Norvēģu balerīna strādājusi nacistu labā

Britu valdības arhīvos esošie dokumenti, no kuriem noņemts slepenības zīmogs, liecina, ka Krievijā dzimusī balerīna Marina Lī, kura pēc 1917. gada apvērsuma aizbēga uz Norvēģiju, Otrā pasaules kara laikā izjaukusi britu un franču spēku plānus no nacistiem atkarot Norvēģiju, nozogot un Vācijas rīcībā nododot slepenus dokumentus.

Dokumenti liecina, ka M. Lī, kuras meitas uzvārds bijis Aleksejeva, pagājušā gadsimta četrdesmitajos gados Oslo vadījusi kādu baleta skolu un piepelnījusies, zīlējot ar kārtīm. Viņas lomu 1940. gada aprīļa notikumos pēc diviem gadiem atklājis vācu aģents Gērts van Vijks, kurš pārgājis britu pusē. "Viņa bija augsta līmeņa un pieredzējusi vācu aģente," stāstījis G. van Vijks. M. Lī vērtīgākā operācija veikta 1940. gada aprīlī, kad vācu spēkiem, kas bāzējušies Narvikā, draudējusi sakāve. Vācu spēku komandieris ģenerālis Eduards Dītls un Vācijas armijas izlūkdienests nolēmuši par katru cenu iegūt informāciju no britu komandiera Kloda Ouhinleka štāba, kas bija ierīkots Tromsē. Uz Tromsi nosūtīta apburošā balerīna, kurai izdevies savaldzināt kādu no štāba virsniekiem un iegūt pieeju uzbrukuma plāniem. "Kad tie nonāca ģenerāļa Dītla rīcībā, viņš paspēja pārstrukturizēt aizsardzības līnijas un uzvarēja izšķirošajā kaujā," stāstījis aģents G. van Vijks.

Dokumenti liecina, ka pēc šīs informācijas iegūšanas britu pretizlūkošanas dienests MI5 nolēmis uzmeklēt un apcietināt balerīnu, taču viņa atradusi patvērumu Spānijā. 1947. gadā britu policijai un robežsargiem izdots apkārtraksts, ka spiedze varētu mēģināt iekļūt Lielbritānijā, taču šāds mēģinājums tā arī nav reģistrēts un 1960. gadā M. Lī lieta slēgta.

AP vēsta, ka vakar slepenības zīmogs noņemts no kārtējiem 170 dokumentiem, kas attiecas uz pagājušā gadsimta vidu. Viens no tiem ir dosjē par Volfu Mankovicu – filmas Casino Royale pirmā inscenējuma scenārija autoru. MI5 uzskatījuši, ka viņš varētu būt komunistu aģents, taču nekādus pierādījumus šai versijai nav atraduši.

Svarīgākais