Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju guļ sešas līdz astoņas stundas diennaktī, secināts "Benu aptiekas" Veselības monitoringa datos, kas iegūti sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompāniju SKDS.
Kā aģentūru LETA informēja "Benu aptiekas" pārstāve Agnija Greiziņa, Latvijā ar miega daudzumu ir neviennozīmīga aina - vidēji deviņas stundas vai vairāk miegā pavada 4% aptaujāto iedzīvotāju, astoņas stundas - 27%, septiņas stundas - 39%, sešas stundas - 25%, bet piecas stundas vai mazāk - 5%.
Aptiekas pārstāvji atzīmē, ka miegs cilvēka organismam ir tikpat svarīgs kā gaiss, ūdens un pārtika, un pieaugušam cilvēkam ieteicamais miega ilgums ir septiņas līdz deviņas stundas diennaktī.
Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas miega speciāliste-pediatre Marta Celmiņa norāda, ka atbilstoši organizācijas "National Sleep Foundation" rekomendācijām pusaudžiem no 14 līdz 17 gadiem būtu jāguļ astoņas līdz desmit stundas, pieaugušajiem no 18 līdz 64 gadiem septiņas līdz deviņas stundas un cilvēkiem virs 65 gadiem septiņas līdz astoņas stundas.
Vienlaikus Celmiņa uzsver, ka primāri ir jāvadās pēc pašsajūtas, jo ir pieaugušie, kuri jūtas labi, vidēji guļot arī sešas stundas.
"Ja cilvēks guļ maz un šķiet, ka pašsajūta ir normāla, bet pilnībā pārliecības par to nav, ieteicamo miega daudzumu vislabāk var saprast atvaļinājuma laikā, ļaujot sev dažas dienas izgulēties tik, cik gribas," norāda eksperte
Viņa skaidro, ka, ja ir bijis miega parāds, tad pēc tā dzēšanas nostabilizēsies vēlamais miega daudzums.
Celmiņa atgādina, ka daļai cilvēku jeb tā sauktajiem "cīruļiem "vairāk enerģijas ir no rītiem, citi visaktīvākie kļūst tieši vakarā jeb tā sauktās "pūces", bet vēl daļa nepieder nevienam no šiem tipiem. Eksperte skaidro, ka šāds dalījums nav slinkums vai izdomājums, bet to nosaka attiecīgais hronotips, ko nosaka dažādi ģenētiskie faktori.
Došanās gulēt un celšanās katru dienu vienā un tajā pašā laikā ar ne vairāk kā vienas stundas nobīdi palīdz labāk gulēt, vērš uzmanību miega eksperte. Katru vakaru, ejot gulēt un ceļoties vienā un tajā pašā laikā, dienas laikā smadzenēs uzkrājas noteiktas vielas, kas palielina "miega spiedienu" un vakarā liek justies miegainam, norāda Celmiņa.
Kādā ASV pētījumā noskaidrots, ka cilvēki, kas guļ mazāk, nekā rekomendēts, tiek vairāk pakļauti svara pieauguma riskam un insulīna sensitivitātes kritumam. Tas nozīmē, ka nepietiekams miega daudzums samazina ķermeņa spēju atpazīt un izmantot insulīnu. Pētījumā tika atklāts arī tas, ka cilvēkiem, kas nedēļas nogalēs izgulēja miega parādu, šīs izmaiņas bija smagākas - tas norāda, ka ķermenim ir grūti pielāgoties šādām svārstībām.
Dažādu miega traucējumu ārstēšanas pamatu veido tieši miega higiēnas izveidošana, mainīšana vai uzlabošana. Iedzīvotāji aicināti parūpēties par savu guļamistabu, sagādājot sev ērtu matraci, segu un spilvenu, un nodrošinot, ka vakarā tā ir klusa, tumša un patīkami vēsai. Tāpat svarīgi, lai ķermenim gulta asociējas tikai ar gulēšanu, nevis citām nodarbēm - darbu, filmu skatīšanos, lasīšanu un citām lietām, kas būtu jāveic citur.
Tāpat tiek ieteikts pusstundu līdz stundu pirms gulēšanas nelietot elektroniskās ierīces, jo miega kvalitāti pasliktina gan ekrāna gaisma, gan arī prātu aktivizējošās nodarbes. Ja iespējams, cilvēki tiek mudināti 30 minūtes pirms miega censties "atslēgties" no satraucošajām lietām, lai pirms iešanas gulēt par tām nebūtu jādomā.
Nepieciešams arī regulāri nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, dienā ēst veselīgi un regulārā laikā, kā arī vismaz četras stundas pirms miega nelietot kofeīnu saturošus produktus, piemēram, kafiju. Tāpat miega kvalitāti pasliktina alkohols, smēķēšana un citas atkarību izraisošās vielas.
Aptauja par miega ilgumu veikta sadarbībā ar SKDS un tajā piedalījās 1005 Latvijas iedzīvotāji.