Valdība joprojām kavējas palīdzēt medijiem

 
©Dmitrijs Suļžics/ F64 Photo Agency

Operatīvi vienojusies par to, ka vīrusa pandēmijas laika dīkstāves pabalsti pienākas arī uzņēmumiem ar NACE kodu – «ar monētu darbināmu spēļu automātu darbība (izmantošana)», valdība joprojām kavējas palīdzēt medijiem, kas reklāmas tirgus sabrukuma dēļ cieš milzu zaudējumus.

Teorētiski Kultūras ministrijas sagatavotos priekšlikumus mediju nozares atbalstam varēja skatīt jau pagājušajā nedēļā. Tie ir uzlikti uz papīra. Taču vēl vakar nebija skaidrs, kurus ierosinājumus nest uz Ministru kabineta sēdi. Katram priekšlikumam pretī ir izdevumu pozīcija, kas jāsaskaņo visai koalīcijai, un, kamēr vienošanās kavējas, valdības sēdē informatīvo ziņojumu skatīt nav jēgas. Turklāt Kultūras ministrija nav saņēmusi detalizētu atšifrējumu miljonam eiro, ko no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem elektroniskajos medijos vēlas ieplūdināt Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Kas ir elektroniski mediji?

Pirmo reizi šis miljons tika pieminēts padomes 23. marta paziņojumā Covid-19 krīzes pārvarēšana nav iespējama bez stipriem vietējiem medijiem. Tajā NEPLP aicina īstenot šādus pasākumus:

1) iekļaut mediju nozari ārkārtējā situācijā atbalstāmo nozaru sarakstā;

2) rast risinājumu sabiedrisko mediju darbinieku dīkstāvei, atbrīvot sabiedriskos medijus no PVN samaksas valstij, kā arī izvērtēt iespēju nodrošināt citus nodokļu atvieglojumus;

3) piešķirt valsts atbalstu vismaz viena miljona eiro apmērā komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem satura veidošanai;

4) pēc pilna abu sabiedrisko mediju reklāmas ieņēmumu samazinājuma radīto zaudējumu apkopojuma, valstij tos kompensēt;

5) pārskatīt reklāmas izvietošanas ierobežojumus likumos;

6) nodrošināt adekvātu finansējumu sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus 2021. gadā.

Daļēji šie priekšlikumi pārklājas ar Kultūras ministrijas piedāvājumu. Taču par miljonu tajos nekas nebija teikts.

Turklāt no NEPLP paziņojuma netop skaidrs, kas domāts ar jēdzienu «komerciālie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi». Vai tie ir visi komerciālie radio, televīzijas un ziņu portāli, kas tiek izplatīti ēterā un internetā. Vai arī tikai atsevišķi izredzētie. Zīmīgi, ka arī terminu vārdnīca Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 1. pantā nekādu skaidrību te nevieš. Līdz ar to šobrīd pakampt kādu kumosiņu no neesošā miljona vēlas teju katrs satura radītājs. Pat tādi, kas nodarbojas nevis ar žurnālistiku, bet propagandu, cenzūru un informācijas operācijām.

Izredzes projektu dzejniekiem

Taču katrs tai miljonā iekosties nedabūs. Ja dabūs, tad tikai tie komerciālie radio un televīzijas, kas strādā arī ārpus interneta - respektīvi tiek izplatīti pa visādiem vadiem un radioviļņiem. Tas izriet no NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa skaidrojuma Neatkarīgajai. Tādēļ, ka NEPLP rūpējoties tikai par tradicionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Ja internetā esošie nav piekritīgi NEPLP, kurš tad par tiem rūpējas? Sarunā nonākam pie slēdziena, ka līdzīgi kā par drukātajiem izdevumiem - faktiski neviens par tiem nerūpējas, bet pēc piekritības tā varētu būt Kultūras ministrijas problēma.

Kultūras ministrijas informatīvā ziņojuma melnrakstā NEPLP prasītais miljons ir ielikts iekšā, taču ministrija vēl vakar gaidīja detalizētāku skaidrojumu par to, kā nauda tiks tērēta. Nevar tā vienkārši paprasīt valdībai naudu no neparedzētiem gadījumiem. Jo vairāk tāpēc, ka lūdzēju rinda kļūst arvien garāka, un tajā stāv arī uz bankrota sliekšņa esoši valsts uzņēmumi. Ir jāsniedz detalizēts plānotais naudas izlietojums, bet ar to ir problēmas, jo naudas saņēmējus iecerēts noskaidrot konkursā vai vairākos. Attiecīgi medijiem būs triecientempā jāraksta projekti un jācer, ka tie atbildīs nolikumam. Ja primārais kritērijs naudas sadalē būtu auditorijas sasniedzamība, tad priekšroka droši vien būtu dodama tiem medijiem, kas lietojami telefona ekrānā, bet vismaz pagaidām par to nav runas. Tātad kritēriji būs vēl citi. Kā šis konkurss vai vairāki izpaudīsies, Āboliņš pagaidām neatklāj. Vispirms plāns esot jāapstiprina valdībā.

Vienrocis bandīts svarīgāks

Kultūras ministrija bija iecerējusi informatīvo ziņojumu sniegt valdībā jau pagājušajā nedēļā. Tad koalīcijai kopīgu viedokli sabīdīt neizdevās, un mediji palika ārpus krīzē atbalstāmo nozaru saraksta. Tas ir paradoksāli. Teorijā politiķi piekrīt, ka «kvalitatīvas, objektīvas, kritiskas un faktoloģiski precīzas informācijas izplatīšana ir valsts drošības jautājums», bet praksē daudz svarīgāka izrādās azartspēļu karaļa Jāņa Zuzāna azartspēļu saimniecības glābšana. Vienročiem bandītiem ir atvēlēti dīkstāves pabalsti, medijiem - ne. Tas loģiski, jo mediji gan necieš no darba trūkuma, bet gan no reklāmas tirgus sabrukuma. Masveidā tiek lauzti līgumi, un mediju izdzīvošanai nepieciešams kāds cits risinājums.

Teorētiski valdība par medijiem varētu mēģināt parūpēties šo ceturtdien. Taču tādā gadījumā ministrijai un NEPLP jāatrisina visas neskaidrības. Vakar priekšpusdienā ministrijā vēstīja, ka no padomes vispār nekas nav saņemts, padomes priekšnieks Ivars Āboliņš, savukārt, vēstīja, ka NEPLP atrodas nepārtrauktā kontaktā ar ministriju un precizē, kas precizējams. Vai padomei būs izdevies pārliecināt ministriju, un vai ministrijai tālāk - koalīciju, rādīs nākamās valdības sēdes darba kārtība.