NATO teritorijas no pirmās minūtes".

Viļņas samits ieies vēsturē arī kā pirmais NATO samits, kurā Somija piedalās kā NATO dalībvalsts. Samita priekšvakarā ir panākta politiska vienošanās par Zviedrijas drīzu kļūšanu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti. Viļņas samitā Zviedrija piedalās uzaicinātās valsts statusā.

Samits iezīmē vairākus konkrētus soļus, lai īstenotu 2022.gada Madrides samita apņemšanos aizsargāt katru NATO teritorijas centimetru no pirmās minūtes. Ministru prezidents uzsver, ka Viļņā apstiprinātie jaunie reģionālie aizsardzības plāni ievērojami uzlabo alianses spēju atvairīt jebkuru apdraudējumu no jebkuras puses. Jaunais NATO Spēku modelis paredz sabiedroto apņēmību ievērojami palielināt ātrās reaģēšanas spēku apjomu un uzlabot to kaujas gatavību. Somija ir pilnībā integrēta jaunajos aizsardzības plānos, būtiski uzlabojot Baltijas jūras reģiona drošību.

Sabiedrotie ir vienisprātis, ka augsto ambīciju sasniegšanai nepieciešams palielināt investīcijas aizsardzībā. Viļņā panāktā vienošanās paredz, ka turpmāk dalībvalstis aizsardzībā investēs vismaz 2% no sava IKP, no kuriem vismaz 20% - jauna ekipējuma iegādē un attīstībā.

Ministru prezidents norāda, ka Latvijas investīcijas aizsardzībā jau šobrīd pārsniedz 2% no IKP un turpmāko dažu gadu laikā sasniegs 3%. Pretgaisa, pretraķešu un krasta aizsardzība, kā arī Valsts aizsardzības dienesta ieviešana ir Latvijas prioritātes. Latvija veido jaunu militāro bāzi un poligonu Sēlijā, kā arī turpina attīstīt Ādažu bāzi, lai nodrošinātu piemērotus uzņemšanas apstākļus Latvijā bāzētajiem NATO karavīriem un tehnikai. Samita pirmajā dienā Baltijas valstis parakstīja līgumu par vienotu pretgaisa aizsardzības mācību telpu.

20:17 Mūsu uzdevums ir atbalstīt Ukrainu gan individuāli, gan kolektīvi, Viļņā notiekošajā NATO samitā žurnālistiem uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmetis NATO nenoteiktību un vājumu jautājumā par Ukrainas pievienošanos NATO, uzsverot, ka tas tikai veicina Krievijas agresiju.

Kariņš atzīmēja, ka viņš saprot Ukrainas prezidentu. Ukraiņi šodien karo pret Krieviju, kamēr NATO dalībvalstu līderi apspriežas. Ukraiņu karavīri aizstāv savas pozīcijas, iet uzbrukumā, cieš zaudējumus, un mirst cilvēki.

"Ukrainai jau tagad ir vajadzīga skaidrība un palīdzība. Es Zelenski pilnībā saprotu, bet jāsaka, ka NATO ir pilnīgi vienota. Šodien visi pārapliecināja, ka militārais, finansiālais, humānais atbalsts Ukrainai turpināsies, neskatoties uz to, kā Ukrainai sokas kaujas laukā. Atbalsts Ukrainai būs tik ilgi, cik tas būs nepieciešams," sacīja Ministru prezidents.

NATO dalībvalstu līderi vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs norādīja, ka dalībvalstu līderi atkārtoti apstiprināja, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojās atteikties no prasības pēc dalības rīcības plāna.

Kariņš uzsvēra, ka tas ir solis pareizā virzienā. Ziņa Ukrainai ir tāda, ka visļaunākais būtu, ja NATO zaudētu savu vienotību, saplēstos, sašķeltos, bet tas nav noticis. Alianse ir vienota. Turklāt tas, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans ir apņēmies nodot ratificēšanai parlamentam protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO, ir spēcīgs signāls arī Maskavai.

