Krievijas Federālās sapulces Valsts domes paziņojums par medijiem Latvijā balstās nepamatotos un propagandas klišejām apvītos pārmetumos par Latvijas iekšējiem jautājumiem, uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).
No Atveseļošanās un noturības mehānisma valdībai būtu jāparedz finansējums arī plašsaziņas līdzekļiem, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (NA).
Eiropas Komisija (EK) šonedēļ pieņēma rīcības plānu, kas paredzēts, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu un audiovizuālās nozares atveseļošanos un pārveidei, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.
Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem 2021.gadā vietējā satura ražošanai, Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs, satraucas Latvijas Raidorganizāciju asociācija (LRA).
Iziešana no reklāmas tirgus padarīs sabiedriskos medijus stiprākus, piektdien intervijā Latvijas Radio pauda Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Krievijas militārā tiesa pirmdien piespriedusi 500 000 rubļu (6000 eiro) naudassodu žurnālistei Svetlanai Prokopjevai, kas strādā radiostacijai "Radio Brīvība" un radio "Eho Moskvi" Pleskavas nodaļai, atzīstot viņu par vainīgu "terorisma attaisnošanā".
Jau iepriekš raidītu raidījumu atkārtojumi un noplicināta programma, tādi savus skatītājus un klausītājus nākamā gadā varētu uzrunāt sabiedriskie mediji – “Latvijas televīzija” un “Latvijas radio”, ja valdošā koalīcija jau tagad nesniegs garantijas, ka sabiedriskās domas veidošanai un valsts drošībai tik nozīmīgie mediji nākamā gada budžetā tiks finansēti adekvātā apmērā.
Kad pirms zināma laika tīmeklī parādījās melīgas reklāmas, kurās mūziķis Renārs Kaupers un autotirgotāja Benita Sadauska reklamē kriptovalūtas, šķita, ka varbūt kāds hipsteris aiz neko darīt šādi izklaidējas. Taču īstenībā blēņas maskē komplicētu uzbrukumu, kas ar Krievijas informācijas tīkla “Russia Today” un savervētu žurnālistu starpniecību tiek gatavots pret Latvijas medijiem un Latvijas valsti. Neatkarīgā šo hipotēzi ir nodevusi valsts drošības dienestiem.
Sabiedrības integrācijas fonda (SIF) padome apstiprinājusi 53 pieteikumus atbalsta programmā plašsaziņas līdzekļiem jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 krīzes negatīvo seku mazināšanai, informēja fondā.
Latvijas krievvalodīgajos medijos pērn parādījušās Krievijas vēstniecības pasūtītas publikācijas bez norādes, ka tās ir apmaksātas, teikts Satversmes aizsardzības biroja (SAB) pagājušā gada darbības pārskatā.
Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) ir izsludinājis konkursu, kurā sadalīs 1,1 miljonu eiro, lai sniegtu atbalstu masu medijiem Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai, liecina fonda interneta vietnē publicētā informācija.
Daļu no Latvijas masu mediju atbalstam Covid-19 krīzes laikā piešķirtā finansējuma jeb 1,04 miljonus eiro tomēr administrēs Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā.
Atsaucoties Latvijas mediju pieprasījumam pēc palīdzības, Ministru kabinets apstiprinājis divus miljonus vērtu ārkārtas programmu, lai daļēji kompensētu koronakrīzes izraisītos nozares zaudējumus. Tagad starp komercmedijiem sāksies cīņa par naudu, jo sadalīta tā tiks līdzšinējā konkursa kārtībā, un tas nozīmē, ka uzvarēs labākie projektu rakstītāji.
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) ir sagatavojusi valsts atbalsta programmu elektroniskajiem TV un radio vietējā satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 krīzes apstākļos, informēja padomē.
Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.
Ņemot vērā Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas izraisītās sekas masu mediju nozarē, valstij ir jāsniedz tiem atbalsts, šodien sarunās atzinuši Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš (JV).
Ruperta Mērdoka Austrālijas mediju grupa "News Corp." trešdien paziņoja, ka izbeigs apmēram 60 reģionālo laikrakstu iespiešanu apstākļos, kad problēmās nonākušais preses sektors ir saņēmis jaunu triecienu no reklāmas samazināšanās Covid-19 krīzes dēļ.
Masu mediju atbalstam no valsts budžeta varētu prasīt 3,7 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes žurnālistiem sacīja kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).
Operatīvi vienojusies par to, ka vīrusa pandēmijas laika dīkstāves pabalsti pienākas arī uzņēmumiem ar NACE kodu – «ar monētu darbināmu spēļu automātu darbība (izmantošana)», valdība joprojām kavējas palīdzēt medijiem, kas reklāmas tirgus sabrukuma dēļ cieš milzu zaudējumus.