Plašsaziņas līdzekļu atbalstam Covid-19 krīzes laikā paredzētos 1,04 miljonus eiro administrēs SIF

© imago images / Future Image/SCANPIX/LETA

Daļu no Latvijas masu mediju atbalstam Covid-19 krīzes laikā piešķirtā finansējuma jeb 1,04 miljonus eiro tomēr administrēs Sabiedrības integrācijas fonds (SIF), paredz otrdien valdībā pieņemtie grozījumi Ministru kabineta rīkojumā.

Iepriekš bija paredzēts, ka 1 040 928 eiro no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķirs Kultūras ministrijai (KM). Tomēr vadība veikusi grozījumus iepriekšējā rīkojumā, paredzot, ka finansējumu saņems un administrēs SIF, kas patlaban īsteno arī mediju atbalsta mērķprogrammu "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" un mediju atbalsta mērķprogrammu "Reģionālo un vietējo mediju atbalsta programma".

Minētā summa nepieciešama, lai nodrošinātu Mediju atbalsta fonda darbību un iespēju sabiedrībai saņemt daudzpusīgu informāciju, viedokļus par Covid-19 krīzes pārvarēšanu. Tāpat tas piešķirts, lai nodrošinātu valsts informatīvās telpas drošību drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos, sniegtu atbalstu saistībā ar abonēto preses izdevumu piegādes un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.

LETA jau ziņoja, ka valdība 7.aprīlī atbalstīja 2,04 miljonu eiro piešķiršanu Latvijas masu mediju atbalstam no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā bija norādīts KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, šī summa nepieciešama, lai atbalstītu komerciālo mediju darbības nepārtrauktību un kapacitātes stiprināšanu. Tas savukārt nodrošinātu kvalitatīva vietējā nacionālās un reģionālās nozīmes satura radīšanu un stiprinātu valsts informatīvo telpu.

No 2,04 miljoniem Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) paredzēts viens miljons eiro, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un informatīvās telpas drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos.

Savukārt 1,04 miljonus eiro novirzīs Mediju atbalsta fonda īstenošanai, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas drošības nodrošināšanā drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos, sniegtu atbalstu abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām, kuru veic VAS "Latvijas Pasts", un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.

No šīs summas 599 492 eiro paredzēti drukātās preses un komerciālo interneta ziņu portālu atbalstam, 223 737 eiro - abonētās preses izdevumu mēneša piegādes izmaksām ārkārtējās situācijas laikā, savukārt 217 699 eiro paredzēti elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu mēneša apraides izmaksām ārkārtējās situācijas laikā.

Tāpat valdība atbalstīja līdzekļu pārdali 154 912 eiro apmērā starp KM apakšprogrammām - no valsts budžeta apakšprogrammas "Diasporas pasākumu īstenošana" uz programmu "Mediju politikas īstenošana" Mediju atbalsta fonda īstenošanai.

Informatīvajā ziņojumā KM norādīja uz nepieciešamību turpināt plānotās valsts un pašvaldību informatīvās kampaņas Latvijas medijos, kā arī izmantot Latvijas medijus, lai sasniegtu stratēģiskās komunikācijas mērķus saistībā ar Covid-19, izvietojot apmaksātu informāciju mediju platformās.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām KM sadarbībā ar NEPLP veiks aprēķinus par Covid-19 ārkārtējās situācijas ietekmi uz sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma izpildi. Kultūras ministrs informatīvo ziņojumu par to iesniegs izskatīšanai MK sēdē.

Šobrīd veiktie aprēķini rāda, ka sabiedriskajiem medijiem varētu būt nepieciešams vēl aptuveni 1,4 līdz 1,6 miljonu eiro liels finansējums sabiedriskā pasūtījuma izpildei, tādējādi ārkārtējās situācijas ietekmi uz mediju nozari paplašinot līdz aptuveni 3,7 miljoniem eiro.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.