ASV 30. gados deva patvērumu daudziem Trešā reiha vajātiem cilvēkiem, tomēr pēc 2. pasaules kara amerikāņu slepenie dienesti palīdzēja atrast patvērumu arī vairākiem nacistiem. Šādi secinājumi lasāmi ASV Tieslietu ministrijas ziņojumā, kur vairākās vietās pieminēts arī Latvijas vārds.
600 lappušu dokuments sastādīts pirms četriem gadiem, bet līdz šim to varasiestādēm bija izdevies turēt slepenībā. Laikraksta New York Times rīcībā nonākušajā eksemplārā lasāms, ka ASV varasiestādes vairākiem nacisma režīma darbiniekiem ASV apzināti deva iespēju iebraukt valstī, pat ja atbildīgajām amatpersonām bija ziņas par viņu pagātni. Nacistu skaits, kam tika dota iespēja doties uz ASV, precīzi nav zināms, bet lēšams, ka šo cilvēku ir bijis krietni mazāk par desmit tūkstošiem. Desmit tūkstoši bieži vien tiek minēts kā aptuvenais iebraukušo nacistu skaits ASV.
Tieslietu ministrija laikrakstam skaidrojusi, ka ziņojums tapis sešus gadus un oficiāli neskaitās pabeigts, tāpēc tajā atrodamie secinājumi var būt kļūdaini. Tomēr nevienu no iespējamajām kļūdām ministrija nav vēlējusies nosaukt.
Izmeklēšanā noskaidrots, ka Centrālā izlūkošanas pārvalde (CIP) bija palīdzējusi apmesties ASV Ādolfa Eihes sabiedrotajam Oto fon Bolšvingam, kurš bija Vācijas ebreju iznīcināšanas plāna līdzautors. Viņš pēc iebraukšanas ASV ieguva darbu CIP, bet 1981. gadā, kad Tieslietu ministrijai kļuva zināms par viņa noziegumiem, tika izraidīts no valsts. Līdzīgi palīdzību saņēma arī vācu raķešzinātnieks Arturs Rūdolfs, kurš pēc iebraukšanas ASV strādāja armijas un Nacionālās Aeronautikas un kosmosa aģentūrā, izstrādājot vairākas būtiskas militārās un kosmosa tehnoloģijas. 80. gados ASV sākās izmeklēšana par viņa iespējamo saistību ar nacistu noziegumiem, bet tā beidzās bez apsūdzības. Izmeklētāji vienojās ar A. Rūdolfu, ka viņš emigrēs uz Vāciju un atteiksies no ASV pilsonības. Līdz viņa nāvei arī Vācijā pietiekams pamats viņa tiesāšanai netika atrasts, tomēr Tieslietu ministrijas izmeklētāji vēlāk guva pierādījumus, ka viņš vergu darba izmantošanā ir bijis iesaistīts vairāk nekā pats atzinis.
Ziņojumā lasāms par daudziemm Tieslietu ministrijas Īpašo izmeklēšanu nodaļas darbinieku panākumiem un arī neveiksmēm. Šī nodaļa tika izveidota 1979. gadā, lai no valsts deportētu nacistus. Kopumā vairāk nekā 300 nacistu noziedzniekiem ir atņemta ASV pilsonība, liegts iebraukt ASV vai arī viņi ir izraidīti no valsts.
Dokumentā pieminētas arī 2000. gadā notikušas ASV amatpersonu tikšanās ar Latvijas kolēģiem, lai aicinātu tos izmeklēt aizdomās turēto nacistiskā režīma darbinieku noziegumus. 2009. gadā pēc tiesas sprieduma publiskotajā rediģētajā versijā, kur dzēsts vairāk nekā tūkstoš teksta fragmentu un atsauču, šie fakti nebija atrodami. Rediģētajā ziņojumā bija noklusēts vēl kāds ar Latviju saistīts fakts. Laikposmā no 1985. līdz 1987. gadam, kad notika izmeklēšana bijušā nacistu nāves nometņu sarga Džona Demjaņuka lietā, latviešu emigranti, kuri atbalstīja Dž. Demjaņuku, bija panākuši, ka Īpašo izmeklēšanu nodaļa viņiem ik dienas nogādā savus atkritumus, lai viņi tur meklētu dokumentus, kas var palīdzēt apsūdzētā aizstāvībā. 1988. gadā Izraēlā Dž. Demjaņukam tika piespriests nāvessods, ko Augstākā tiesa uz šaubu pamata par viņa identitāti vēlāk atcēla. Bet pašlaik Minhenē viņam ir uzrādītas apsūdzības citā lietā.