Vācijas izlūkdienestam nacistu kara noziedznieka Ādolfa Eihmaņa slēpšanās vieta Argentīnā bija zināma astoņus gadus pirms tam, kad viņu tur nolaupīja Izraēlas aģenti. Tā vēsta Vācijas laikraksts Bild, atsaucoties uz savā rīcībā nonākušiem izlūkdienesta dokumentiem.
Bild rīcībā nonākušā Vācijas Federālās izlūkošanas dienesta (FID) dokumentā, kas datēts ar 1952. gadu, teikts, ka nacista atrašanās vieta, visticamāk, ir Argentīna; viņš ir pieņēmis uzvārdu Klemenss, un viņa dzīvesvietas adrese esot zināma Argentīnā iznākušā vācu laikraksta Der Weg redaktoram. Patiesībā Ā. Eihmaņa Argentīnā pieņemtais vārds bija Rikardo Klements. Pagāja seši gadi, līdz Vācija par Ā. Eihmani informēja arī ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldi.
Ā. Eihmanis bija viens no Eiropas ebreju iznīcināšanas plāna īstenotājiem un Gestapo ebreju jautājumu nodaļas vadītājs Otrajā pasaules kara laikā. Izraēlas aģenti Ā. Eihmani notvēra 1960. gadā Buenosairesā un aizveda uz Jeruzālemi. Viņš tiesā tika atzīts par vainīgu kara noziegumos un 1962. gadā pakārts.
FID arhīvos par Ā. Eihmani tiek glabātas 4500 lappuses ar dokumentiem. Dienests ir vēlējies, lai šie dokumenti joprojām tiktu turēti slepenībā, tomēr laikraksts Bild, izmantojot tiesvedību saistībā ar kāda žurnālista prasību šos dokumentus atklāt, arī bija guvis iespēju ar daļu no tiem iepazīties. Laikraksts gan vēsta, ka liela daļa no šī arhīva ir iznīcināta.
Dienests no skaidrojumiem šajā jautājumā ir atteicies un arī iepriekš tiesvedību par dokumentu publiskošanu nav komentējis. Savu pretošanos dokumentu publiskošanai FID skaidro ar to, ka pretējā gadījumā tiks negatīvi ietekmēta citu valstu izlūkdienestu vēlēšanās dalīties ar savā rīcībā esošu informāciju.
Šādas slepenības dēļ ir grūti gūt skaidrību, kāda informācija par Ā. Eihmani varētu būt bijusi FID rīcībā, tomēr vēsturnieki pieļauj, ka šie dokumenti varētu paskaidrot, kā nacistam izdevās aizbēgt un sākt jaunu dzīvi Argentīnā, kā arī sniegt informāciju par viņa notveršanas apstākļiem. Izskanējuši viedokļi, ka FID, pretojoties informācijas publiskošanai, mēģināja pasargāt gan vācu amatpersonas, gan arī nacistiski noskaņotus garīdzniekus, kas varētu būt palīdzējuši Ā. Eihmanim aizbēgt. Piemēram, austriešu izcelsmes bīskaps Aloizs Hudals, kas 30. gadu beigās slavināja nacismu, pēc Otrā pasaules kara ieguldīja daudz pūļu, lai palīdzētu nacistiem bēgt no soda. Viņš gan savu uzskatu dēļ tanī laikā Vatikāna oficiālu atbalstu vairs nebaudīja.
"Ir pamats domāt, ka Eihmanis saņēma palīdzību no Vācijas, Itālijas un Vatikāna amatpersonu palīdzību," izteicies Reiners Geilens, advokāts, kurš pārstāv žurnālistu, kas tiesā vēlas panākt FID Eihmaņa arhīva publiskošanu. Arī Ā. Eihmaņa dēls Rikardo Eihmanis, kurš dzīvo Berlīnē un ir arheologs, ir izteicies, ka šim arhīvam būtu jābūt publiski pieejamam.