"Jo ilgāk krievi karos Ukrainā, jo apņēmīgāk saliedēs NATO. Aliansē ir par divām dalībvalstīm vairāk, vēlāk pievienosies arī citas valstis. Daudzas valstis uz notiekošo Ukrainā reaģē daudz lēnāk, mēs, latvieši, saprotam ukraiņus bez vārda runas. Sabiedrība turpina ziedot Ukrainai. Tauta ir lēmusi, ka mēs atbalstīsim Ukrainu," sacīja Kariņš.

Jautāts, kurā brīdī varēs uzskatīt, ka karš Ukrainā ir beidzies un varēs virzīties uz valsts uzņemšanu NATO, Ministru prezidents skaidroja, ka alianse netiks paplašināta, ja valstī notiek karadarbība, jo tas nozīmē, ka NATO aktīvi piedalās karā.

"Alianse nav tā uzbūvēta. Kā izskatīsies kara beigas, tas ir Ukrainas ziņa. Ukraiņi būs tie, kas pateiks, kad karš ir beidzies. Manā ieskatā, tas būs tad, kad Ukraina būs pilnībā atbrīvota, bet ne mums par to spriest. Ukraina uzvarēs šo karu. Tā ir neizbēgamība. Jautājums ir par to, cik ilgs karš būs un ko tas prasīs," teica Kariņš.

19:17 Ukrainas un Francijas aizsardzības ministri otrdien Viļņā parakstījuši vienošanos par militārās palīdzības palielināšanu Ukrainai un procesa vienkāršošanu ieroču iegādei un piegādei Kijivai.

Vienošanos parakstīja Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs un Francijas aizsardzības ministrs Sebastjēns Lekornī.

"Militārā palīdzība Ukrainai tiks palielināta par 170 miljoniem eiro; tiks vienkāršots process ieroču iegādei un piegādei Ukrainai; tiks veidota sistēma kopīgai ārvalstu ieroču un ekipējuma rezerves daļu ražošanai un apkopei," tviterī paziņoja Rezņikovs.

19:14 Lietuva, Latvija un Igaunija apņēmušās veicināt Baltijas valstu gaisa telpas pieejamību NATO gaisa aktivitātēm un palielināt aizsardzības izdevumus, teikts deklarācijā, ko otrdien parakstīja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, Lietuvas aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks un Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

18:37 NATO dalībvalstu līderi otrdien Viļņā vienojušies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties aliansei, kad tiks izpildīti attiecīgi priekšnoteikumi, paziņojis organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Mēs vienojāmies, ka Ukraina tiks uzaicināta pievienoties NATO, kad "sabiedrotie piekritīs un tiks izpildīti priekšnoteikumi," preses konferencē pēc sarunām pavēstīja Stoltenbergs.

"Mēs atkārtoti apstiprinājām, ka Ukraina kļūs par NATO dalībvalsti, un vienojāmies atteikties no prasības pēc dalības rīcības plāna," žurnālistus informēja ģenerālsekretārs.

Kā ziņots, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmeta NATO nenoteiktību un vājumu, uzsverot, ka atteikšanās piedāvāt Kijivai konkrētu ceļu uz pievienošanai aliansei, tikai veicina Krievijas agresiju.

Vēl esot ceļā uz Viļņu, Zelenskis norādīja, ka "ir absurdi, ja nav noteikts laika grafiks" nedz Ukrainas uzaicināšanai, nedz tās uzņemšanai aliansē.

"Šķiet, ka nav gatavības nedz uzaicināt Ukrainu NATO, nedz arī padarīt to par alianses dalībvalsti," secinājis Zelenskis, piebilstot, ka tādējādi "tiek atstāta iespēja vienoties par Ukrainas dalību NATO sarunās ar Krieviju".

Uz jautājumu par Zelenska izteikumiem Stoltenbergs uzsvēra, ka svarīgi ir gādāt, lai Ukraina karā pret Krieviju uzvarētu, jo pretējā gadījumā tās dalība NATO "vispār netiks apspriesta".

