Mārtiņdienas maskas un našķi - medalus un bukstiņbiezputras recepte
Rudens jau tuvojas izskaņai, klāt ziemas gaidīšana, un, ja kādam galvu varētu būt sajaucis siltais laiks, tad kalendārs parūpējas par kārtības atjaunošanu, un tas vēsta, ka 10. novembrī ir jāsvin Mārtiņdiena.
Latviešu gadskārtu svētku dienas vienmēr svinētas ciešā sasaistē ar zemkopju darbu secību, un Mārtiņdiena ir kā robežšķirtne starp rudeni un ziemu, līdz šai dienai jābūt pabeigtiem visiem rudens darbiem, jo īpaši zemes darbiem - pēc Mārtiņdienas zeme dodas atpūtā, to nevajag traucēt, citādi nākamajā gadā raža nebūs diez ko liela. Mārtiņdiena atgādina ne tikai par saimnieciskā gada noslēgumu, bet arī par arī veļu laika nobeigumu un to, ka atsākas maskotie gājieni no sētas uz sētu, tādējādi veicinot auglību un veiksmi. Ja nav drosmes kaut mēteli uzvilkt ačgārni un doties masku gājienā pie kaimiņiem, izmēģinot sekmes auglības un veiksmes pielabināšanā, ir vērts piepulcēties tiem, kas izvēlējušos šo dienu svinēt lielākā pulkā. Uz Mārtiņdienas svinībām aicina Turaida (10. novembrī pulksten 14.30), tur viesosies arī maskotie mārtiņbērni - čigāni - Siguldas folkloras kopas Senleja dalībnieki, kuri ne tikai dziedās, mācīs dančus un rotaļas, bet arī uzdos mīklas un dalīsies ar dārzos izaudzētajām veltēm un pašu darinātiem ziemas krājumiem. Turaidā Mārtiņdienas svētkos, aizdedzot uguni, kopīgi tiks izdzīvotas senās tradīcijas, kurās galvenie akcenti būs Zemes mātes daudzinājums, Mārtiņa gaiļa zupas vārīšana un nogaršošana, tikšanās ar maskotajiem mārtiņbērniem - čigāniem, Mārtiņdziesmas, rotaļas un danči.
Mārtiņdienas svinības latviskās tradīcijās notiks arī Ķemeru Meža mājā (no pulksten 11 līdz 14). Pasākumā varēs iemācīties darināt maskas budēļu laikam, minēt seno latviešu tautas mīklas, piedalīties mūsdienu tautas mīklu radīšanas procesā, iet Mārtiņdienas rotaļās, ēst Mārtiņdienas zupu. Būs arī iespēja iemēģināt roku latvisko zīmju, tostarp Mārtiņa zīmes, darināšanā no krāsainajām smiltīm. Tematiskas aktivitātes tiks veltītas arī trīs slavenākajiem budēļu tēliem - dzīvniekiem, kas sastopami arī Ķemeru Nacionālā parka mežos un purvos - lācim, vilkam un dzērvei, ļaujot uzzināt vairāk par viņu izplatību, dzīvesveidu un paradumiem. Arī dzīvnieku gatavošanās ziemai ir gana interesanta tēma, par ko varēs uzzināt daudz jauna.
Ja Mārtiņdienu gribas atzīmēt lepnā vientulībā vai tikai šaurā ģimenes pulkā, ir vērts atcerēties, ka šie ir svētki, kuru mielastā, kas, protams, bija ļoti bagātīgs, galvenā loma bija gailim. Diez vai šis putns būs viegli rodams lielveikalu plauktos, tāpēc arī zoss cepeti nevajadzētu smādēt.
Mārtiņdienas mielastā iederas arī ne tik grezni ēdieni, ko ikviens var pagatavot.
***
Medalus
Sastāvdaļas:
- 2 l ūdens
- 200 g iesala
- 20 g rauga
- Cukurs
- Medus
Pagatavošana:
Ūdeni uzvāra, pievieno cukuru un iesalu, atdzesē līdz 35 grādiem, pievieno raugu un vismaz uz nakti atstāj rūgstam siltā vietā. Pirms lietošanas pievieno medu pēc garšas.
***
Bukstiņbiezputra
Sastāvdaļas:
- 2 glāzes kviešu vai miežu putraimu
- 1 l piena
- 1 kilograms kartupeļu
- 2 lieli sīpoli
- Šķipsna sāls un pipari
Pagatavošana:
Vakarā iemērc putraimus, nākamajā dienā tos izkāš, liek vārīties nelielā ūdens daudzumā, pēc minūtēm 15 putraimiem pievieno gabaliņos sagrieztus kartupeļus un pienu. Putra ir gatava, kad kartupeļi ir mīksti, bet nav izjukuši, tad pievieno sāli un piparus. Putra ir garšīga ar sviestu vien, bet aizdara vietā var izmantot saceptus sīpolus vai arī ar žāvētu gaļu saceptus sīpolus.