Polijā, Krakovas lidostā pagājušās nedēļas nogalē arestēts ebreju laulātais pāris, kuri Aušvices (Osvencimas) nacistu koncentrācijas nometnes muzejā bija nozaguši vairākus eksponātus.
Austrijā veco ļaužu pansionāta 98 gadu vecumā miris oficiāli par vienu no pašiem meklētākajiem nacistiskajiem noziedzniekiem dēvētais Milivojs Asners, vēsta aģentūra AFP.
Minhenes tiesa piecus gadus cietumā piespriedusi Džonam Demjaņukam, kurš atzīts par līdzvainīgu ebreju nogalināšanā nacistu nāves nometnē 2. pasaules kara laikā.
Otrā pasaules kara laikā pastrādātos noziegumos apsūdzētā Džona Demjaņuka advokāts vakar Minhenes tiesā iesniedzis lūgumu apturēt prāvu, jo atklātībā nonācis savulaik sastādīts ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) dokuments, kurā paustas šaubas par to, vai nacistisko varasiestāžu izdotā Dž. Demjaņuka personības apliecība ir īsta.
Vācija vēlas ierobežot iespējas neonacistiem iefiltrēties sporta klubos, jo darbošanos šajās iestādēs viņi nereti izmanto, lai izplatītu savus uzskatus un vervētu sekotājus.
Vācijas izlūkdienestam nacistu kara noziedznieka Ādolfa Eihmaņa slēpšanās vieta Argentīnā bija zināma astoņus gadus pirms tam, kad viņu tur nolaupīja Izraēlas aģenti. Tā vēsta Vācijas laikraksts Bild, atsaucoties uz savā rīcībā nonākušiem izlūkdienesta dokumentiem.
Krakovas tiesa par Aušvices nāves nometnes ieejas uzraksta Arbeit Macht Frei zādzību, kas notika pirms gada, ir notiesājusi bijušo zviedru neonacistu līderi Andersu Hēgstrēmu.
ASV 30. gados deva patvērumu daudziem Trešā reiha vajātiem cilvēkiem, tomēr pēc 2. pasaules kara amerikāņu slepenie dienesti palīdzēja atrast patvērumu arī vairākiem nacistiem. Šādi secinājumi lasāmi ASV Tieslietu ministrijas ziņojumā, kur vairākās vietās pieminēts arī Latvijas vārds.
Britu valdības arhīvos esošie dokumenti, no kuriem noņemts slepenības zīmogs, liecina, ka Krievijā dzimusī balerīna Marina Lī, kura pēc 1917. gada apvērsuma aizbēga uz Norvēģiju, Otrā pasaules kara laikā izjaukusi britu un franču spēku plānus no nacistiem atkarot Norvēģiju, nozogot un Vācijas rīcībā nododot slepenus dokumentus.
Rīgas mērs Nils Ušakovs (SC) izsaka pateicību Valsts, Pašvaldības un Drošības policijas darbiniekiem par kārtības nodrošināšanu pilsētā šovakar notikušajā gājienā, kurā cilvēki vēlējās pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Šodien Rīgā piemiņas pasākumā, kurā bija paredzēts pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā, aizturēti četri cilvēki.
Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) nolēmis neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Vācijas pilsētas Āhenes tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam SS ierindniekam Heinriham Bērem, kurš atzinies triju nīderlandiešu civiliedzīvotāju – pretošanās kustības atbalstītāju – slepkavībā. H. Bēre, kurš dzīvo veco ļaužu pansionātā un pārvietojas invalīdu ratiņos, gan saglabā cerības, ka apelācijas tiesa grozīs spriedumu un viņam nenāksies doties cietumā.
Stokholmas tiesa atzinusi, ka zviedru, kurš ir apsūdzēts saistībā ar Aušvicas nāves nometnes ieejas uzraksta „Arbeit Macht Frei” uzraksta zādzību, var tikt izdots tiesāšanai Polijā.
Šodien, starptautiskajā holokausta atceres dienā, Austrijas ārlietu ministrs Mihaels Špindelegers izteicās, ka sabiedrībai jābūt īpaši piesardzīgai pret antisemītisma draudiem, kas kļūst aizvien jūtamāki.
Bēdīgi slavenais uzraksts Darbs dara brīvu, kas lasāms pie ieejas Aušvicas koncentrācijas nometnē un pagājušajā mēnesī tika nozagts, ir nonācis muzeja rīcībā un speciālisti to mēģinās salabot.
No Aušvicas koncentrācijas nometnes vārtiem ir nozagts bēdīgi slavenais sauklis Darbs dara brīvu. Tukšajā vietā muzeja darbinieki nekavējoties uzstādījuši atdarinājumu, savukārt policija meklē vainīgos.