Viņš arī pavēstīja, ka dalībvalstis vienojušās aizsardzības izdevumu minimumu noteikt 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

"11 sabiedrotie tagad sasnieguši vai pārsnieguši šo latiņu," noslēdzot samita pirmo dienu, norādīja NATO ģenerālsekretārs, piebilstot, ka nākamgad tiek sagaidīts šo dalībvalstu skaita pieaugums. "Šodien sabiedrotie izteica ilglaicīgu apņemšanos aizsardzībā ik gadu investēt vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta."

17:22. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien ar Polijas valdības lidmašīnu ieradies Viļņā, lai piedalītos NATO samitā, kurā alianses līderi lemj par Kijivas izredzēm kļūt par aizsardzības alianses dalībvalsti, apstiprinājis aģentūras BNS fotoreportieris.

Ukrainas ceļš uz NATO ir visvairāk apspriestais jautājums samitā, jo Ukraina līdz šim ir mudinājusi partnerus uzņemties saistības par valsts dalību aliansē pēc kara, savukārt Rietumi ir ieņēmuši nostāju, ka aliansei tagad būtu jākoncentrējas uz praktisku atbalstu.

16:22. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis otrdien pārmetis NATO nenoteiktību un vājumu jautājumā par Ukrainas pievienošanos NATO, uzsverot, ka tas tikai veicina Krievijas agresiju.

Zelenskis tviterī norādīja, ka Ukraina augstu vērtē savus sabiedrotos, kopīgo drošību un atklātu sarunu, un arī Ukraina ir pelnījusi cieņu.

Viņš atklāja, ka ceļā uz Viļņu ir saņēmis signālus par to, ka tiek apspriesti daži formulējumi bez Ukrainas piedalīšanās, un runa ir par uzaicinājumu kļūt par NATO dalībvalsti, nevis par Ukrainas dalību.

14:30. Krievija ir lielākais drauds NATO, tāpēc ir nepieciešams pieņemt jaunus alianses aizsardzības plānus, šodien ierodoties uz NATO samitu Viļņā akcentēja Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa.

Politiķe pauda gandarījumu, ka pērn NATO samitā Madridē tika pieņemti lēmumi, kas ļauj pāriet no atturēšanas uz aizsardzību. Kallasa pauda cerību, ka šodien samitā tiks pieņemti jaunie NATO aizsardzības plāni, kas nozīmē, ka alianse spēj aizsargāt savu teritoriju "no pirmā brīža, no pirmā centimetra".

"Vienlaikus tas nozīmē, ka mums visiem ir jāiegulda vairāk aizsardzībā. Solījumi atvēlēt aizsardzībai 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP), ko esam devuši, ir svarīgi. Būtiski, lai finansējumu aizsardzībai palielinātu visi sabiedrotie, lai mēs varētu īstenot plānus, kas attiecas uz spējām un karavīriem, kas ir gatavi aizstāvēt reģionu," žurnālistiem sacīja Igaunijas premjerministre.

12.52. Turcijas piekrišana ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO bija politiskās tirgošanās un laika jautājums, šādu viedokli pauž Latvijas Transatlantiskā organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Struberga. Struberga uzskata, ka Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana paziņojums nebija liels pārsteigums. Turcijas prezidents esot izspēlējis visas iespējamās kārtis un ieguvis sev labvēlīgāko rezultātu, kuru viņš politiskās tirgošanās rezultātā varējis ietirgot.

12.22. Zviedrijas pievienošanās NATO fundamentāli mainītu militāro situāciju Baltijas jūras reģionā, šodien NATO samita laikā Viļņā uzsvēra Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV). Premjers skaidroja, ka Suvalku koridors, kas patlaban ir vienīgais sauszemes koridors ar pārējo Eiropu un atrodas starp Kēnigsbergu un Baltkrieviju, bija vienīgais piegādes ceļš, bet līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO situācija ievērojami mainās. Tagad Latvijai būs droši piegādes ceļi arī konfliktsituācijā, jo Baltijas jūra faktiski kļūs par NATO jūru.

