No Atveseļošanās un noturības mehānisma valdībai būtu jāparedz finansējums arī plašsaziņas līdzekļiem, tādu viedokli pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāte un Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (NA).
Politiķe atzīmēja, ka decembra sākumā Eiropas Komisija (EK) pieņēma divus būtiskus rīcības plānus, kas paredz iespējas arī masu medijiem pretendēt uz finansējumu dažādās programmās gan Eiropas Savienības (ES), gan arī nacionālajā līmenī.
Melbārde uzsvēra, ka "Eiropas mediji digitālājā desmitgadē" ir pirmais Eiropas līmenī izstrādātais rīcības plāns, kas piedāvā sistemātisku pieeju masu mediju atbalstam. Viņa pauda, ka plāna mērķis ir ne tikai palīdzēt pārvarēt esoši krīzi, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija, bet arī ilgtermiņā veidot ilgtspējīgu mediju vidi, kas ir ne tikai dinamiska, brīva un daudzveidīga, bet arī spēj uzturēt atvērtu un demokrātisku Eiropas sabiedrību un kultūras daudzveidību.
Savukārt "Eiropas demokrātijas rīcības plāns" paredz trīs darbības virzienus, no kuriem viens tiešā veidā attiecas uz masu medijiem, skaidroja politiķe. Plāna uzdevumi ir stiprināt brīvus un neatkarīgus medijus, veicināt mediju plurālismu un apkarot dezinformāciju.
"Tās ir labas ziņas, ka šie rīcības plāni paredz reālus atbalsta mehānismus, kā to aicināja darīt arī eiroparlamentārieši. Plānā "Eiropas mediji digitālājā desmitgadē" apkopoti un parādīti visi finanšu instrumenti, kas būs pieejami Eiropas medijiem," uzsvēra Melbārde, norādot, ka finanšu instrumenti būs pieejami dalībvalstīs, plānojot ES fondu apguvi nākamajiem septiņiem gadiem.
Tāpat EP deputāte atzīmēja, ka EK plāno izveidot jaunu iniciatīvu "Ziņas", kur plānots apvienot dažādus pilotprojektus, kas vērsti uz mediju atbalstu. Paredzēts arī aktīvs darbs ar privāto sektoru, lai piesaistītu investīcijas ziņu sektora stiprināšanai, norādot, ka tas ir viens no demokrātijas balstiem.
Pēc Melbārdes paustā, plānā ir uzsvērts, ka nākamo septiņu gadu laikā Eiropas strukturālajos fondos un programmās, kas vērstas uz digitalizāciju, būs pieejams atbalsts masu medijiem. Tāpat programma "EU Invest", kas vērsta uz aizdevumiem, arī būs pieejama plašsaziņas līdzekļiem.
"Būtiski, ka tiek domāts arī par aktivitātēm, kas vērstas uz žurnālistu aizsardzības stiprināšanu. Diemžēl aizvadīto gadu laikā arī Eiropā novērojami uzbrukumi žurnālistiem," pauda deputāte, norādot, ka abos plānos paredzēts tiešs atbalsts arī žurnālistiem, žurnālistu sadarbībai kopīgu projektu īstenošanā.
Melbārde klāstīja, ka rīcības plānos tiek norādīts uz nepieciešamību aktīvi strādāt pie jaunu talantu piesaistes. Tāpēc ir jāveido programmas, kas veicina jauno profesionāļu izaugsmi, un plānots atbalstīt inovatīvu jaunuzņēmumu veidošanu mediju nozarē, kur jaunie cilvēki varētu īstenot savas idejas.
"Abi plāni uzsver arī nepieciešamību strādāt ar sabiedrību, lai veidotu to kā kritisku un gudru masu mediju lietotāju. Tāpēc uzmanība tiek pievērsta ne tikai medijpratībai, bet arī izglītībai, lai sekmētu kritisko domāšanu un izpratni par to, kas īsti ir mediji," skaidroja politiķe.
Viņa norādīja, ka aktualizēts tiek jautājums arī par datiem. Plānots izveidot kopīgu Eiropas datu telpu, lai padarītu datus, kas saistīti ar medijiem un mediju lietošanu pieejamākus, mazinot lielo platformu monopolu šajā nozarē.
"Arī šis virziens ir pozitīvi vērtējams. Tas "Eiropas demokrātijas rīcības plānā" pieminēts vairākkārt, proti, ka vairāk ir jāregulē platformas, jo nepietiek tikai ar Ētikas kodeksu, bet nepieciešams ieviest stingrākus regulējumus, kas ir apsveicami," pauda EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece.
Melbārde uzsvēra, ka plāns "Eiropas mediji digitālajā desmitgadē" paredz to, ka masu medijiem būs pieejamas vairākas programmas dažādās sfērās, piemēram, programmā, kas saistīta ar klimata pārmaiņām. EP deputāte skaidroja, ka patlaban arī mediju sektoram ir negatīva ietekme uz klimatu un nozarei būtu jādomā par pārmaiņu ieviešanu.
"Iespējas piesaistīt finansējumu būs no visdažādākajām programmām. Tas, par ko mums kopīgi būtu jādomā, kā stiprināt mediju kapacitāti Latvijā, lai savlaicīgi iegūtu informāciju un zinātu, kā šis programmas izmantot," uzsvēra eiroparlamentāriete.
Viņas ieskatā patlaban Kultūras ministrijai (KM) kā par mediju politiku atbildīgajai institūcijai vajadzētu panākt to, ka dažādās nacionālajās stratēģijās, kas tiek veidotas, plānojot ES fondu apguvi nākamajiem septiņiem gadiem, ir iestrādātas iespējas arī masu medijiem.
Runājot par aktuālo Atveseļošanās un noturības mehānismu, pēc Melbārdes domām, valdībai ir jāpieņem lēmums, ka šis instruments būs pieejams arī mediju digitālajām transformācijām, inovācijām un digitālā satura veidošanai. Politiķe akcentēja, ka patlaban ir svarīgi, lai valdībā gūtu atbalstu KM iesniegtais priekšlikums, lai šis finanšu instruments būtu atvērts arī medijiem.
Viņasprāt, tā kā Latvijā turpinās darbs pie ES fondu apguves plānošanas nākamajiem septiņiem gadiem un tiek veidota Nacionālā stratēģija, būtiski, lai KM dažādās programmās, atbilstoši EK rīcības plānam, iestrādā iespējas plašsaziņas līdzekļiem, jo daļu no instrumentiem finansēs nacionālā valdība, bet daļu - EK.
