Sūdzēties par miegainību mūsdienās, šķiet, ir pat pieņemami, jo tas taču it kā nozīmē, ka cilvēks ir ļoti nodarbināts, tik noslogots, ka viņam nepietiek laika izgulēties. Taču tas nav tik viennozīmīgi – miegainība var būt arī ļoti nopietna medicīniska problēma.
Kāpēc vienam pietiek ar sešām, septiņām stundām nakts miega, bet cits var gulēt 10–12 stundas un tik un tā vēl ir grūti pamosties? Kāpēc tik ļoti nāk miegs? Vai miega var būt par daudz?
Izrādās, arī pozīcijai kādā mēs guļam ir ļoti liela ietekme uz mūsu veselību. Pēc indiešu tautas medicīnas, ajurvēdas zinātāju domām mums vajadzētu izgulēties tieši uz kreisā sāna.
Izrādās, cilvēkam, lai viņš justos izgulējies ir nepieciešams ne tikai gana daudz nakts miera, bet arī pietiekams sapņošanas stundu daudzums, kuras savukārt nav identiski vienādas miega stundu skaitam.
Kāds 10 gadus vecs puišelis, protestējot pret to, ka mamma viņu pārāk agri liek gulēt, piezvanījis uz glābšanas dienesta 911 tālruni, lai pasūdzētos par šādu netaisnību. Kad klausule pacelta, mazais Dens Deiviss nobijies un neko nav teicis.
Miegs ietekmē gan fizisko, gan psihisko veselību – to, kā veidojam attiecības, kā spējam koncentrēties un pieņemt lēmumus. Kas jāievēro, lai miegs būtu kvalitatīvs, stāsta miega ārste, psihiatre un homeopāte Ija Cimdiņa un uztura speciāliste Ārija Cipruse.
Rudenī no miega traucējumiem cieš gandrīz puse (45%) planētas iedzīvotāju. Atsaucoties uz Ohaio universitātes zinātnieku veiktā pētījuma rezultātiem, Krievijas interneta medijs kp.ru vēsta, ka mākslīgajā apgaismojumā, kurā rudenī pavadām lielāko dienas daļu, organisms sintezē mazāk melatonīna jeb miega hormona, nekā tam būtu nepieciešams.
Līdzšinējie Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pētījuma rezultāti liecina, ka risks iemigt pie auto stūres ir Latvijas autovadītāju problēma, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja direkcijā.
Viena no paražām, ar ko spāņi ir slaveni, ir siesta. Modernās dzīves prasības šo pēcpusdienas laiskumu apdraud, bet ir cilvēki, kas dažādiem veidiem vēlas to nosargāt. Piemēram, rīkojot snaušanas sacensības.
Bezmiegs var cilvēkam sagādāt lielas ciešanas un tajā pašā laikā netiek uzskatīts par kaut ko īpašu un bīstamu, jo mūsdienās tas ir tik izplatīts, ka daudziem cilvēkiem kļuvis par ierastu sarunu tematu.
Grozi, kā gribi, trešo daļu mūža cilvēks pavada miegā. Bet tie, kas nav apmierināti ar šo dabas likumu un cenšas miegam paredzētās stundas izmantot citām nodarbēm, ar laiku saņem sodu. Pētnieki atrod arvien jaunus pierādījumus tam, kāpēc cilvēkam ir normāli jāizguļas.