10.41. Ungārijas lēmums ratificēt Zviedrijas iestāšanos NATO tagad ir "tikai tehnisks jautājums", otrdien paziņoja Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijārto pēc tam, kad Turcija piekrita ratificēt Zviedrijas pievienošanos aliansei. Ungārija un Turcija ir pēdējās NATO dalībvalstis, kas vēl nav ratificējušas Zviedrijas uzņemšanu blokā.

09.53. Turcija piekritusi protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO nodot parlamentam ratificēšanai, cik ātri vien iespējams, pirmdien paziņojis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Tomēr negaidītajā kopīgajā paziņojumā, kas izplatīts pēc trīs amatpersonu tikšanās, joprojām nav teikts, cik ilgs laiks Turcijai būs vajadzīgs, lai pabeigtu ratifikācijas procedūru.

08.44. NATO dalībnieki pirmdien vienojās par reģionālajiem plāniem, kuros sīki aprakstīts, kā alianse reaģēs uz iespējamo Krievijas iebrukumu. Iepriekš šo plānu apstiprināšanu kavēja Turcija, ziņo Reuters.

07.31. Šodien un rīt, 12.jūlijā, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) piedalīsies NATO samitā Viļņā, Lietuvā, informē premjera preses birojs.

06.01. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmdienas vakarā pauda pārliecību, ka Ukraina pēc kara iestāsies NATO, tomēr uzsvēra, ka alianses samitam Viļņā, kas notiek otrdien un trešdien, jādod nepārprotams signāls par Ukrainas dalības perspektīvām.

01.40. Šodien un rīt, 12.jūlijā, NATO samita laikā Viļņā, Lietuvā, norisināsies "NATO Publiskais forums", informē Latvijas Ārpolitikas institūts. Forumu rīko Austrumeiropas studiju centrs, Vācijas Māršala fonds ASV, Minhenes Drošības konference un Atlantijas padome. Foruma mērķis ir veicināt labāku sabiedrības izpratni par NATO politiku un mērķiem, kā arī lēmumiem, kas tiks pieņemti Viļņas samita laikā, izmantojot dialogu ar ieinteresēto pušu grupām.

01.01. Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti. Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Paredzams, ka samitā, kas ilgs līdz trešdienai, piedalīsies 48 valstu delegācijas, kuru sastāvā būs 2400 locekļi, tostarp 40 valstu vadītāji. Lietuvā ir gaidāms arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

00.15. Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzinīgi novērtē Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana apņemšanos nodot ratificēšanai parlamentam protokolu par Zviedrijas uzņemšanu NATO.

Mikroblogošanas vietnē "Twitter" Rinkēvičs to nosaucis par ļoti labu ziņu un paudis cerību, ka minētais ratificēšanas process tiks pabeigts ļoti drīz.

"Es pateicos Turcijai, Zviedrijai un [NATO ģenerālsekretāram Jensam] Stoltenbergam par šī rezultāta sasniegšanu, kas ir svarīgs visas alianses drošībai," tviterī raksta Rinkēvičs.

10. jūlijs

22.54. Samita priekšvakarā panākta vienošanās par Zviedrijas iestāšanos NATO

21.04. [papildināts].ASV prezidents Džo Baidens pirmdienas vakarā ieradies Viļņā, kur nākamajā dienā sākas NATO samits.

ASV līdera lidmašīna Viļņas lidostā nolaidās plkst.19.12.

Lidostā Baidenu sagaidīja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda. Pēc tam ASV prezidents lidostas teritorijā pavadīja aptuveni pusstundu sarunās ar Viļņas iedzīvotājiem, bet tad devās uz viesnīcu.

