Vācijas pilsētas Āhenes tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam SS ierindniekam Heinriham Bērem, kurš atzinies triju nīderlandiešu civiliedzīvotāju – pretošanās kustības atbalstītāju – slepkavībā. H. Bēre, kurš dzīvo veco ļaužu pansionātā un pārvietojas invalīdu ratiņos, gan saglabā cerības, ka apelācijas tiesa grozīs spriedumu un viņam nenāksies doties cietumā.
Tiesas prāvas laikā H. Bēre, kurš pievienojies SS 1940. gadā, atzinies, ka Nīderlandē dienējis triecienvienībā Silbertanne un patiešām nogalinājis kādu velosipēdu veikala īpašnieku, aptiekāru un pretošanās kustības dalībnieku. "Es zināju, ka pavēles neizpildīšanas gadījumā būšu pārkāpis zvērestu un nošaus mani pašu," viņa sacīto tiesā citē BBC. H. Bēre uzsvēris, ka toreiz, 1944. gadā, nevienu brīdi neesot iedomājies, ka pastrādā noziegumu. "Tagad, pēc 65 gadiem, es, protams, redzu lietas no citādas perspektīvas," viņš sacījis.
BBC vēsta, ka pēc Otrā pasaules kara H. Bēre nokļuvis sabiedroto gūstā un pratināšanā atzinis līdzdalību civiliedzīvotāju slepkavībās. Tomēr vēlāk viņam izdevies izbēgt no karagūstekņu nometnes un atgriezties Rietumvācijā, kur viņš līdz 1976. gadam strādāja par kalnraci. 1949. gadā Amsterdamas Kara tribunāls bijušajam esesietim aizmuguriski piespriedis nāvessodu, kas vēlāk aizstāts ar mūža ieslodzījumu, taču pat pēc tam, kad izdevies noskaidrot viņa atrašanās vietu, VFR varasiestādes astoņdesmito gadu sākumā atteikušās viņu izdot Nīderlandei. Tikai 2007. gadā panākta vienošanās, ka jauna tiesa un soda izciešana notiks Vācijā, un Nīderlande atcēlusi 1949. gada prāvas spriedumu.
2008. gada aprīlī H. Bērem beidzot tika izvirzītas apsūdzības, taču tikai pagājušā gada jūlijā apelāciju tiesa atzina, ka viņa veselības stāvoklis atļauj stāties tiesas priekšā, un prāva varēja sākties. H. Bēres advokāti prāvas laikā uzsvēruši gan to, ka viņu klients tikai pildījis pavēles, gan viņa slikto veselības stāvokli. AP piebilst, ka Simona Vīzentāla centra sastādītajā meklētāko kara noziedznieku sarakstā H. Bērem bija atvēlēta sestā vieta.