Smiltēns: Aktīvas karadarbības laikā Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti

© f64.lv, Kaspars Krafts

Ukraina nevar kļūt par NATO dalībvalsti pašlaik, kamēr notiek aktīva karadarbība, taču nepieciešams Ukrainai izveidot skaidru un neizbēgamu ceļu uz NATO, uzsver Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns (AS), kurš šodien Latvijā tikās ar Ukrainas Augstākās Radas priekšsēdētāju Ruslanu Stefančuku.

Pēc Latvijas politiķa vārdiem, nedrīkst izveidoties situācija, kad Krievija uztur karadarbību maksimāli ilgi, lai tikai novērstu Ukrainas kļūšanu par NATO dalībvalsti.

Šādos apstākļos nākamnedēļ gaidāmajā NATO samitā nepieciešams sūtīt skaidru un nepārprotamu vēsti Krievijai, ka tās agresija nekad nevar nest augļus - Ukraina nekad nezaudēs mūsu atbalstu un neizbēgami kļūs par Eiroatlantiskās telpas daļu, pauda Smiltēns.

"Viļņā nākamnedēļ notiekošais NATO samits noteiks ne tikai mūsu reģiona drošību, bet arī Ukrainas nākotni. Ukraina jau ir nopelnījusi savu vietu Eiropas Savienībā un NATO. Mēs no savas puses - Saeima un valdība - darīsim visu, lai šo atbalstu stiprinātu un katrā solī palīdzētu Ukrainai virzīties straujāk uz priekšu," par Saeimas priekšsēdētāja teikto aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienests.

Neoficiāla informācija liecina, ka NATO Viļņas samitā netiks paziņots par Ukrainas uzaicināšanu dalībai organizācijā, lai arī par šo jautājumu pēdējā laikā bijis daudz politiķu publisku aicinājumu. NATO partneri vēl saskaņojot redzējumu, kāda pozīcija tiks pausta Ukrainas jautājumā, lai tā būtu gana spēcīga un Krievija to neinterpretētu kā savu panākumu.

"Ilgtermiņā mēs vēlamies redzēt Ukrainu cieši integrētu mūsu reģionā, Eiropas Savienībā un NATO," pauda Latvijas politiķis, "turpināsim sniegt Ukrainai visa veida atbalstu - politisku un praktisku, lai palīdzētu Ukrainai iespējami drīz kļūt par NATO un ES dalībvalsti."

Šodien abu valstu politiķi runājuši arī par Latvijas atbalstu Ukrainai, kas sasniedzis 1,3% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. "Latvijas atbalsts saglabāsies nemainīgs. Līdz Ukrainas uzvarai. Cik ilgi vien būs nepieciešams," paziņoja Saeimas priekšsēdētājs.

Saeimas priekšsēdētājs pateicies Stefančukam un Ukrainas tautai par to, ka viņi aizstāv mūsu kopējās vērtības - brīvību, neatkarību un demokrātiju. "Viņi to dara ar ieročiem rokās, atdodot savas dzīvības un savus mīļos. Tas ir liels upuris mūsu kopīgo vērtību vārdā," akcentējis Smiltēns.

Savukārt Stefančuks pateicās visai Latvijas tautai par spēcīgo atbalstu Ukrainai, tostarp ceļā uz uzņemšanu NATO, kā arī Latvijas praktisko palīdzību.

Vizītes ietvaros Stefančuks kopā ar Rīgikogu priekšsēdētāju Lauri Husaru, Lietuvas Seima priekšsēdētāju Viktoriju Čmilīti-Nilsenu un Polijas Sejma maršali Elžbetu Viteku tiksies arī ar jaunievēlēto Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tāpat Stefančukam plānota tikšanās arī ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un bijušo Valsts prezidentu Egilu Levitu.

"Gods uzņemt Rīgā Igaunijas, Vācijas, Lietuvas, Polijas un Ukrainas parlamentu vadītājus, viņi ir šeit, lai svinētu latviešu Dziesmu un deju svētkus," pēc tikšanās informēja Rinkēvičs.

Plašākā reģiona politiķu lokā šodien ticis pārrunāts turpmākais atbalsts Ukrainai, gaidāmā NATO samita Viļņā lēmumi un Ukrainas integrācija Eiropas Savienībā.

Latvijā

Šorīt, 19. septembrī, pie Saeimas ēkas ar emocionāliem reto slimību pacientu stāstu lasījumiem tika pievērsta Saeimas deputātu uzmanība akūtajam finansējuma trūkumam reto slimību ārstēšanai Latvijā. Ignorējot Ministru kabineta (MK) apstiprināto Reto slimību plānu 2023. – 2025. gadam, tiek apdraudēta esošo pacientu terapijas turpināšana un tiek liegta iespēja uzsākt ārstēšanu jauniem pacientiem, vēstīts reto slimību pacientu pārstāvju paziņojumā medijiem.