NATO apstiprina aizsardzības plānu Krievijas iebrukuma gadījumā

NATO dalībnieki pirmdien vienojās par reģionālajiem plāniem, kuros sīki aprakstīts, kā alianse reaģēs uz iespējamo Krievijas iebrukumu. Iepriekš šo plānu apstiprināšanu kavēja Turcija, ziņo Reuters.

Starptautiskā ziņu aģentūra atzīmē, ka NATO gadu desmitiem nesaskatīja vajadzību pēc liela mēroga aizsardzības plāniem, jo neredzēja reālus draudus pēcpadomju Krievijā.

Tomēr šobrīd, uz pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā fona, alianse ir pārskatījusi savu nostāju un vēlas izveidot visus nepieciešamos plānus, pirms izcēlies konflikts ar tik spēcīgu pretinieku kā Krievija. Iepriekš Turcija bloķēja šo plānu apstiprināšanu, jo to formulējums attiecas uz tādām ģeogrāfiskām vietām kā Kipra.

Cita starpā šie reģionālie plāni sniedz norādījumus iesaistītajām valstīm par to, kā tām jāuzlabo savi bruņotie spēki un materiāli-tehniskais nodrošinājums.

“Nepieciešamība finansēt šīs fundamentālās pārmaiņas ir viens no iemesliem, kāpēc līderi plāno pašreizējo mērķi - 2% no valsts IKP - noteikt par minimālo prasību,” raksta Reuters.

NATO amatpersonas lēš, ka plānu pilnīga īstenošana prasīs vairākus gadus, lai gan viņi uzsver, ka alianse vajadzības gadījumā var nekavējoties sākt darbību.

NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzskata, ka Krievijas Federācijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ jēgpilns dialogs starp aliansi un Krieviju nav iespējams. Viņš norādīja, ka NATO dalībvalstis mēģināja atrunāt Krievijas Federāciju no uzbrukuma Ukrainai, izmantojot "visus diplomātiskos un politiskos kanālus", taču pēc iebrukuma šis dialogs zaudēja savu nozīmi.

NATO samita priekšvakarā, kas notiek Viļņā, Kremlis atkal izteicās, ka Ukrainas dalība aliansē it kā apdraudot arī pašu Krieviju. Iepriekš Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa norādīja, ka NATO paplašināšanās nerada nekādus draudus pašai Krievijas Federācijai, bet gan apdraud Kremļa imperiālistiskās ambīcijas.