"ASV prezidenta ierašanās Lietuvā ir vēsturisks notikums, kas apliecina ciešās un stiprās saites starp mūsu valstīm," prezidenta kancelejas preses paziņojumā citēts Nausēdas teiktais. "Lietuva augstu vērtē ASV stratēģisko partnerību un tās ārkārtīgi nozīmīgo ieguldījumu NATO austrumu flanga un alianses aizsardzības stiprināšanā kopumā."

Oficiālā Baidena sagaidīšanas ceremonija notiks otrdien prezidenta pils pagalmā, kam sekos abu prezidentu divpusējās sarunas, kuru laikā paredzēts apspriest atbalsta sniegšanu Ukrainai un pasākumus NATO austrumu flanga stiprināšanai.

Vēlāk otrdien Baidens un sabiedrotie piedalīsies NATO samitā, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta Ukrainas izredzēm kļūt par NATO dalībvalsti.

Trešdien Baidens uzrunās Lietuvas pilsoņus Viļņas Universitātē, kur viņam pievienosies arī Nausēda.

20.32. Viļņas samita prioritātes ir NATO aizsardzības un atturēšanas spēju tālāka nostiprināšana, Zviedrijas pievienošanās procesa aliansei noslēgšana un atbalsts Ukrainai ceļā uz dalību NATO, pirmdien tikšanās laikā Rīgā secināja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS) un Grieķijas Ministru prezidents Kirjaku Micotaki.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas preses dienestā, Smiltēns Grieķijas premjerministram uzsvēra, ka šodien, pirms NATO samita Viļņā, parakstītais Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas, Ukrainas un Vācijas spīkeru kopīgais paziņojums ir aicinājums sabiedrotajiem rīkoties vienoti un pārliecinoši un nodrošināt, ka Ukraina kļūst par NATO dalībvalsti.

"Ir pagājušas jau vairāk nekā 500 dienas kopš kara sākuma, un Ukrainai vairāk nekā jebkad ir nepieciešams mūsu atbalsts. Mums tai jādod skaidrs signāls par perspektīvu dalībai aliansē," pauda Smiltēns.

20:08 NATO dalībvalstis pirmdien apstiprinājušas jaunos aizsardzības plānus, kuros formulēta reakcija uz iespējamo Krievijas vai teroristu uzbrukumu alianses teritorijai, aģentūrai DPA pavēstījuši vairāki avoti diplomātu aprindās.

Plāni, kurus oficiāli paredzēts apstiprināt otrdien un trešdien notiekošajā NATO samitā Viļņā, detalizēti aprakstīta ātra karaspēka izvēršana attiecīgajā kaujas laukā un iespējamā pretinieka uzbrukuma atvairīšana uz sauszemes, jūrā un gaisā, kā arī kibertelpā un kosmosā.

Tā dēvētie reģionālie aizsardzības plāni ne tikai nosaka nepieciešamo karaspēka daudzumu un tā izvēršanas kārtību, bet arī apraksta attiecīgo komandstruktūru.

20:06 ASV prezidents Džo Baidens ierodas Viļņā pirms NATO samita, kurā dominēs karš Ukrainā un Zviedrijas centieni pievienoties blokam. Baidenu pēc izkāpšanas no Air Force One sveica Lietuvas prezidents Gitans Nauseda. 31 dalībvalsts Atlantijas alianses līderi gatavojas pulcēties uz divu dienu sanāksmi.

17:50. Šonedēļ Viļņa notiekošais NATO samits būs ārkārtīgi nozīmīgs - sabiedrotie parādīs visiem totalitāriem valdniekiem un Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka alianse ir vienota un solidāra ar Ukrainu, pirmdien Latvijā, Ādažu militārajā bāzē, žurnālistiem sacīja Kanādas premjerministrs Džastins Trudo.

Kanāda uzskata, ka Ukrainai ir jāpievienojas NATO, līdz ko tam būs atbilstoši apstākļi. Viņš nenoliedza, ka ne visas NATO valstis uzskata līdzīgi, bet NATO turpinās atbalstīt Ukrainas suverenitāti.

