Kopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar Covid-19 ir strauji augusi, bet vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt, tāpēc nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis, kas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa, teikts Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) aicinājumā valdībai, uzņēmējiem un sabiedrībai.
LŽA biedru aptauja rāda, ka visos medijos apturētas plānotās reklāmas kampaņas, atceltas jau apstiprinātās un nav plānots atsākt reklamēties tuvākajā laikā. Daļa mediju jau samazinājuši algas, citi plāno atlaist daļu darbinieku, bet ar šo rīcību nevar segt zaudējumus un turpināt strādāt.
"Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to! Vienlaikus reklāmas ieņēmumi, kas ir mediju galvenais ienākumu avots, strauji krīt," teikts paziņojumā.
Nesaņemot atbalstu, lielu daļu mediju no slēgšanas šķir viens solis. Tas nozīmē, ka bez uzticamas informācijas paliks būtiska sabiedrības daļa. Lai atbalstītu medijus un tie arī turpmāk spētu nodrošināt sabiedrību ar tik nepieciešamo informāciju par Covid-19, žurnālisti aicina valdību sniegt finansiālu atbalstu medijiem, kas jau līdz šim ražoja kvalitatīvu saturu, kuri ir sociāli atbildīgi un ievēro labas žurnālistikas praksi.
LŽA aicina atbalstu attiecināt uz jau esošiem kvalitatīviem projektiem, neprasot saspringtajos apstākļos radīt jaunus projektus, kā arī piemērot vienotus kritērijus, nekoncentrējoties uz atbalsta saņēmēju darbības formām, bet atbalstīt kvalitatīva satura ražošanu. Rast iespējas samaksāt apraides maksas TV un radio, samaksāt pasta piegāžu maksas drukātajai presei un lemt par reklāmas tirgus ierobežojumu atcelšanu.
Savukārt uzņēmējus un valsts iestādes, kas šobrīd reklamējas ārvalstu sociālo tīklu platformās, LŽA aicina, atbalstīt vietējos medijus un izvietot reklāmas tajos. Šis LŽA priekšlikums neradīs papildu izmaksas, un neviens nezaudēs ar šo soli, tieši pretēji, būs iespējams atbalstīt Latvijas ekonomiku un tās ātrāku atveseļošanos.
Savukārt ikvienu Latvijas iedzīvotāju LŽA aicina abonēt un ziedot medijiem, kas rada kvalitatīvu saturu. "Un galvenais - aicinām lasīt, klausīties un skatīties, lai Latvijas sabiedrība būtu nodrošināta ar visu vajadzīgo informāciju, lai sekmīgi pārvarētu krīzi! Bez Jums mūsu darbam nav jēgas. Mēs esam spēcīgi, profesionāli un ilgtspējīgi tikai kopā. Spēcīgi mediji nozīmē informētu sabiedrību. Šajā, Covid-19 laikā, tas nozīmē arī veselu sabiedrību un dzīvotspējīgu ekonomiku," teikts aicinājumā.
Jau ziņots, ka šonedēļ finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam skatīs Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par atbalsta risinājumiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai masu mediju nozarē.
Kā aģentūrai LETA pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, iepriekšējā darba grupas sēdē kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK) iepazīstinājis ar KM un Mediju konsultatīvās padomes sagatavotajiem priekšlikumiem.
Lai ar informatīvo ziņojumu detalizētu varētu iepazīties finanšu ministra vadītā darba grupa uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam, tas izsūtīts visiem tās locekļiem, pavēstīja Kokale.
LETA jau ziņoja, ka masu mediju atbalstam no valsts budžeta varētu prasīt 3,7 miljonus eiro, otrdien pēc Ministru kabineta sēdes informēja Puntulis.
Arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) apgalvoja, ka valdība domā, kā sniegt atbalstu masu medijiem, bet šis jautājums esot jāskata no diviem aspektiem. Pirmkārt, jārisina jautājums ar drukātās preses piegādēm, kas tiešā veidā ir saistīts ar VAS "Latvijas pasts" izdevumiem, jo piegādes patlaban esot dārgākas nekā pats piegādājamais preses izdevums. Savukārt otrs aspekts ir atbalsts pārējiem masu medijiem, kuri cieš no reklāmas tirgus samazinājuma.
Kariņš uzsvēra, ka par atbalstu masu medijiem Ministru kabinets varētu lemt vēlākais līdz nākamās nedēļas beigām. Gadījumā, ja risinājums mediju atbalstam tiks izstrādāts ātrāk, nav izslēgts, ka šis jautājums valdības dienaskārtība varētu nonākt ātrāk. "Risinājumu atradīsim," solīja premjers.
