Ko pagatavot Mārtiņdienas skolēnu tirdziņiem, šāds jautājums ir biežākais pirms Mārtiņiem, jo daudzās skolās tiek organizēti šie jau par tradīciju kļuvušie pasākumi.
Otrdien, 10.novembrī, Latvijā gaidāms pārsvarā mākoņains laiks, daudzviet uzspīdēs saule un vietām iespējams neliels īslaicīgs lietus vai smidzināšana, prognozē sinoptiķi.
Mārtiņdiena izsenis noslēdza garu un smagu darba posmu un līdz tiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks.
Interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius veiktajā aptaujā noskaidrots, ka gandrīz 40 procenti Latvijas interneta lietotāju 10. novembrī atzīmējuši Mārtiņdienu - gan piekopjot latviskās tradīcijas, gan svinot to kā vārda dienu vai ģimenes lokā ieturot kopīgu svētku maltīti.
Lai nokļūtu uz Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā notiekošajiem Mārtiņdienas pasākumiem, pie muzeja kasēm svētdien izveidojusies aptuveni 300 cilvēku gara rinda.
Svētdien, 10. novembrī, plkst. 14.30 Turaidas muzejrezervāts aicina svinēt Mārtiņdienu, kopā ar Siguldas folkloras kopu Senleja izdzīvojot senās gadskārtu svētku tradīcijas un veidojot vecīšu maskas, kas noderēs visu ziemas laiku, dodoties masku gājienos līdz pašiem Meteņiem.
Mārtiņdiena ir seni latviešu svētki, kas iezīmē apkūlības un ziemas sagaidīšanu. 10. novembris pēc saules kalendāra ir vidus starp rudens saulgriežiem (Miķeļiem) un ziemas saulgriežiem (Ziemassvētkiem). Ielūkosimies senču pūra lādē, lai ar ticējumu palīdzību zinātu, kā šie svētki godam svinami.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs svētdien, 10. novembrī no 12.00 līdz 16.00 aicina uz bagātīgajām Mārtiņa dienas svinībām. Svētku viesi arī šogad tiek aicināti uz tradicionālo Mārtiņa dienas maskošanos un dančiem kopā ar folkloras kopām, košo gaiļu izstādi, gatavošanos ziemai ar radošām darbnīcām, veiklības pārbaudi gailīšu makarēšanā un umurkumura pievarēšanā kā arī, protams, Mārtiņdienas gardumu baudīšanu.
Mārtiņdiena iezīmē rudens beigas un ziemas sākšanos. Šis ir laiks, kad jāpabeidz visi ražas darbi un jāgatavojas ziemai. Paražas vēsta, ka galdā šajā dienā liekams Mārtiņa gailis. Izmēģini šo pildītās vistas recepti savam Mārtiņdienas mielastam.
Senos laikos mūsu senči Mārtiņam ziedojuši melnu gaili un vistu. Ap Mārtiņiem bijis arī laiks, kad jākauj lopi un mājputni, jāgatavo gaļas krājumi ziemai, vakaros jāmin mīklas, pirmoreiz ķekatās jeb mārtiņbērnos jāiet un daudz kas vēl cits jādara, bet šajā ēdieniem veltītajā lappusē – jā, par to vistu.
Rudens jau tuvojas izskaņai, klāt ziemas gaidīšana, un, ja kādam galvu varētu būt sajaucis siltais laiks, tad kalendārs parūpējas par kārtības atjaunošanu, un tas vēsta, ka 10. novembrī ir jāsvin Mārtiņdiena.
Mārtiņi ir ziemas sagaidīšanas svētki - rudens raža ir novākta un laiks to celt galdā. Lai iepazīstinātu ar 100 mūsdienu garšām Latvijas simtgadē, tirgotāji Valmiermuižā būs saveduši krietnus vezumus ar bagātīgās rudens ražas labumiem un citiem gardumiem. Amatnieki līdzi ņems pilnus grozus ar saviem meistardarbiem. Mārtiņbērnus uz Mārtiņdienas svinībām un tirdziņu „Gardu muti” gaidīs pie Vamiermuižas alus darītavas sestdien, 3. novembrī, no plkst. 11.00 līdz 15.00.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā svētdien notikušas Mārtiņdienas svinības. Lielajiem un mazajiem svētku viesiem bija iespēja piedalīties maskoto gājienā, ļauties jestriem dančiem kopā ar folkloras kopām, gatavoties ziemai ar sezonālām darbnīcām, apskatīt košo gaiļu izstādi, izmēģināt veiksmi umurkumurā un, protams, nobaudīt Mārtiņdienas gardumus.
Sestdien, 12. novembrī plkst. 14.30, Turaidas muzejrezervāts kopā ar Siguldas folkloras kopu “Senleja” aicina svinēt senos gadskārtu svētkus Mārtiņdienu, lai godam noslēgtu rudens sezonu un vērtu vārtus ziemai.
Pēc latviešu tradīcijām šodien, 10. novembrī, tiek svinēta Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Šodien Latvijā un daudzviet citur Eiropā tiek svinēta Mārtiņdiena. Visizplatītākās šīvakara tradīcijas ir iešana budēļos, zoss cepšana un gaiļa kaušana. Taču senajiem latviešiem bijuši arī daudzi citi ticējumi, kas saistās ar Mārtiņdienas svinībām.
Mārtiņdienas mielasta centrā noteikti ir vistas, gaiļa vai zoss (tā gan ir jaunāku laiku piedeva) cepetis. Ne velti tautas dziesmā teikts: Mārtiņam gaili kāvu. Mājputnu audzētāji apliecina – šajā laikā palielinās pieprasījums pēc putnu gaļas.