"Mēs parādīsim visiem totalitāriem valdniekiem un Putinam, ka NATO ir vienota, un parādīsim pasaulei, ka esam solidāri ar Ukrainu," norādīja Kanādas premjers. "Kopumā visi sabiedrotie ir solidāri un vēlas to labāko Ukrainas nākotnei. Domāju, ka rīt būs ļoti labas ziņas Ukrainai," norādīja Trudo.

16:24. Latvijas un Kanādas aizsardzības ministres pirmdien Ādažu bāzē parakstīja apņemšanos par Latvijā izvietotās NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas palielināšanu līdz brigādei.

Kanādas premjerministrs Džastins Trudo pēc "ceļa kartes" parakstīšanas žurnālistiem norādīja, ka Kanādas saiknes ar Latviju ir ļoti tuvas, un, kad Krievija iebruka Ukrainā 2014.gadā, NATO mobilizēja savus spēkus un izvietoja karavīrus tai skaitā arī Latvijā.

15.17. Lietuvas valdība paziņojusi, ka pirmdien, dienu pirms NATO līderu Viļņas samita, valsts pieredzējusi kiberuzbrukumu vilni.

"Kamēr mēs runājam, mūsu valstī notiek izkliedētā pakalpojuma atteikuma uzbrukumi," žurnālistiem pavēstīja Nacionālā kiberdrošības centra vadītājs Ļuds Ališausks. Vairāk šeit.

14.55. NATO valstu līderi jau sāk pulcēties Viļņā uz divu dienu samitu, kas Lietuvas galvaspilsētā sāksies rīt.

Sagaidāms, ka jau pirmdien Lietuvā ieradīsies arī ASV prezidents Džo Baidens, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un citi samita dalībnieki.

14.18. Lietuvā jau ir ieradies NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

13:26. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pirmdien paziņojis, ka atbalstīs Zviedrijas uzņemšanu NATO, ja Eiropas Savienība (ES) atsāks jau ilgstoši iesaldētās iestāšanās sarunas ar Ankaru.

"Pirmkārt, atveriet Turcijai ceļu uz dalību Eiropas Savienībā, uz tad mēs to atvērsim Zviedrijai, tāpat kā atvērām Somijai," televīzijā pārraidītajā uzrunā pirms došanos uz Viļņā gaidāmo NATO samitu, izteicies Erdogans.

12.46. Latvijā dzīvojošo ukraiņu biedrību konfederācija "Viche" cer, ka NATO samitā Viļņā šonedēļ tiks noformulēti konkrēti soļi, kas Ukrainai ir jāsper, lai tā tiktu uzņemta aliansē.

Organizācijas valdes priekšsēdētāja Oksana Sičko norāda, ka Ukrainas bruņotie spēki būtu liels ieguvums NATO, jo tajos dien vismaz 700 000 sagatavotu kareivju ar reālu kaujas pieredzi.

11.46. NATO līderi sāk pulcēties Viļņā uz divu dienu samitu, kas Lietuvas galvaspilsētā sāksies otrdien.

Sagaidāms, ka jau pirmdien Lietuvā ieradīsies ASV prezidents Džo Baidens, NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, Kanādas premjerministrs Džastins Trudo un citi samita dalībnieki.

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda un Stoltenbergs tiksies samita norises vietā - LITEXPO centrā, lai apspriestu pēdējās sagatavošanās darbu detaļas un sarīkotu kopīgu preses konferenci, vēsta prezidenta kanceleja.

Pirmdienas vakarā Nausēda Viļņas lidostā sagaidīs Baidenu, ar kuru viņam otrdien prezidenta pilī paredzētas divpusējas sarunas.

10.00. Pirms šonedēļ Viļņa notiekošā NATO samita Latviju apmeklēs Kanādas premjerministru Džastinu Trudo, kura pārstāvētā valsts ir vadošā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kuru iecerēts paplašināt līdz brigādes līmenim. Trudo šodien paredzētas tikšanās ar Latvijas premjeru Krišjāni Kariņu (JV) un Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Plānots, ka Valsts prezidents ar Kanādas premjerministru tiksies plkst.11.05 Rīgas pilī.

