Kultūras ministrs: Mediju atbalstam varētu prasīt 3,7 miljonus eiro

Politiķis atzīmēja, ka šīs nedēļas aktualitāte bija noteikumu projekts, kas paredz kārtību, kā pašnodarbinātie un mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji var pieteikties un saņemt dīkstāves pabalstu, tomēr paralēli ministrija ir sākusi darbu pie informatīvā ziņojuma par masu mediju jomu.

Patlaban ministrs nevarēja pateikt, kad Kultūras ministrija nāks klajā ar ziņojumu. Iespējams, tas notiks ceturtdien valdības sēdē, bet, ja būs nepieciešamas papildu diskusijas, tad tas notikšot ne vēlāk kā nākamās nedēļas otrdienā vai ceturtdienā.

"Varu atkārtot, ka neviens nav aizmirsts un netiks aizmirsts. Mēs saprotam, ka medijiem ienākumi no reklāmām krītas, bet ārkārtējās situācijas laikā darba apjoms tikai palielinās. Mums ir jāatrod risinājums un mēs to atradīsim," sacīja ministrs.

Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apgalvoja, ka valdība domā, kā sniegt atbalstu masu medijiem, bet šis jautājums esot jāskata no diviem aspektiem. Pirmkārt, jārisina jautājums ar drukātās preses piegādēm, kas tiešā veidā ir saistīts ar VAS "Latvijas pasts" izdevumiem, jo piegādes patlaban esot dārgākas nekā pats piegādājamais preses izdevums. Savukārt otrs aspekts ir atbalsts pārējiem masu medijiem, kuri cieš no reklāmas tirgus samazinājuma.

Kariņš uzsvēra, ka par atbalstu masu medijiem Ministru kabinets varētu lemt vēlākais līdz nākamās nedēļas beigām. Gadījumā, ja risinājums mediju atbalstam tiks izstrādāts ātrāk, nav izslēgts, ka šis jautājums valdības dienaskārtība varētu nonākt ātrāk. "Risinājumu atradīsim," solīja premjers.

Kā ziņots, Latvijas Žurnālistu asociācija aizvadītajā nedēļā vērsās Ministru kabinetā ar lūgumu nekavējoties sniegt atbalstu Latvijas medijiem, lai tie spētu turpināt darbu un pārdzīvot krīzes situāciju.

LŽA ir veikusi biedru aptauju par Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām žurnālistu un mediju organizāciju darbā, noskaidrojot, ka visi mediji piedzīvo reklāmas kritumu - apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Par jau publicētajām reklāmām kavējas rēķinu samaksa. Daļa mediju plāno samazināt autoru skaitu, atteikties no telpu īres, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt.

Lielāko daļu aptaujāto mediju uzņēmumu, nesaņemot atbalstu un pie līdzšinējā reklāmas tirgus krituma tempa, no darbības slēgšanas šķir apmēram mēnesis, brīdināja LŽA.

Savukārt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ivars Āboliņš 27.martā intervijā Latvijas Radio sacīja, ka Latvijā mediju nozare ir kraha priekšā.

"Šobrīd mediju nozare atrodas kraha priekšā," teica Āboliņš, skaidrojot, ka reklāmdevēji, pamatojoties uz "force majeure", masveidā lauž reklāmas līgumus. Tādējādi ir dramatiski samazinājušies ienākumi gan sabiedriskajiem, gan jo īpaši komerciālajiem medijiem.

Pēc Āboliņa teiktā, mediju ienākumi mēnesī ir samazinājušies vidēji par 50%, taču atsevišķos gadījumos samazinājums ir arī par 70-80%.

"Ja šī situācija turpināsies ilgi, tuvāko mēnešu laikā mēs piedzīvosim mediju aizvēršanos, un prognozēju, ka mēs varam piedzīvot arī lielu mediju aizvēršanos. Tādēļ situācija šobrīd ir ļoti nopietna," pauda Āboliņš.

Viņš arī piebilda, ka ceturtdien, 26.martā, NEPLP nolēma prasīt miljona eiro atbalstu komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Attiecīgos līdzekļus komerciālie radio un televīzijas varētu saņemt, uzvarot NEPLP konkursos. "Ar to nebūtu pietiekami, bet tas dotu vismaz kaut kādu atspaidu pirmajiem mēnešiem un situāciju nedaudz stabilizētu," sacīja Āboliņš.