Šodien Latvijā un daudzviet citur Eiropā tiek svinēta Mārtiņdiena. Visizplatītākās šīvakara tradīcijas ir iešana budēļos, zoss cepšana un gaiļa kaušana. Taču senajiem latviešiem bijuši arī daudzi citi ticējumi, kas saistās ar Mārtiņdienas svinībām.
Latviešu tautas ticējumi noteic, ka Mārtiņudienas vakarā ir daudz jādejo, lai aitām dzimst skaisti jēri. Toties adīt nedrīkst, jo tad dzimstot ragaini jēri.
Vakarā pirms Mārtiņiem puiši stallī kāva gaili, lai zirgam ziemā nepiemestos slimības.
Tāpat ir ticējums - ja Mārtiņdiena ir jauka un skaidra, tad ziemā būs liels sals. Savukārt ja Mārtiņdiena ir miglaina, tad ziema būs silta. Ja Mārtiņdienā sarma kokos, tad nākamajā vasarā būs daudz augļu.
Mārtiņu vakarā meitām, gulēt ejot, jānomet istabas vidū brunči; kas sapnī pacels, tas apprecēs.