Ministru prezidents tikšanās laikā ar Kanādas valdības vadītāju plāno pārrunāt drošību reģionā, gaidāmo NATO samitu Viļņā, Krievijas īstenoto karu Ukrainā un ilgtermiņa atbalstu Ukrainai.

09.20. Šonedēļ gaidāmajā NATO samitā Latviju galvenokārt interesē lēmumi, kas saistīti ar alianses austrumu flanga stiprināšanu, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa atzina, ka konkrēti lēmumi par austrumu flanga stiprināšanu tika pieņemti jau Madridē notikušajā samitā, kur tika nolemts arī Latvijai kopā ar Kanādu veidot kaujas grupu, bet šobrīd ir plāns to paplašināt līdz brigādei. Sadarbību ar Kanādu aizsardzības jomā Mūrniece kopumā novērtēja kā ļoti labu.

08.13. NATO samitam Viļņā tiek gatavota palīdzības pakotne Ukrainai, intervijā atzina NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Viņa atzīmēja, ka NATO kā organizācija nenodrošina Ukrainai militāro palīdzību, bet gan, piemēram, medicīniskās iekārtas, bezpilota lidaparātus, pret dronu iekārtas un dažādas citas lietas.

Pēc Bražes paustā, samitā runa būs arī par politiskajām attiecībām starp Ukrainu un NATO dalībvalstīm. Paredzams, ka valstis pirmo reizi tiksies kā līdzvērtīgas NATO-Ukrainas padomes dalībvalstis. Tas nozīmē, ka vairs nevajadzēs rīkoties kā līdz šim, kad visām NATO dalībvalstīm, kad tās grib satikt Ukrainas pārstāvjus, jāpaziņo par komisijas tikšanos. Vairāk šeit.

07.15. ASV prezidents Džo Baidens, kurš piedalīsies NATO samitā Viļņā, pēc samita beigām trešdien teiks runu Viļņas Universitātē, paziņojusi ASV vēstniecība Lietuvā.

"Lietuva ir tuva [ASV] sabiedrotā un partnere, un saikne starp abām valstīm ir stiprāka nekā jebkad agrāk," uzsvēris ASV vēstnieks Lietuvā Roberts Gilkrists.

06.30. Samita laikā premjers Krišjānis Kariņš kopā ar Lietuvas un Igaunijas valstu līderiem tiksies ar Japānas premjerministru, tāpat plānotas vairākas divpusējās tikšanās, kā arī uzstāšanās NATO Publiskajā forumā.

NATO Viļņas samits būs nozīmīgs atskaites punkts 2022.gada NATO Madrides samita lēmumu ieviešanā. Viļņā tiks lemts par tālākiem soļiem atturēšanas un aizsardzības stājas stiprināšanā, tostarp alianses austrumu flangā. NATO Viļņas samitā plānots apstiprināt jaunos, detalizētos alianses aizsardzības plānus, kā arī tiks lemts par nepieciešamību kāpināt dalībvalstu izdevumus aizsardzībai.

Viena no gaidāmā samita prioritātēm būs NATO ilgtermiņa politisko attiecību ar Ukrainu stiprināšana, kā arī NATO praktiskā atbalsta stiprināšana. NATO dalībvalstu un valdību vadītāji plāno arī pārrunāt Ukrainas ceļu uz dalību NATO. Tāpat samitā tiks pārrunāta NATO līdzīgi domājošo partneru iesaiste globālo drošības risku mazināšanā.

05.05. "Viļņā notiekošais NATO samits noteiks ne tikai mūsu reģiona drošību, bet arī Ukrainas nākotni. Ukraina jau ir nopelnījusi savu vietu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs no savas puses - Saeima un valdība - darīsim visu, lai šo atbalstu stiprinātu un katrā solī palīdzētu Ukrainai virzīties straujāk uz priekšu," sacīja Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), svētdien tiekoties ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku. Vairāk šeit