Valsts prezidents un premjers: Valstij ir jāsniedz atbalsts masu medijiem

© Oksana Džadana/F64 Photo Agency

Ņemot vērā Covid-19 dēļ izsludinātās ārkārtējās situācijas izraisītās sekas masu mediju nozarē, valstij ir jāsniedz tiem atbalsts, šodien sarunās atzinuši Valsts prezidents Egils Levits un premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Abas amatpersonas bijušas vienisprātis, ka krīzē ir svarīgs dažādu uzticamu ziņu avotu klāsts, savukārt valdība jau tuvākajā laikā izskatīšot "mērķtiecīga atbalsta iespējas", aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Levits trešdien sazinājās ar Ministru prezidentu, un abas amatpersonas pārrunājušas "plašu aktuālo jautājumu loku". Abas amatpersonas apsprieda šī brīža situāciju saistībā ar valdības noteikto ierobežojumu ievērošanu krīzes laikā un medicīnas iestāžu aizsarglīdzekļu apgādes jautājumus.

Noteiktie ierobežojumi un policijas intensīva uzraudzība ir radījuši pozitīvu efektu cīņā ar vīrusa ierobežošanu un vairojuši sabiedrības atbildību. Levits un Kariņš uzsvēra nepieciešamību stiprināt krīzes vadības centru cīņai ar jaunā koronavīrusa izraisīto slimību Covid-19 un padarīt tā darbu redzamāku sabiedrībai. Tāpat tika pārrunāti ārkārtas situācijas pagarināšanas juridiskie un epidemioloģiskie aspekti.

Levits un Kariņš apspriedās arī par personas datu aizsardzības jautājumu ārkārtas situācijā. Abas puses bija vienisprātis, ka šajā jautājumā ir jāievēro gan efektivitātes, gan arī samērīguma principi.

Sarunas laikā uzmanība tika pievērsta arī konstitucionālo tiesību jautājumiem krīzes situācijās. Levits un Kariņš atzīmēja, ka 81.panta atjaunošana Satversmē mūsdienīgā, demokrātiskai valstij atbilstošā redakcijā būtu svarīga efektīvākai lēmumu pieņemšanai ārkārtas gadījumos.

Satversmes 81.pants, kas no pamatlikuma tika izslēgts pirms vairāk nekā desmit gadiem, noteica, ka laikā starp Saeimas sesijām Ministru kabinetam ir tiesība, ja neatliekama vajadzība to prasa, izdot noteikumus, kuriem ir likuma spēks.

Politika

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais