Pēc latviešu tradīcijām šodien, 10. novembrī, tiek svinēta Mārtiņa diena, kas iezīmē rudens beigas un ziemas sākumu. Mārtiņi apzīmē viduspunktu starp Miķeļiem un Ziemassvētkiem jeb rudens un ziemas saulgriežiem. Mārtiņi tiek uzskatīti par saimnieciskā gada noslēgumu, kā arī veļu laika nobeigumu.
Mārtiņdiena, kā cita gadskārtu svinamā diena, ir cieši saistīta ar zemkopju darba secību, kuru noteica attiecīgā gadalaika dabas apstākļi. Mārtiņi noslēdza garu un smagu darba posmu, kurš sākās ap Jēkabiem ar rudzu pļauju un tad turpinājās pēc Miķeļiem, padarot atlikušos rudens darbus, kamēr zeme nav aizgājusi pie miera. Līdz Mārtiņiem bija jābeidz rudens aršana un kulšana, lai nosvinētu arī apkūlības. Pēc Mārtiņiem beidzās arī pieguļas un ganu laiks. Par darbiem, kas jāpadara līdz Mārtiņiem, stāsta daudzi latviešu ticējumi.
Mārtiņus to tradicionālajā izpratnē svin ne vien latvieši, bet arī citas pasaules tautas, piemēram, Vācijā Mārtiņdiena tiek dēvēta par Martinstag, Anglijā par Martinmas, Zviedrijā par Mårtensafton, Dānijā par Mortensdag, Somijā par Martinpäivä, bet Igaunijā par Mardipäev. Kopš viduslaikiem Mārtiņdienas svinēšana ir saistīta ar zirgu kultu un bruņniecību, tāpēc arī tās tradīcijas ir saistītas ar šiem motīviem.
Līdz Mārtiņiem jāapar zeme, jo pēc Mārtiņdienas tā dodas atpūtā, ja to traucē miera periodā, tad nākamajā gadā nav gaidāma nekāda raža. Pēc Mārtiņdienas nejāj pieguļā, jo tad zirgus plēš vilki, kam šai laikā atļauts darīt, ko grib.
Dainās Mārtiņu galdā minēti plāceņi, medus, alus, dažādi gaļas ēdieni un, protams, Mārtiņu gailis. Daudzinātā Mārtiņu zoss ir vairāk raksturīga ģermāņu tautu Mārtiņdienas mielastos.
Mārtiņos arī kāva lopus un sagatavoja tos ziemai. Lai vairotu zirgu un govju auglību un veselību, katrā sētā tika ziedots viens gailis (zirgiem) vai viena vista (govīm), bet vairāk tika piekopta tieši gaiļa kaušana zirgu labklājībai, jo, pirmkārt, gailis ir Mārtiņu galvenais simbols un, otrkārt, Mārtiņš senlatviešu mitoloģijā tiek uzskatīts par zirgu patronu jeb aizgādni, kas rūpējas par zirgu labklājību, tāpēc Mārtiņam tika ziedots gailis, lai tas rūpētos par tiem arī turpmāk. Jāsaka, ka gaiļa kaušana nebija tikai mehāniska darbība, bet vesels upurēšanas rituāls - ar dzīvu, vēlams, melnu gaili pretēji saules ritumam tika apriņķoti visi zirgi, virs auzu siekas tika nokauts gailis un notecinātas tajā gaiļa asinis, asiņainās auzas tika izbērtas zirgu silēs, ar gaiļa asiņaino galvu un kaktu tika apsmērētas staļļa stenderes un palodi, bet uz durvīm tika uzvilkts krusts. Gailis latviešu mitoloģijā ir seksualitātes un vīrišķā falla simbols, bet šajā kontekstā gaiļa simbols pilda aizsardzības funkciju.
Mārtiņdienai raksturīga arī zīlēšana, kad jaunās meitas varēja uzzināt sava nākamā vīra izskatu.
Mārtiņdienas ticējumi
Par laiku:
Ja Mārtiņos kokos ir zaļas lapas, Vasarsvētkos to būs maz;
Ja Mārtiņos ir jauks un skaidrs laiks, ziemā būs liels sals;
Ja Mārtiņos ir miglains laiks, ziema būs silta;
Ja Mārtiņos ir apsniguši jumti, būs gara ziema;
Ja Mārtiņos ir sals, tas Ziemassvētkos būs silts laiks;
Ja Mārtiņos zosis iet pa ledu, Ziemassvētkos tās peldēs pa ūdeni;
Ja Mārtiņos zosis staigā pa dubļiem, Lieldienās tās ies pa ledu;
Ja Mārtiņos ir sals, Katrīnās un Andrejos līs;
Ja Mārtiņos ir atkusnis, atkušņi būs visu ziemu;
Ja Mārtiņos ir skaidrs laiks, gaidāms labs gads;
Ja Mārtiņos ir skaidras naktis, būs skaidrs siena laiks.
Par ražu:
Ja Mārtiņos kokos ir sarma, vasarā būs liela augļu raža;
Zeme jāapar līdz Mārtiņiem, citādi nākamajā gadā būs slikta raža;
Mārtiņos jākauj zoss, tad mieži padodas labi;
Mārtiņos melderis nedrīkst malt miltus, citādi svētība nevar ienākt dzirnavās;
Mārtiņos kalējs nedrīkst kalt dzelzi, citādi plēšas slikti pūš.
Par lopiem:
Pēc Mārtiņiem nejāj pieguļā un nelaiž lopus ganos, jo tad vilki plēš zirgus un govis;
Ja Mārtiņi iekrīt vecā mēnesī, lopu barība padodas nesātīga, bet lopi to daudz ēd;
No Mārtiņiem līdz Ziemassvētkiem jāmin mīklas un jāstāsta pasakas, tad cūkas labi barojas.
Par precībām:
Mārtiņos, ejot gulēt, meitām istabas vidū jānomet brunči - kas tos sapnī pacels, tas arī apprecēs;
Mārtiņos, ejot gulēt, meitām uz grīdas jānomet visas drēbes, kas pa dienu bijušas mugurā - kas tās naktī pacels, būs īstais brūtgāns;
Mārtiņos pirms gulētiešanas meitām jānomazgā seja, nenoslaukot to - tad sapnī nākot nākamais līgavainis un slaukot seju;
Mārtiņos jaunām meitām jāiet uz kūti un tumsā jāķer jēri - ja noķer aunu, izies pie vīra, ja noķer aitu, līdz precībām vēl nāksiet pagaidīt;
Par nākotni:
Ja Mārtiņa bērni kādu per kādu mājinieku, nevajag slēpties zem gultas, citādi visu mūžu būs bailīgs;
Mārtiņos dūšīgi jādanco, lai vairotu prieku un enerģiju.
Raksts sagatavots pēc Rēzeknez Centrālās bibliotekas un visisvētki.lv materiāliem.
