Rīgas pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs (LPP/LC) nolēmis neatļaut 1.jūlijā pie Brīvības pieminekļa pieminēt Rīgas atbrīvošanu no PSRS 1941.gadā un nacistiskās Vācijas karaspēka ienākšanu galvaspilsētā.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis, Radzevičam radusies pārliecība, ka šajā pasākumā varētu tikt sludināts nacionālais naids un propagandēta aizliegta ideoloģija.
"Pasākuma rīkotāji bija ieradušies uz tikšanos ar izpilddirektoru. Sarunas laikā tika pausti klaji rasistiski, nacistiski un antisemītiski uzskati, tādēļ Radzevičs pieļauj, ka pasākuma laikā varētu notikt tas pats," skaidroja Vidauskis.
Šodien pasākuma rīkotājiem tikšot izsniegts motivēts atteikums.
Pasākuma pieteicējs - Uldis Freimanis - aģentūrai LETA norādīja, ka šo izpilddirektora lēmumu obligāti pārsūdzēšot tiesā un jau tagad sākšot meklēt advokātu.
"Arī tad, ja tiesa neatļaus, mēs iesim," sacīja Freimanis, "okupanti nebūs saimnieki mūsu zemē."
Kā ziņots, 1.jūlijā no plkst.19 līdz plkst.20 pieteikta gājiena rīkošana no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim.
Freimanis norādījis, ka gājiens tiek rīkots, lai pieminētu Rīgas atbrīvošanas no PSRS 69.gadadienu. Organizatori plānoja, ka varētu piedalīties 30 cilvēki.
Starp kārtības uzturētājiem pasākumā minēts arī pērkoņkrustietis Igors Šiškins, kurš bija notiesāts par tā sauktā Uzvaras pieminekļa spridzināšanu.
1941.gada 1.jūlijā Rīgā ienāca nacistiskās Vācijas karaspēks un padzina Sarkano armiju, kas iepriekš īstenoja Latvijas okupāciju.