Krievijas Federālās sapulces Valsts domes paziņojums par medijiem Latvijā balstās nepamatotos un propagandas klišejām apvītos pārmetumos par Latvijas iekšējiem jautājumiem, uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijā (ĀM).
Pēc 23.decembra paziņojuma ĀM aicina Krievijas Valsts domi ar steigu pievērsties savas valsts problēmu risināšanai un cilvēktiesību un brīvību pārkāpumiem. Piemēram, Valsts dome varētu nekavējoties izmeklēt Krievijas politiķa Alekseja Navaļnija saindēšanas incidentu un Krievijas Federālā drošības dienesta lomu tajā.
"Valstij, kura nespēj kontrolēt savus drošības dienestus vai Staļina ēras sliktāko tradīciju garā tos izmanto politisko oponentu un pilsonisko brīvību likvidēšanai, nav nedz morālu, nedz politisku, nedz arī juridisku tiesību komentēt demokrātisku valstu iekšējos procesus," norādīts ministrijas paziņojumā.
Turklāt Krievija arī sistemātiski ierobežo savas pilsoniskās sabiedrības brīvību un aizliedz un cenzē medijus un internetu, akcentē ĀM. Arvien pieaugošā vēršanās pret citiem sabiedriskajiem aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī šāda satura paziņojumi nepalīdz uzlabot nedz situāciju Krievijā, nedz Krievijas tēlu starptautiski, uzsver ministrijā.
ĀM arī norāda, ka sevišķi kritiska situācija Krievijā ir vārda brīvības un žurnālistu drošības ievērošanā. Organizācijas "Žurnālisti bez Robežām" veidotajā 2020.gada Pasaules preses brīvības reitingā Krievija ieņem 149.vietu 180 valstu vidū, kamēr Latvija tradicionāli ir to 25 pasaules valstu vidū, kur situācija mediju brīvības un žurnālistu drošības jomā ir vislabākā.
Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai Krievija ierindojas otrajā vietā Eiropas Padomes dalībvalstīs reģistrēto pārkāpumu pret žurnālistiem skaita ziņā - piecu gadu laikā ir saņemta informācija par gandrīz 90 šādiem gadījumiem, turklāt 15 gadījumos fiksēta žurnālistu apcietināšana vai pat nonāvēšana. Pašreiz apcietinājumā atrodas vairāki žurnālisti, kuri aizturēti tieši profesionālās darbības dēļ, atgādina ĀM.
Krievijas Valsts dome trešdien vērsusies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu parlamentiem ar aicinājumu nosodīt Latvijas varasiestādes par "krievvalodīgo žurnālistu vajāšanu".
Krievijas deputāti izteikuši protestu pret "soda operāciju", kurai esot pakļauti septiņi Kremļa finansēto propagandas tīmekļa vietņu "Sputnik Latvija" un "Baltnews" darbinieki.
Kā vēstīts, Latvijas Valsts drošības dienests (VDD) ar septiņām personām saistītos objektos Rīgā un tās apkaimē decembra sākumā veica tiesas sankcionētas izmeklēšanas darbības saistībā ar aizdomām par ES sankciju pārkāpšanu, aģentūru LETA informēja VDD.
Procesuālās darbības veiktas VDD izmeklētā kriminālprocesā, kas sākts 16.janvārī saskaņā ar Krimināllikuma pantu "par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju noteikto sankciju vai par Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu".
Izmeklēšanā iegūtā informācija rada pamatu aizdomām, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas ES sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.
Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus.
Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Dienestā neatklāja, kādi procesuālie statusi šīm personām piemēroti, taču aģentūra LETA pārliecinājās, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likumu drošības līdzekli kā procesuālo piespiedu līdzekli piemēro aizdomās turētajam vai apsūdzētajam. Apsūdzētā statusā personas nokļūst tikai tad, kad izmeklēšanas iestāde pēc pierādījumu savākšanas ir nodevusi lietu prokuratūrā ar ierosinājumu celt apsūdzību.
Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD plašākus komentārus nesniedza.
Tikmēr portāls "Meduza" vēstīja, ka dienests esot aizturējis vairākus cilvēkus, kuri sadarbojās ar "Sputnik" un "Baltnews", kas ietilpst aģentūrā "Russia Today" ("Krievija šodien").
"Russia Today" ir Krievijas valdības kontrolēts mediju konglomerāts, kas raida dažādās valodās un izplata Kremļa propagandu.